Cilvks Ziu Virsrakstos

Skolas šajā gadā piedzīvoja daudz izmaiņu – vissarežģītākie lēmumi šādos laikos ir uz direktoru pleciem. Viņi ir tie, kuri atrodas starp divām frontēm – valdību un pašvaldību lēmumiem un tiem, kuriem šie lēmumi ikdienā jāievēro. Latvijas Radio turpina rubriku "Cilvēks ziņu virsrakstos" ar stāstu par Salas vidusskolas direktori Sanitu Madalāni. Pandēmijas laikā skolas ziņu virsrakstos neparādās reti. Arī šis gads nav bijis izņēmums. Gada sākumā skolas bija slēgtas, tad sākās reģionālais princips, tad gatavošanās eksāmeniem, tad vasara, jaunais mācību gads, testēšana, vakcinācija. Šajā notikumu virpulī bija ierauti gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki, gan arī direktori, kuri patiesībā lielu daļu organizatoriskā procesa iznesa uz saviem pleciem. "Es ar pedagoģiju esmu saistīta trešajā paaudzē. Mana vecmāmiņa bija matemātikas skolotāja, mana mammīte bija angļu valodas skolotāja-mācību pārzine tepat Vīgandes pamatskolā," stāsta Madalāne. Šo gadu īsumā viņa raksturo šādi – “ņigu ņegu”. Sanita vairāk kā desmi

Šogad kultūrtelpā viena no skaļākajām un dažādos medijos apspriestākajām tēmām bijusi Džemmai Skulmei veltītais murālis jeb sienas glezna uz kādas Rīgas skolas ēkām, ko fonda “Mākslai vajag telpu” aicināts radīja mākslinieks Kristians Brekte. Skolas audzēkņu vecāki asi kritizēja murāli un vāca parakstus, lai to likvidētu. Turklāt pēc kādas advokātes rosinājuma Valsts policija sākusi kriminālprocesu pret citiem mākslinieka darbiem. Šie notikumi savukārt raisījuši arī plašu diskusiju par mākslas brīvību un cenzūras riskiem. Kristiana Brektes skices murālim jeb sienu gleznojumam “Veltījums Džemmai Skulmei” tapušas viņam iedvesmojoties no mākslinieces iepriekš radītajiem meiteņu tēliem, kas līdzinās bērnu zīmējumiem gleznu sērijās “Atgriešanās” un “Modelis”. Brekte tos savijis ar četriem seno grieķu un ēģiptiešu dieviešu tēliem. Sienas gleznojumā attēlota Afrodīte, Hekate, Nīke un Hatora. Plašajās aizejošā gada diskusijās par viņa darbu Kristians vairakkārt uzsvēris, ka viņš veltījumu nevēlējās veidot kā kapakm

Šogad ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts cenu kāpums. Atšķirībā no iepriekšējās finanšu krīzes šobrīd inflāciju dzen uz augšu nevis iekšējais patēriņš, bet ārējie faktori – naftas, dabasgāzes, arī elektrības cenas. Otrs virziens ir pārtikas un dažādu citu izejmateriālu cenu pieaugums. Kā cenu kāpums ietekmē Latvijas iedzīvotāja ikdienu? Arkādijs Brokāns jau aptuveni 15 gadus ir pulksteņu meistars. Pēdējos sešus gadu viņa nelielā darbnīca atrodas pašā Rīgas centrā, proti, pazemes tunelī, kas ved no Vecrīgas uz autoostu.  “Te ir tik interesanti, te tāds kontingents pa tuneli staigā. Es nekad dzīvē iepriekš to nebiju iedomājies. Es te redzu no domes deputātiem līdz cietumniekiem. Visi slāņi. Arī narkomāni, kas staigā kā aizmiguši,” par tuneļiem pastāstīja Brokāns. 

Šovasar ziņu virsrakstos ne mazums reižu pieminēts ilgstošais karstuma vilnis un sausums. Klimata pētnieki jau iepriekš brīdinājuši, ka ekstrēmi laika apstākļi tostarp liels karstums kļūs arvien aktuālāks un viena no šo pārmaiņu sekām ir arī meža ugunsgrēki. Latvijā šogad izdegusī meža platība ir par teju 40% lielāka nekā pērn. Jūlijā lielus papildspēkus nācās piesaistīt paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēkā Garkalnē netālu no apdzīvotas vietas. "Mēs esam Garkalnē tuvāk apdzīvotai vietai Jāņi, kura bija apdraudēta meža ugunsgrēkā. Degšana bija izcila, mežs dega ar vainaguguni un līdz ar vēja virziena mainīšanos arī uguns virzījās dažādos virzienus. Nebija nosakāms, kā tas viss vispār beigsies," stāsta Dzintars Rozens. Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Dzintars Rozens mežu ugunsgrēku dzēšanā piedalās jau kopš 80. gadiem. Šogad meža ugunsgrēki bijuši īpaši intensīvi garajā vasaras karstuma viļņa periodā. Bijušas dienas, kad vienlaikus ir pat 18 mežu ugunsgrēki dažādās vietās.

Latvijas delegācija no Tokijas olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm šovasar atveda summā septiņas medaļas, kas ir atkārtots 2004. gada rekords. Vienīgo augstākā kaluma godalgu izcīnīja 3x3 basketbola komanda, turnīra laikā iekarojot daudzu līdzjutēju sirdis ne vien ar sniegumu laukumā, bet arī trāpīgiem pēcspēles komentāriem. Fizioterapeits Oskars Urbanovičs tikmēr rūpējās par basketbolistu fizisko kondīciju, bet tas nebija vienīgais viņa ieguldījums komandas panākumā Tokijā. Latvijas lielākais panākums Tokijā saistās ar sporta veidu, kas olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi – 3x3 basketbolu. Pirmoreiz dzīvē uz olimpiskajām spēlēm devās arī komandas fizioterapeits Urbanovičs. 3x3 basketbolistus viņš pazina jau vairākus gadus, bet Tokijā speciālistam bija jāstrādā arī ar smaiļotāju Robertu Akmeni un modernās pieccīņas sportistu Pāvelu Švecovu. Darbā ar basketbolistiem Urbanovičam bija jāveic ne tikai tiešie fizioterapeita pienākumi, bet arī jāplāno grafiks, cikos un kur sportistiem jābrauc.

Situācija kaimiņos esošajā Baltkrievijā šogad lika kārtējo reizi pārbaudīt arī Latvijas robežas noturību un spēju uzņemt lielu skaitu migrantu. Ar Baltkrievijas varas iestāžu gādību uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām tika virzīti tūkstošiem migrantu, daudziem no kuriem izdevās iekļūt Eiropas Savienībā, daudziem nācās samierināties ar palikšanu Baltkrievijas robežas pusē. Latvijā ar patvēruma meklētājiem strādā sociālie mentori, kuri palīdz ieceļotājiem nostāties uz kājām un labāk integrēties sabiedrībā. Viens no viņiem ir Rustams Šukurovs. Migrācijas krīze uz Baltkrievijas robežas, ko arvien biežāk tomēr pieņemts saukt par Baltkrievijas režīma īstenotu hibrīduzbrukumu, šī gada laikā izraisīja ļoti daudz un dažādu diskusiju. Tostarp par to, vai Baltijas valstīs un Polijā nonākušie cilvēki vispār būtu uzskatāmi par bēgļiem un vai viņiem maz pienāktos patvēruma meklētāja vai bēgļa statuss. Kopumā kopš augusta sākumā izsludinātās ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ Latvijas valsts robeža

Pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām apspriedēm, pašvaldību ministrijas, vietvaru, Saeimas un arī Satversmes tiesas iesaistīšanās šogad spēkā stājās administratīvi teritoriālā reforma. To īstenojot, vairumu pašvaldību apvienoja lielākos novados. Šādu pēc līdzīgiem parametriem virzītu pieeju asi kritizējis arī viens no vairākiem ilggadējiem pašvaldību vadītājem, kuri kopš vasaras darbu pašvaldību sektorā neturpina, – bijušais Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons.  Skaļi pieteiktā, asi diskutētā un šogad ieviestā administratīvi teritoriālā reforma lika daudzu mazo novadu pārstāvjiem aizstāvēt savas iespējas lielāku pašvaldību ietvarā. Vienlaikus pēc ilgu gadu rosīšanās darbu pašvaldībā neturpināja vairāki vadītāji. Viņu vidū arī Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons. Atskatoties uz izdarīto pašvaldībā, kauna neesot, bet ir lietas, par ko ir žēl. „Tie 20 gadi tiešām paskrējuši vēja spārniem. Atceros – kā jauns puika 28 gadu vecumā ar vājprātīgu entuziasmu un trakumu ķēros klāt, un es tiešām esmu lepns pa

Ikgadējo rubriku „Cilvēks ziņu virsrakstos” šoreiz sākam ar notikumu, kuru gaidīja visa pasaule un kuram sekojot, pagājis arī viss aizvadītais gads. Proti – pasaule un Latvija beidzot sagaidīja ilgi gaidītās vakcīnas pret Covid-19. Būt vienai no divām pirmām vakcinētājām Latvijā bijis uztraucoši, jo pirmos dūrienus uzmanījuši desmitiem kolēģu, mediju un slimnīcas administrācijas pārstāvju acu pāru. Par vakcināciju pret Covid-19 saruna ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas infektoloģijas centra, infektoloģijas poliklīnikas medicīnas māsu Ludmilu Korlašu. "Esmu Ludmila Korlaša. Esmu medmāsa Rīgas Austrumu slimnīcā. Medmāsas stāžs man ir 44 gadi, bet pēdējos trīs gadus es strādāju tieši uz vakcīnām Latvijas Infekoloģijas centrā," iepazīstina Ludmila Korlaša. Ludmila pirms intervijas neslēpj satraukumu – viņa ir darītāja un nevis tā, kura plātās ar paveikto. Ludmila Korlaša Latvijas vēsturē paliks ar to, ka ir viena no divām medicīnas māsām, kura Latvijā pirmā vakcinējusi pret Covid-19.

Pat brīvais laiks veltīts radošam darbam – tik noslogots šis gads bijis Liepājas teātra aktrisei Karīnai Tatarinovai. Gan viņai pašai, gan teātrim nācās pielāgoties neskaidrajiem apstākļiem. Tā radušās jaunas idejas un iespējas, kā satikties ar saviem skatītājiem un klausītājiem, – “Liepājas radio teātris” un vasaras teātra pagalma koncerti. Pirmo reizi arī “Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšana notika attālināti no Liepājas.

Šī gada martā līdz ar COVID-19 izraisīto krīzi aizvien biežāk ziņu virsrakstos bija dzirdams un lasāms vārdu savienojums – dīkstāves pabalsts. To piešķīra to uzņēmuma darbiniekiem, kuri krīzes dēļ nebija nodarbināti. No sākuma dīkstāves pabalsta saņemšanas kritēriji bija gana stingri un neelastīgi, līdz ar to blīvajam noteikumu sietam nevarēja tikt cauri ļoti daudzi uzņēmumi, kuriem atbalsts bija nepieciešams. Saprotot kļūdu, valdībā tika pieņemti precizētie saņemšanas kritēriji. Aiz katra šāda uzņēmuma pieteikuma dīkstāves pabalstam ir cilvēki, kuri krīzes dēļ bija palikuši bez iztikas. Martā dīkstāves pabalstam savus darbiniekus pieteica arī viesnīcas "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece, bet Valsts ieņēmumu dienestā saņēma atteikumu. Kā šis pavērsiens ietekmēja viesnīcas tālāko likteni klausieties Lindas Zalānes ierakstā. 

Vasaras izskaņā Teikas iedzīvotāji zaudēja garo cīņu par Marsa parka pastāvēšanu. Septembrī bijušā velotreka teritorijā senos, lielos kokus izzāģēja, lai tur būvētu ēku Valsts drošības dienesta vajadzībām. Taču ar sabiedrību nesaskaņotie lēmumi par parka iznīcināšanu radīja plašas diskusijas un vērienīgus protestus, kuros pulcējās iedzīvotāji no dažādām pilsētas apkaimēm. Meldra Kuzņecova atceras rītu, kad Teikas apkaimes iedzīvotāju grupa paziņoja, ka jādodas glābt kokus. Viņai Marsa parka koku izzāģēšanu vēl arvien raisa smagas sajūtas. 

Lai nepieļautu, ka Latvija tiek iekļauta tā dēvētajā finanšu sektora pelēkajā sarakstā, kas nozīmētu apgrūtinātu banku darbu, traucētu biznesam un atbaidītu investorus, Latvijai panākumi netīrās naudas apkarošanā bija jāpierāda divām organizācijām: Eiropas Padomes ekspertu komisijai “Moneyval”, kas vērtē pieņemtos likumus, un Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF, kas vērtē likumu ieviešanu dzīvē. Toms Platacis bija viens no tiem cilvēkiem, kurš nemitīgi turēja roku uz pulsa un gādāja, lai abi ziņojumi būtu konstruktīvi un saprotami un lai tie nestu darba augļus.

Novembra vidū Satversmes tiesa paziņoja nolēmumu lietā par bērna bioloģiskās mātes partnerei nepiešķirto Darba likumā paredzēto desmit dienu atvaļinājumu. Konstitucionālā tiesa spriedumā noteica, ka šāds atvaļinājums pienākas ne tikai bērna tēvam. Tomēr pats būtiskākais - savā spriedumā Satversmes tiesa paziņoja, ka valstij ir juridiski, ekonomiski un sociāli jāaizsargā visas ģimenes, tostarp arī viendzimuma. Tas nozīmē, ka Saeimai līdz 2022. gada jūnijam būs jāsakārto likumi tā, lai visas ģimenes būtu vienlīdzīgi aizsargātas. Šo vēsturisko Satversmes tiesas lietu pieteica Persona C jeb Evita Goša.

Latvijā pēc nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. To paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas spēkā stājās šogad Līgodienā. Taču jaunajā Latvijas kartē korekcijas var ieviest Satversmes tiesa, kas drīzumā ķersies šķetināt 21 pašvaldības celtās iebildes pret pievienošanu citām vietvarām vai, gluži pretēji, kādas daļas atņemšanu un pievienošanu kaimiņu novadam. Viens no pirmajiem Satversmes tiesā teritoriālo reformu apstrīdēja Ikšķiles novads, kuras mērs ir Indulis Trapiņš (Latvijas Zaļā partija). 

Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, Baltkrievijā nerimst protesti un streiki. Cilvēki uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti. Viņi iebilst arī pret policijas vardarbību, aizturot protestu dalībniekus. Radiostacijas “Svoboda” fotogrāfa Vlada Hridzina (Uladz Hrydzin) fotogrāfijas vārda vistiešākajā nozīmē šogad pastiprināja vairāku baltkrievu preses izdevumu virsrakstus. Pateicoties baltkrievu kolēģu pašaizliedzībai, pasaulei ir bijusi iespēja sekot līdzi Baltkrievijā notiekošajam. Taču daudziem no baltkrievu žurnālistiem tagad ir atņemta akreditācija un skaidrības par nākotnes darba iespējām nav. 

No šī gada 13. marta Latvijā tika ieviestas attālinātas mācības visos izglītības posmos, un tās turpinājās līdz mācību gada beigām. Šajā periodā tika pārraidītas mācību stundas televīzijā, stundas notika interneta tiešsaistē, uzdevumi tika izsūtīti elektroniski un bērniem daudz vairāk bija jāmācās patstāvīgi. Ar jauno mācību gadu, skolas varēja izmantot, tā sauktos - A vai B variantus. Kad 1. - 6. klašu mācības notiek klātienē, 7. -12. klašu skolēniem kādu daļu laika iespēja strādāt patstāvīgi, bet mazākie bērni mācās klātienē. Galvenais ir nekrist panikā. Tā par attālinātajām mācībām stāsta Tukānu ģimene, kurā aug trīs bērni. 

Lielu ažiotāžu un viedokļu sadursmi sabiedrībā raisījis valdības 2020. gada vasarā pieņemtais lēmums - celt nacionālo koncertzāli bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas vietā Elizabetes ielā. Šķiet, ka mūziķu sabiedrība ar šādu lēmumu ir apmierināta, taču arhitektu viedokļi krasi dalās. Daļa profesionāļu iebilst pret šādu soli, norādot, ka ēka ir spilgts padomju laika modernisma mantojums, citi turpretī apšauba šīs ēkas arhitektūras vērtību. Kā šajās viedokļu sadursmēs jūtas ēkas autoru tuvinieki, tikāmies ar projekta galvenā arhitekta Jāņa Vilciņa meitu Māru Zemdegu. 

Šogad neizbēgami daudz ko no tā ir noteikusi slimība ar nosaukumu “Covid-19” – vārdu savienojumu, kas virsrakstos pabijis visbiežāk no visiem. Bet kas ir tie cilvēki, kuri ik dienu pavada ar telefonu rokās, apzvanot desmitiem saslimušo un pacietīgi veicot “detektīva” darbu, lai pēc iespējas ierobežotu lipīgās slimības izplatību? Stāsts par vienu no viņiem – Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģi Silviju Skubaku.

Runas par daudziem pārkāpumiem, balsu viltošanu un vēlētāju apspiešanu, iespējams, visspilgtāk raksturo šā gada ASV prezidenta vēlēšanas. Lai gan pašreizējā Baltā nama saimnieka Donalda Trampa juristiem tā arī nav izdevies tiesās pierādīt, ka masveida pārkāpumi vēlēšanās tiešām notiktu, prezidents turpina to apgalvot un neatzīst savu sakāvi.  Tādēļ rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” šoreiz uz sarunu aicināts Džona Ričmonds (Jonah Richmond), viens no brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem.

Latvijas futbolā skandāliem un pārmaiņām pārbagātais 2019. gads tikko bija noslēdzies, kad Latvijas Futbola federācija (LFF) uz karstām pēdām atkal ķērās pie savas saimniecības revidēšanas – janvāra vidū skalpēšanu sagaidīja nacionālās izlases iepriekšējais galvenais treneris Slaviša Stojanovičs, bet viņa vietā pie izlases stūres stājās Dainis Kazakevičs. Lai kādi rezultāti būtu futbola izlasei, šī sporta veida popularitātes un masveidības dēļ tas allaž nonāk uzmanības centrā, un izņēmums nebija arī Kazakevičs un viņa vadītā valstsvienība.