K Labk Dzvot

Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju. "Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..) Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par sav

SKDS aptaujas dati liecina, ka 60% iedzīvotāju uzskata, ka būtu nepieciešams ieviest īpašu marķējumu, lai būtu iespējams noteikt produktu patiesās izcelsmes valsti. Kā varam atpazīt un būt pilnībā pārliecināti, ka izvēlētais pārtikas produkts ir ražots Latvijā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)Pārtikas uzraudzības departamenta direktora vietnieks Jānis Altenburgs, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča- Miļjanoviča, Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Guntis Gūtmanis. Sazināmies ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārklu.

Gada nogale tradicionāli ir lielāku un mazāku pirkumu laiks un daļa no tiem tiek veikti interneta veikalos. Attālinātai pirkšanai ir savi plusi un mīnusi. Par virtuālās iepirkšanās riskiem un ieguvumiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa un CERT.LV kiberdrošības eksperts Kārlis Svilāns. "Kā reālajā dzīvē, arī interneta veikalos ir brīnišķīgas vietas, kur iepirkties un šaubīgākās vietas, kur iepirkties. Cilvēkam jāatšķir. Jācenšas ar kritisko domāšanu pieiet šai vietņu vērtēšanai, kur iegādājamies, kur atstājam naudu, kā maksājam. Tad arī viss būtu kārtībā," atzīst Baiba Vītoliņa. Kaspars Svilāns iesaka interneta veikalu izvēlē uzticēties draugu un paziņu ieteikumiem. "Liekas, ka daudzi cilvēki neņem vērā, ka tā jau ir tāda prakse, kā ikdienā, ka daudzi veikali ieguvuši reputāciju savām precēm, ja cilvēki runā par to preci vai veikalu. Ja tu uzzini no drauga vai paziņas, ka nopirku šādu preci no šī veikala, tas ir kā kvalitātes standarts

Nenoliedzami, ka Latvijā valsts un pašvaldības invalīdiem sniedz dažāda veida atbalsta instrumentus. Bet, pat krietni palielinot atbalstu, mēs nepadarīsim cilvēkus ar īpašām vajadzībām piederīgus sabiedrībai, nemazinot sociālo atstumtību. Kā var to mainīt, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš. Ivars Balodis norāda, ka šobrīd Latvijā ir vienalga, ievēro vai neievēro vides pieejamības normatīvus. Otra lieta, ko nosaka arī dažādi starptautiskie normatīvi, ka jāievēro samērīguma princips. "Mēs īsti Latvijā nezinām, ko tas nozīmē. Piemēram, ir tā maza kafejnīca otrajā stāvā, trīs galdiņi, viņai vajag būt pieejamai vai nevajag. Vai, piemēram, Miķeļa bāka, lai uztaisītu, lai  Gunta tiktu iekšā [ar ratiņkrēslu], droši vien jāuztaisa liftu, kas divreiz lielāks par pašu Miķeļbāku. Ta

Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Tomēr tas nav viss – pacienta pieredzi ārstniecības procesā veido ļoti daudzi komponenti. Kas vēl darāms Latvijā, lai pacientu pieredze būtu atzīstama par labu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pacientu pieredzes speciāliste Vita Šteina, ģimenes ārste Linda Šauriņa un P.Stradiņu klīmiskās universitātes slimnīcas virsārsts akūtajā ķirurģijā Andrejs Brikuns. Pacientā pieredze arvien uzlabojas medicīnas iestādēs Latvijā, atzīst raidījuma viesi. Daudzās medicīnas iestādēs tā jau ir ieviesta pacientu pieredzes aptauja, no 2024. gada tas būs obligāti. Par veselību ir jābūt abpusējai komunikācijai, gan no ārsta, gan pacienta puses. Šobrīd lielākoties cilvēki uztver kā resursu, bet par to būtu jādomā kā par investīciju.  

Vēl tā īsti neesam panākuši, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir apguvuši elementārās digitālās prasmes, kas jau rada problēmas daļai sabiedrības pilnvērtīgi iesaistīties aktuālajos ekonomiskajos un politiskajos procesos, kad klāt jauna robežšķirtne - mākslīgais intelekts. Vai mākslīgais intelekts jau šobrīd dod priekšrocības tā lietotājiem attiecībā pret nelietotājiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē "EY Latvija" Konsultāciju pakalpojumu nodaļas partneris Nauris Kļava un "Tilde" līdzdibinātājs un valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs. "Viennozīmīgi liela daļa uzņēmumu uz šo skatās un arī izmanto dažādus mākslīgā intelekta risinājumus. ChatGPT un līdzīgu risinājumu parādīšanās tirgū pēdējā gada laikā interesi ir vairojusi, un arī pielietojumi ir dažādi. Globāli tendence ir ļoti mērķtiecīgi skatīties, kā to var izmantot gan uzņēmuma iekšējo procesu pilnveidošanai, gan arī jaunu produktu radīšanā sadarbībā ar klientiem," vērtē Nauris Kļava. "Kas rīkosies ātrāk, būs ieguvēji, un būs zināmas priekšrocības,"

Bezaršanas tehnoloģijas pielietošana graudkopībā var dot ievērojamu finanšu un laika ekonomiju, kā arī būs krietni videi draudzīgāka par klasisko zemes apstrādes metodi. Tomēr ir daudz skeptiķu, kas uzskata šo pieeju par niekošanos, un ka nekas tur labs sanākt nevar. Var vai nevar, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi Latvijas Lauku konsultāciju centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks un Aivars Cimmermanis, kurš jau izmanto bezaršanas metodi savā saimniecībā. Finanšu sektors pamet lauksaimniecību. Iemesls tam ir klimata pārmaiņas un ar to saistītie riski, respektīvi, kapitāls nepazudīs, bet ar lauksaimniecību nodarbosies riska kapitālisti. Tas var radīt problēmas ar visa veida apdrošināšanu, nemaz nerunājot par tādu sīkumu, kā kredītlīnijas. Gan jau kaut kas būs, bet par kādiem procentiem būs runa, bail iedomāties. Badā jau arī nenomirsim, bet cik par pārtiku būs jāmaksā turpmāk, arī bail iedomāties. Tāpēc, lai nākotne nerādītos pārāk tumšos toņos, saruna par bezaršanas te

Eksperti nereti uzsver, ka arī nākotnes pensionāriem ar valsts garantēto vecuma pensiju labai dzīvei varētu nepietikt. Ko tad darīt, lai nodrošinātu sev labklājību ne tikai šodien, bet arī nākotnē, spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Bankas vecākā finanšu pratības speciāliste Aija Brikše, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šodien, 27. novembrī, sākas "Tavas pensijas nedēļa" – pasākumu un aktivitāšu kopums, kuru Latvijas finanšu nozares dalībnieki rīko jau trešo reizi, lai veicinātu pārdomātu un savlaicīgu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu. Aija Brikše skaidro, ka atklāšanas pasākumā eksperti stāstīs, kā izvēlēties sev piemērotāko pieeju pensiju uzkrājuma veidošanai. Visu nedēļu portālā naudasskola.lv publicēs instrukcijas, kā praktiski katrs var pārliecināties, kas notiek viņa 2. pensiju līmenī. "Mums būs video instrukcijas, kur jāiet, kas jāspiež, kādu sadaļu jāatver,

Nu jau gan var likt dārzu mierā! Tiešām? Par dārza darbiem un darbiņiem, kas vēl šogad dārzā būtu paveicami, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas vēl izdarāms, lai arī sniegs jau klāj lielāko daļu dārzu, stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Ieteikumi darbiem Tikko uzsnigušo sniegu var mest uz rozēm, tā ir laba un silta sega. Savukārt skujeņi vai kādi citi augi jānopurina no slapjā un smagā sniega. Arī no hortenzijām. Tūjas un eglītes podos nevajag turēt istabā pa ziemu. Eglīti pēc svētkiem var pārstādīt arī janvārī dārzā, ja vien zeme nav sasalusi. Jāatceras pasargāt it sevišķi jaunos augļu kociņus no meža zvēriem, jānomiglo ar meža zvēru asinīm, vai jāapliek ar aitu vilnu. Var aplikt ar egļu zariem. Vīnogas vēl var apgriezt, bet ja ir lielāki mīnusi, tomēr nevajadzētu.

Veselīgs uzturs – šķiet, gandrīz vai katram ir viedoklis par to, kas tas ir. Tomēr cilvēki ir dažādi un arī viņu vajadzības atšķiras, tāpēc ne vienmēr būs tā, ka tas, kas ir veselīgs vienam, būs veselīgs ariī otram. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja, dietoloģe Laila Meija un Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

Arvien vairāk darba vietu tiek aprīkotas ar jauniem digitāliem rīkiem. Kā digitalizācija maina darba vidi un darba drošības kritērijus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes asocociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un uzņēmuma "SCHWENK Latvija" valdes locekle Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere. Ivars Vanadziņš norāda, ka ir daudz sīku lietu, kas turpina uzlaboties saistībā ar darba drošību, lielāko daļu pat nepamanām. "Milzīgu izmaiņu nav daudz, bet tas nenozīmē, ka digitalizācija neskars," atzīst Ivars Vanadziņš. Linda Šedlere pieblist, ka ražošanā tehnoloģijas ienāk daudz, bet jaunie risinājumi lielākoties attiecas uz individuālo aizsardzību. Uzlabojumi ražošanas iekārtās, tās ir gadu jautājums.  "Individuālās aizsardzības līdzekļi - spēj tik skriet līdz. Un darba organizācijas un vides

Mēdz teikt, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja pirmajā kaut kas nogājis greizi. Vai tāda ir arī jādod bijušajiem ieslodzītajiem? Par iespējām atrast pareizo dzīves ceļu, ja iepriekš tas vedis neceļos, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste un Jelgavas cietuma Resocializācijas daļas sociālā darbiniece darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne.

Latvijā šobrīd oficiāli ir reģistrēti 1900 mājražotāju un to skaits turpina pieaugt. Vai mājražošana ir daļa no latviešu kultūras koda? Arī par to spriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot, kad gan klātienē, gan ierakstos tiekamies ar Latvijas mājražotājiem. Raidījuma viesi: zemnieku saimniecības "Zutiņi" saimniece Rūta Beirote, kooperatīvās sabiedrības "Latvijas liellops" vadītāja Alma Bērziņa, Lauku konsultācijas un izglītības centra pārstāve Iveta Tomsone un Mazjūras zvejnieku biedrības priekšsēdētājs, zvejnieks Andris Cīrulis. Ierakstā uzklausām Simonu Ģērmani un Jāni Zilveri. Mājražotāja Simona Ģērmane jau septiņus gadus savā virtuvē cep četru veidu maizi ar dažādām piedevām. Svētkos Simona cep īpašu svētku maizi un Latvijas Radio žurnālisti Dainu Zalamani viņa sagaidīja ar maizes klaipu sarkanbaltsarkanā krāsā. Jānis Zilvers augļkopības saimniecību "Pīlādži" Siguldas novadā izveidoja pirms 33 gadiem. Šobrīd saimniecībā strādā arī abi Jāņa dēli. Uzklausām Jāni un viņa jaunāko dēlu Reini, kas vada "Zilver"

Kā problēma kļuva par izaicinājumu? Arī par to spriedīsim novembra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu un filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu. "Problēmas un grūtības ir savā ziņā negatīvi ietonēti vārdi, izaicinājumi ir labāk. Bet pamatā tur ir angļu valodas ietekme, jo angļiem "challenge" ir gan mūsu vecais izaicinājums, proti, kā izaicinājums uz dueli gandrīz. Ap 2000. gadu parādījās jaunā nozīme, kā problēma, bet kas varbūt būtu risināma, kas būtu interesanta," norāda Andrejs Veisbergs. "Problēmu skaits mums nav mazinājies, bet tagad esam tās pārsaukuši par izaicinājumiem, kas savā ziņā skan labāk. Domāju, ka vecākai paaudzei tas griežas ausīs, jaunieši pie tā ir pieraduši," turpina Andrejs Veisbergs. Dite Liepa iebilst, ka ir par daudz to izaicinājumu. Arī kāds klausītājs mudina dot sinonīmus šim vārdam. Visi izaicinājumi nav grūtības. Viņa norāda, ka jauni izaicinājumi var būt arī jauni uzdevumi, jauni

Kā veicināt sabiedrības saliedētību un cik svarīga ir iekļaujošas politikas nozīme, īpaši darba vietās, un ko var darīt darba devējs, lai katrs darbinieks justos piederīgs un iesaistīts, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas sociālantropoloģijas doktore un dažādības vadības eksperte Agnese Cimdiņa, eksperte dažādības vadības jautājumos Rasma Pīpiķe un Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Zaiga Pūce. Rasma Pīpiķe atzīst, ka dažādības pieejas mūs kā sabiedrību var padarīt bagātāku. Viņa savās studijās fokusējas uz to, kā varam ne tikai labi un draudzīgi varam kopā visi dzīvot, bet kā ar dažādības vadības konceptu panākt, lai Latvijas ekonomika iegūst izrāvienu. Tas ir globālā līmenī, bet daudz kas ir darāms mikrolīmenī, norāda eksperte. Zaiga Pūce norāda, ka dažādības vadības aspektā viena lieta, ko risināt, ir censties ekonomikas attīstībai piesaistīt ne tikai darba rokas no citām valstīm, bet arī Latvijas iedzīvotājus, kuri kādu iemeslu dēļ nav tik labi iekļāvušies darba tirgū līdz šim. Tajā pašā

Pasaules Veselības organizācija ir nobažījusies par lielo globālo neārstēto diabēta gadījumu skaita pieaugumu. Vai tā ir problēma arī Latvijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilze Konrāde, RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņs klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis un Latvijas Diabēta asociācijas vadītāja Gunta Freimane. "Visiem gribas tabletes, kas ir ļoti efektīvas, bet pārējo dzīvot savai baudai. Bet fiziskās aktivitātes un labs miegs ir ļoti nozīmīgs," atgādina Ilze Konrāde. "Lai mēs šobrīd būtu veseli, tas ir sportiņš, veselīgs miegs un mazāk psihosociāla stresa." Slimība cilvēkiem liek pārskatīt prioritātes, tomēr tikai apmēram 20 % cilvēku spēj izmainīt dzīvesveidu. "3-4 reizes nedēļā stunda ātras pastaigas ir labs aerobais treniņš. Fantastisks rezultāts. Apmēram par 45% var d

12 soļi, kas jānoiet, lai tiktu galā ar savu alkohola atkarību. Protams, ka tie nav vienkārši soļi, bet vesela programma, ko piedāvā Latvijas anonīmo alkoholiķu sadraudzība, kas šogad atzīmē savu 35. pastāvēšanas gadu. Par sadraudzību un atveseļošanās programmu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta teologs, noētiskās veselības kopienas "Elizeja" dibinātājs Kaspars Simanovičs, narkoloģe, psihoterapete Ilze Maksima un AA biedrs Orests. "Mēs sakām, ka jāsasniedz savas bedres dibens – vienam tas ir pie tirgus, kur lielie konteineri, citam tas ir, kad viņam Jūrmalas mājā ir palikuši tikai "porši" un "lambordžīni". Tas var būt dažādi," sarunā atzīst Orests, skaidrojot, kad cilvēki vēršas AA biedrībā, lai sev palīdzētu. Ilze Maksima Diagnostiski vērtē procesu, kas ir noticis apmēram gada laikā. Ir vairāki apstākļi, kas nosaka, cik ātri saslimšana progresē. Viņa vienmēr progresē, nekad nenāk atpakaļ. "Tā ir nianse, kur cilvēki maldās, ka es tagad kādu laiku atturos, tad viss būs kārtībā, es atkal varēšu sākt li

Nevis tāpēc, ka pensija maza, bet gan nav, kas strādā. Arvien reālāka kļūst perspektīva, ka Latvijas iedzīvotājiem, sasniedzot pensijas vecumu, būs vien jāturpina strādāt, jo gados jaunāku darbinieku, kam stāties pensionāra vietā, vienkārši nebūs. Vai cilvēki tam būs gatavi metāli un arī fiziski, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, AS "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis un AS "AB City" grupas personāla vadības stratēģiskā vadītāja Ilze Ogle.

Tumsa un rudenīgi laika apstākļi noteikti nenāk par labu autovadītājiem, pārvietojoties no punkta A uz punktu B. Bet kāda ir drošas braukšanas formula rudenī un ziemā, to raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj Ceļu satiksmes drošības direkcijas Statistikas daļas vadītājs Juris Kreicbergs un "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks. "Diapazons ir ļoti plašs, katram jājūt, ko izmantojam. Nav perfektas riepas visiem ceļa apstākļiem. Līdz ar tāpat jārēķinās, kas konkrētā brīdī automobilim ir, atbilstoši, protams, normatīvajiem aktiem, ko drīkst lietot," norāda Juris Kreicbergs. Viņš norāda, ka sniega apstākļos riepas vecumam nav tik liela nozīme, bet gan kārtīgam protektoram, nobraukumam. "Uz ledus vecumam būs lielāka nozīme, sniegā - mazāk," norāda eksperts. Gan pie ziemas riepām pēc maiņas, gan noteikti pie braukšanas apstākļiem, kad ir uzsnidzis sniegs un veidojas apledojums, ir jāpierod. "Arī es ziemas sākumā nejūtos simtprocentīgi drošs uz ceļa, bet pavasarī man sniegs vairs netraucē uz ceļa," atzīst

Krūts vēža skrīnings palīdz glābt dzīvību un veselību. Par to, cik tas ir svarīgs, lai novērstu onkoloģisku procesu tālāku attīstību un cik daudz varam darīt paši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, fizioterapeite un onkoloģijas paciente Ieva Vasiļjeva. Sazināmies ar Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāju Jūliju Voropajevu. "Kāpēc mēs nevaram sasniegt šo 75% vēlamo aptveri, kurai jābūt? Nepietiek jau, ka tikai ar to, ka tāds skrīnings ir, bet ir vajadzīga tā pārvaldība. Ir vajadzīgs pacienta ceļš, datu uzkrāšana, kādam ir jābūt saimniekam par šo skrīningu," analizē Aija Geriņa-Bērziņa. "Droši vien ir jāveido vai nu skrīninga centri, vai tam jābūt zem Slimību kontroles un profilakses centra Statistikas daļas. Nepietiek jau tikai, ka izsūta elektroniskos uzaicinājumus šim skrīningam. Ir vajadzīgs atkārtot, varbūt ir vajadzīg