Š?s Dienas Ac?m

4. oktobrī paiet 100 gadi, kopš dzimis latviešu vēsturnieks un publicists, nozīmīgs latviešu trimdas darbinieks Uldis Ģērmanis (1915 – 1997). Sarunā par Uldi Ģērmani piedalās vēsturnieks Jānis Amols, filologs Didzis Liepiņš un grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders.

Raidījumu ciklā Satumsums saruna par vienu no izcilākajiem Otrā pasaules kara laika valstu vadītājiem – Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čerčilu. Studijā vēsturnieks profesors Antonijs Zunda.

Latviešu leģions nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā joprojām izraisa viedokļu sadursmes Latvijas sabiedrībā. Pavēli veidot latviešu leģionu Hitlers izdeva 1943. gada 23. janvārī. Saruna par Leģionu un leģionāriem – ar vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Artūru Žvinkli.

1965. gadā Latvijā atzīmēja dzejnieka Raiņa simtgadi. Esplanāde (toreiz Komunāru laukumā) tika atklāts viņa piemineklis, tur notika dzejas lasījums, kas vēlāk kļuva par tradīciju. Saruna par Dzejas dienu tradīciju ar literatūrzinātnieku Raimondu Briedi.

11. septembrī Latvija atzīmēja Raiņa 150. gadskārtu. Raidījumos Šīs dienas acīm jau aplūkots izcilā dzejnieka devums, gan runājot ne par viņa darbības literāro, bet sabiedriski politisko aspektu. Šoreiz fragmenti no vairākām sarunām par Raiņa politisko darbību.

1940. gada rudens ir interesants laiks globālajās starptautiskajās attiecībās. Par šo laiku saruna ar vēsturnieku LU profesoru Inesi Feldmani. 1940. gada augusts, septembris, oktobris ir pieklusuma periods Otrā pasaules kara gaitā, notiek, tā sauktā kauja par Britāniju: vācu gaisa spēku centieni iznīcināt vai padarīt kaujas nespējīgus britu karaliskos gaisa spēkus, tā radot apstākļus eventuālam vācu iebrukumam Britu salās. Šie plāni neīstenojās. Toties notiek interesanti procesi diplomātiskajās frontēs. Tieši šajos mēnešos noformējas līdz galam trejsavienība starp Vāciju, Japānu un Itāliju, kurai vēlāk pievienojas daži “mazākie partneri”. Tas notiek 1940. gada septembra beigās, kas visas trīs lielvalstis Berlīnē noslēdza sadarbības paktu.

Otrā pasaules kara izskaņā, Latvijai atkārtoti nonākot padomju okupācijā, 160 000 – 200 000 latviešu bēga uz Vāciju, Zviedriju un citām Rietumeiropas valstīm. Viņi kļuva par „dīpīšiem” – latviešu bēgļu nometņu iemītniekiem. Saruna par latviešu bēgļiem pēckara Vācijā – ar muzeja „Latvieši pasaulē” pētniekiem Mariannu Auliciemu un Juri Zalānu.

Latviešu bēgļi, kurus Pirmais pasaules karš bija padzinis no mājām izsvaidījis pa visu Krievzemi, par to, kāds bija viņu liktenis, saruna ar profesoru Vitāliju Šaldu. Latviešu bēgļi Pirmajā pasaules karā ir pirmais lielais latviešu trimdinieku vilnis, kas pamet mūsu dzimteni 20. gadsimtā. Bet jau pirms Pirmā pasaules kara Krievijā ārpus Latvijas teritorijas dzīvoja 8 – 10 procenti no latviešu kopskaita.

1920. gada augustā ar poļu uzvaru noslēdzās kauja pie Varšavas – izšķirošā Polijas – Padomju Krievijas kara cīņa. Par karu un mieru Austrumeiropā 1918. – 1920. gadā sarunā ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu (Latvijas Universitāte).

Jau četri gadsimti mūs šķir no 1610. gada 28. oktobra, kad Kuldīgas pilī nāca pasaulē Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma Ketlera pirmdzimtais dēls Jēkabs. Ar šo vārdu jaundzimušajam bija lemts gūt slavu tālu aiz savas dzimtenes robežām un sava laikmeta ietvariem. Par vienu izcilākajām personībām Latvijas vēsturē, par Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu Ketleru saruna ar Kuldīgas novada muzeja krājumu glabātāju Dainu Antonišku.

Rainim un Aspazijai – 150. „Jānis un Pēteris” – Raiņa un Pētera Stučkas (attēlā) personiskās, ideoloģiskās un politiskās attiecības. Studijā vēsturnieks Jānis Šiliņš.

Notikumi 1990. gada otrajā pusē ievadīja pēdējo cēlienu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Par situāciju Latvijā un Padomju Savienībā šai laikā saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Raidījuma Šīs dienas acīm temats saistīts ar Otro pasaules karu, precīzāk notikumiem pēc Otrā pasaules kara Eiropas austrumos. Studijā muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis. Saruna par situāciju, kādā holokaustā izdzīvojušie ebreji nonāk Austrumeiropas valstīs, pirmām kārtām, Polijā pēc Otrā pasaules kara. Varētu šķist, ka līdz ar nacistiskās Vācijas sakāvi, līdz ar holokausta beigām ebreji Austrumeiropā, tie, kuri bija izdzīvojuši, varēja uzelpot. Viņiem vairs nevajadzēja baiļoties par savu dzīvību, īpašumu, ka viņus varētu izraidīt no savām dzīves vietām. Diemžēl realitāte ne vienmēr bja tāda. Šo sarunu rosinājis tā dēvētais Krakovas grautiņš 1945. gada 11. augustā un pēc gada notikušais arī grautiņš Keicas pilsētā. Tie bija neprotami uzbrukumi holokaustā izdzīvojušajiem.

1915. gada vasara ir laiks, kas saistās ar Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu, kad sākām to ilgo un ļoti iezīmīgo vēstures daļu, ko saucam par latviešu strēlniekiem. Par Latviešu strēlnieku bataljonu izveidi un nozīmi saruna ar vēsturniekiem, Latvijas Kara muzeja pētniekiem Dagni Dedumieti un Klāvu Zariņu.

Rainim un Aspazijai – 150. „Pūt, vējiņi!” – Raiņa politisko uzskatu attīstība un attiecības ar latviešu politisko vidi Šveices trimdas periodā. Studijā literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma.

Rainim un Aspazijai – 150. „Pūt, vējiņi!” – Raiņa politisko uzskatu attīstība un attiecības ar latviešu politisko vidi Šveices trimdas periodā. Studijā literatūrvēsturniece Gundega Grīnuma.

1940. gada 21. jūlijs ir iezīmīgs datums Latvijas aneksijas procesā. Šajā dienā uz sēdi sanāk tā dēvētā Latvijas tautas saeima. Ja arī vēl kādam bija ilūzijas par Latvijas nākotni, 21. jūlijā tās zūd. Skaidri tiek pateikts, ka Latvija turpmāk būs, pirmkārt, padomju republika, otrkārt, sociālistiska republika, treškārt, republika Padomju sociālistisko republiku sastāvā. Par to nav bijis runas priekšvēlēšanu procesā. Saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Kauja par Britāniju. Ar tādu nosaukumu pasaules vēsturē ir palikusši Otrā pasaules kara laika notikumi, kas risinājās 1944. gada vasaras otrajā pusē un rudenī. Tā ir lielākā militārā kampaņā pasaules vēsturē, kuru praktiski izcīnīja tikai gaisa spēki, un pirmā nacistu reiha lielā neveiksme Otrā pasaules kara gaitā. Saruna ar vēsturnieku Kara muzeja pētnieku Valdi Kuzminu.

Dziesmusvētki cauri laikiem. Saruna ar muzikoloģi Ilmu Grauzdiņu.

Imperatora Napoleona Bonaparta pēdējā un slavenākā kauja notika 1815. gada 17. jūnijā pie Vaterlo ciema Beļģijā. Par liktenīgo „Pelēkā imperatora” sakāvi – saruna ar vēsturnieci Anitu Čerpinsku.