Š?s Dienas Ac?m

Barikādes jaunākās paaudzes vēsturnieku skatījumā. Saruna ar konferences „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”, kas notiks 15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā, dalībniekiem, vēsturniekiem Unu Bergmani, Kristīni Beķeri un Edgaru Engīzeru.

Kas bija un kā funkcionēja Austrumzemes reihskomisariāts (Reichskommissariat Ostland) – nacistu okupācijas varas administratīvi teritoriālais veidojums Baltijā? Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri. 

2006. gada 8. janvārī  Latvijas Radio 1 ēterā pirmo reizi izskanēja raidījums „Šīs dienas acīm”. Ir apritējuši desmit gadi, kopš ētera sarunās cenšamies analizēt pagātnes notikumus, meklēt to kopsakarības ar šodienas aktualitātēm. Ieskatam fragmenti no dažām sarunām, kas tapušas šo gadu laikā – ar vides aktīvisti Elitu Kalniņu un dzejnieku Sergeju Timofejevu (2006), Trešās atmodas līderi, publicistu Daini Īvānu (2009), dzejnieku Knutu Skujenieku (2009), zinātņu vēsturnieku akadēmiķi Jāni Stradiņu (2009), sociologu Arni Kaktiņu un politologu/politiķi Veiko Spolīti (2011).

Esam pieraduši, ka kalendārs ir kaut kas stabils un negrozāms, ka pēc 31. decembra sekos 1. janvāris. Taču ne vienmēr tā ir bijis. 1582. gadā vairākās Eiropas valstīs cilvēki aizgāja gulēt 4. oktobrī, bet pamodās jau 15. oktobrī. Notika Gregora kalendāra ieviešana, sekojot pāvesta Gregora XIII bullai. Par izmaiņām kalendārā saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docentu Andri Priedi.

Atskats uz aizejošā gadā izskanējušo. 2015. gadā pievērsāmies Pirmā un Otrā pasaules kara notikumiem, arī 1905. gada revolūcijas norisēm, šī gada jubilāru - Raiņa un Aspazijas - sabiedriski politiskajai darbībai. Plašāk šajā raidījumā iezīmējam tematu, kas dažādos kontekstos izskanējis vairākos 2015. gada raidījumos, proti, totalitārās domāšanas problemātikai un tās risināšanai dažādās posttotalitārās sabiedrībās. {module widgetid="9" id="articles" action="show" catid="116" blocklayout="four_items_single" thumbsize="medium" layoutid="10" layout="show" static=""}

Saruna veltīta “Līča karam”, 1991. gada Amerikas Savienoto Valstu un to koalīcijas partneru uzbrukumam Irākas spēkiem, kas savukārt ir okupējuši Kuveitu. Saruna ar politikas komentētāju Āri Jansonu.

Rainis – Latvijas PSR Tautas rakstnieks. Par dižā dzejnieka pēcnāves pielāgošanu padomju ideoloģiskajām vajadzībām sarunā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Vitu Zelči.

Ciklā „Satumsums” – Notikumi Balkānos 1940.  gada beigās un 1941.  gada pirmajā pusē. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Turcija – valsts, kura nupat atkal nonākusi starptautiskās uzmanības centrā. Kas Turcijas 20. gadsimta vēsturē padarījis to par savdabīgo, dinamisko un spēcīgo valsti, kādu to redzam šodien? Studijā politologs un Saeimas deputāts Veiko Spolītis.

„Trakais Piektais gads” – revolūcijas nobriešana Latvijā 1905. gada laikā. Varas inertums, revolucionāru ilūzijas un dumpja stihija. Stāsta vēsturniece Līga Lapa.

Ciklā „Satumsums” – Otrā pasaules kara cīņas Ziemeļāfrikā 1940. – 1941. gadā. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Mūsu totalitārās pagātnes iespaids šodienā – kāds tas ir un ko ar to darīt? Ieskats paneļdiskusijā Latvijas Okupācijas muzejā šā gada 27. oktobrī. Diskusijā piedalās politologs Ivars Ījabs (LU), sociologs Mārtiņš Kaprāns (LU), vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa (Natālijas Draudziņas ģimnāzina), vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (LU), literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs (Okupācijas muzeja biedrība) u.c.

Brīvības piemineklim – 80. 1935. gada 18. novembrī tika atklāts Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis. Par pieminekļa tapšanu un likteni – saruna ar mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu.

Otrā pasaules kara cīņas bija tikai viens cēliens milzīgās valsts daudzas desmitgades ilgajā nemieru, juku un iebrukumu vēsturē. Ciklā „Satumsums” – Ķīna un Otrais pasaules karš. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Mūsu totalitārā pagātne. Cik lielā mērā tā joprojām ietekmē mūsu šodienu? Kā mūsu sabiedrība tiek vai gluži otrādi netiek galā ar savu totalitārās pagātnes mantojumu. Uz šiem jautājumiem atbildes mēģināja rast Latvijas Okupācijas muzejs seminārā „Pagātne, tagadne, mēs”. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no diviem seminārā izskanējušiem priekšlasījumiem: vēstures skolotājas Dzintras Liepiņas vēstījums par okupācijas tēmu Latvijas skolu programmās un sociologa Mārtiņa Kaprāna plašā un vispusīgā sociālo aptauju materiālā balstīts priekšlasījums par totalitārās pagātnes un okupācijas režīmu uztveri gan etnolingvistisko, gan vecuma grupu salīdzinoša novērtējumā.

Mūsu totalitārā pagātne. Cik lielā mērā tā joprojām ietekmē mūsu šodienu? Kā mūsu sabiedrība tiek vai gluži otrādi netiek galā ar savu totalitārās pagātnes mantojumu. Uz šiem jautājumiem atbildes mēģināja rast Latvijas Okupācijas muzejs seminārā „Pagātne, tagadne, mēs”. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no diviem seminārā izskanējušiem priekšlasījumiem: politologa, LU asociētā profesora Ivara Ījaba uzstāšanās ar pārskatu par politiskajiem un tiesiskajiem risinājumiem attieksmē pret totalitārās pagātnes mantojumu Latvijā un no vēsturnieka, LU docenta Mārtiņa Mintaura priekšlasījuma par vēsturiskajām vietām un to uztveri sabiedrībā.

1920. gada otrā puse ir laiks, kad beidz pastāvēt tā sauktie Latviešu sarkano strēlnieku pulki Padomju Krievijas Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara cīņās dažādos formējumos piedalījās līdz 10 000 latviešu. Par dažādām latviešu militārajām vienībām dažādās šī kara armijās – saruna ar vēsturnieci Ilzi Krīgeri (Kara muzejs).  

1915. gada 15. oktobrī Rīgā, Meža kapu zemē tika guldīti trīs kaujā pie Mangaļiem kritušie 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karavīri – rīdzinieks Jēkabs Timma, Valles pagasta zemnieks Andrejs Stūre un lietuvietis no Zarasu apriņķa Jons Gavens. Ar šo datumu iesākās Rīgas Brāļu kapu vēsture. Šogad, 23. oktobrī dažādu jomu eksperti pulcējās uz Rīgas pieminekļu aģentūras organizētu zinātniski praktisku konferenci, kas bija veltīta Brāļu kapu vēsturei, šodienai un nākotnei. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats dažos konferencē izskanējušos priekšlasījumos.

Šogad aprit 180. gadskārta kopš Krišjāņa Barona (attēlā) un 190. gadskārta kopš Krišjāņa Valdemāra dzimšanas. Saruna par Jaunlatviešu kustību ar vēsturnieci Vitu Zelči.

1945. gada 24. oktobrī stājās spēkā Apvienoto Nāciju harta – sāka darboties Apvienoto Nāciju Organizācija. Sarunā par ANO pagātnē un šodien piedalās politologs Ivars Ījabs un vēsturnieks Antonijas Zunda.