Kultras Rondo

Izstāde-akcija “Maigās svārstības” 1990. gadā izraisīja lielu rezonansi Latvijas kultūras vidē un to kā būtisku mākslas notikumu vērtē arī šodien. Tolaik sabiedrība to uztvēra kā lielo pārmaiņu vizualizāciju. Kultūras rondo tiekamies ar mākslas albuma "Maigās svārstības" sastādītāju, mākslinieci un, protams, šīs grupas dalībnieci Sandru Krastiņu. Ierakstos uzklausām vēl citus grupas “Maigās svārstības” dalībniekus — māksliniekus Ievu Iltneri, Jāni Mitrēvicu un Edgaru Vērpi. Albums “Maigās svārstības” apkopo grupas — Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas — veikumu plašākā 80. un 90. gadu mijas un jau mūsdienu perspektīvā. 1990. gadā mākslas darbus autori radīja skatītāju klātbūtnē izstāžu zālē “Latvija”. Pats tapšanas process tika pieteikts kā mākslas notikums. Akcijas noslēgumā izveidoja ekspozīciju, vienas dienas laikā to atklāja un arī slēdza. Caur vienas mākslinieku grupas darbības pieredzi grāmatā iezīmēts trīsdesmit gadu periods Latvijas vizu

Teksti, kuri sniedz ieskatu dažādu laiku bērnības redzējumos, kā arī teorētiskas apceres par bērnību, pieaugšanu, bērnu un jauniešu literatūru, apkopoti jaunākajā žurnāla „Strāva” numurā. Kultūras rondo studijā saruna ar žurnāla redaktoriem Annu Auziņu un Arvi Vigulu un dzejnieci Lindu Gabarajevu. 17 autori, dzeja, proza, intervija, tulkojumi, arī akadēmiskas ievirzes teksti – to visu atradīsiet jaunākajā literatūras žurnālā „Strāva#9”.

Ar aicinājumu „atrast savu mākslu” un „doties savā mākslas kolekcionēšanas piedzīvojumā” durvis vērusi gan „JAUNmarka” Mākslas akadēmijā, gan „Zandele” mākslas centrā „Zuzeum”. Mākslas akadēmijas tirgum ir bagāta tradīcija, kas aizsākusies pirms 20 gadiem, savukārt „Zandele” notiek tikai trešo gadu. Interesējamies, kādas pārmaiņas, kādas publiskas programmas mākslas tirgi piedāvā un ko izvēlas pircēji. Vispirms dodos uz Mākslas akadēmijas aulu, kur  tradicionāli noris  „JAUNmarka”, te iespēja aplūkot un iegādāties topošo mākslinieku darbus, tapušus studiju gada laikā. Ir brīvdiena, apmeklētāju daudz, arī tirgošanās rit pilnā sparā un pie iesaiņošanas veidojas neliela rinda. Vispirms pētu apmeklētāju noskaņojumu. Pēc "JAUNmarkas", dodos uz mākslas centru "Zuzeum", kur trešo gadu risinās mākslas tirgus "Zandele". Šis gads iezīmē pārmaiņas, jo "Zuzeum" atvēris durvis rosīgajām mākslas  galerijām un neatkarīgo mākslinieku kopienai. Ekspozīciju, kurā iespējams darbus arī iegādāties, pavada publiskā programma un

Lasām Ziemassvētku tekstus dzejā un mūzikā. Saruna par Ziemassvētku dziesmu tekstiem un dzeju ar filozofu Arti Sveci un dzejnieku Ivaru Šteinbergu. Sazināmies arī komponistiem Jāni Lūsēnu un Lauru Jēkabsoni, lai vaicātu par dzejas, tekstu izmantojumu un nozīmi viņu darbos.

Nacionāla enciklopēdijas pirmo piecu gadu pieredze. Studijā vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā. Enciklopēdijas veidotāju uzdevums ir nodrošināt akadēmiskās vides lietpratēju sagatavota, augstticama satura nodošanu plašai sabiedrībai latviešu valodā. Kā informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji, pirmajos piecos gados enciklopēdijas saturs ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 4191 šķirkli, liela daļa enciklopēdijas šķirkļu ir ieraugāmi interneta meklētāju augšgalā. Šajā laikposmā arī ir nepārtraukti audzis lietotāju skaits, kopējam enciklopēdijas skatījumu skaitam šī gada nogalē pietuvojoties 10 miljoniem. Lasītāko šķirkļu "Top 10" "Lāčplēsis", eposs (Benedikts

Cik daudzveidīga un dažādas emocijas raisoša var būt mūsdienu vizuālā māksla, koncentrētā veidā pašlaik var skatīt galerijā „Māksla XO” Rīgā. Tur divās zālēs gluži kā diena ar nakti satikušās jaunās latviešu mākslinieces Madaras Neikenas gaiši saulainās gleznas un igauņu vecmeistara Marko Mētama melnā humora piesūcinātie darbi. Decembra tumsā galerijas „Māksla XO” lielie skatlogi Elizabetes ielā gluži vai ievelk gaismā un vasarā, kas staro no mākslinieces Madaras Neikenas gleznām. Viņas radošajā darbā ārkārtīgi liela nozīme ir dabai, un arī šīs izstādes centrā ir ainava. Taču tā nav tapusi Latvijā. Gleznās ir tik daudz gaismas, ka stereotipiski domāju par dienvidiem. Izrādās – pavisam aplami. „Šīs gleznas ir tapušas Norvēģijā, mākslinieku rezidencē Tronheimā. Tā bija brīnišķīga vieta, kur redzēt fjordus un ielikt tos gleznās. (..) Gaisma kaut kādā mērā ir līdzīga [ar dienvidiem], bet arī atšķirīga. Man šī bija pirmā pieredze Norvēģijā. Tas bija tāds sapnis – nokļūt tuvāk Ziemeļpolam. Šis nav Ziemeļpols, bet

Kādas tradīcijas būtu jāievēro, sagaidot Saulgriežus un Ziemassvētku un kāpēc gada tumšākajā laikā neiet ķekatās, raidījumā skaidro Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja muzejpedagoģe Ieva Bērziņa un Izglītības un informācijas nodaļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne.

Ziemas saulgriežus gaidot, interesējamies, ko jaunu varam pateikt par autentiskumu folkloras kustībā, kāpēc diskusija par to joprojām ir aktuāla? Kas ir spēka dziesmas – to nozīmju un avotu meklējumi? Kultūras rondo studijā ekspertu lomā etnomuzikologi Ieva Vēvere un Valdis Muktupāvels un folkloras kopas "Laiksne" dalībniece Dina Liepa. Ieva Vēvere un Valdis Muktupāvels ir vieni no autoriem akadēmiskam pētījumam, kura rezultāti publicēti slovēņu izdevumā "Traditiones". Vārds autentiskums šajā pētījumā tiek analizēts "līdz molekulām", pētījums skar pagājušā gadsimta 70. - 80. gadus, kad arī Latvijā atdzima folkloras kustība. 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar Lībiešu dienu šodien, 16. decembrī, noslēgsies Lībiešu mantojuma gada pasākumi. Bet Kultūras rondo studijā veram vaļā Kārļa Vērdiņa „Lībiešu balādes”, tiekamies ar Vidzemes lībiskā mantojuma izzinātājām no Lēdurgas - folkloras kopas "Putni" vadītāju Ilzi Kļaviņu un vēsturnieci, lībiskās izcelsmes mājvārdu un vietvārdu pētnieci, Lēdurgas Dendrparka vadītāju Sarmīti Kauliņu, bet par Lībiešu dienas programmu izvaicājam dzejnieku Valtu Ernštreitu, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītāju. 16. decembrī no plkst. 12 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks par ikgadēju tradīciju kļuvusī Novadu diena, kas šogad norisināsies sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūtu. Lībiešu diena būs Lībiešu mantojuma gada noslēguma pasākums, kurā būs iespējams sastapt gan lībiešu mantojuma kopējus, gan Lībiešu mantojuma gada dalībniekus – biedrības, pašvaldības un uzņēmējus no visiem lībiešu vēsturiski apdzīvotajiem novadiem. Lībiešu dienā bibliotēkā būs iespējams gan kla

Par iespaidiem un pieredzēto Versaļas pilī, kuras 400. jubilejā novembra beigās svinīgi atklāja franču gleznotāja Orasa Vernē retrospektīvo izstādi, Kultūras rondo studijā stāsta mākslas muzeja Rīgas birža vadītāja Daiga Upeniece un kultūras žurnāliste Inta Zēgnere.  Šajā izstādē Versaļas pilī iekļautas arī divas Orasa Vernē  gleznas no Latvijas, no Mākslas muzeja "Rīgas birža" kolekcijas. Tas ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē, kad Versaļas pilī tiek eksponēti darbi no Latvijas. No mūsu muzeja Versaļā izstādīta Orasa Vernē glezna "Andželikas nolaupīšana" (1820), kas ir 1964. gada pirkums muzeja kolekcijai, kā arī "Kabilu bēgšana Alžīrijā" (1839) no Frīdriha Vilhelma Brederlo (1779–1862) kolekcijas.

Teātra trupas „Kvadriforns” jaunākais iestudējums „Skaistā tumsa” ir Adventes pasaka par nepārvaramām  ilgām pēc skaistuma. Maģiskā reālisma stilā veidotais darbs ar trupas dalībnieku gatavotu scenogrāfiju būs gan smieklīgs, gan gaišas melanholijas un skumju caurvīts vēstījums. Intars ir puika, kurš vairāk par visu mīl skaistumu. Un kā jau pasakās izrādē „Skaistā tumsa” ir gan puisis, gan baisa ragana, gan meita, arī pilsētas dzīve. Intars pilsētā kļūst slavens, atver SPA salonu, jau 13 gadu vecumā kļūst par tēvu, Intaram ir meita Laura, kura arī  mīl skaistumu. Trupas "Kvadrifrons" izrādes allaž ir kolektīvs darbs, tā tas bijis arī šoreiz. Režisors Klāvs Mellis, taujāts par jaunākā darba tapšanas gaitu, atklāj, ka  gribējuši taisīt citu depresīvāku darbu, tad vienā brīdī pārdomājuši. Ance Strazda ne tikai kopā ar Klāvu vadījusi scenogrāfijas darbnīcu, viņa veidojusi arī izrādes dramaturģiju un  darbojas kā aktrise. Starp citu izrādi iesāk ar Viļa Plūdoņa dzejoli „Ziemas pasaciņa”. Anna Ulberte ir "Kvadri

Pēc divarpus gadiem pagaidu telpās šodien, 15. decembrī, ar pirmizrādi mājās atgriežas Latvijas Leļļu teātris. Vēsturiskā ēka ieguvusi siltu „kažociņu”, drošas konstrukcijas un augstākus Mazās zāles griestus, kas paver vairāk māksliniecisku iespēju. Pa šo laiku arī mainījies teātra vadītājs un divas aktieru trupas apvienojušās vienā – latviski spēlējošā. Leļļu teātris ir apņēmības pilns paplašināt skatītāju amplitūdu un veidot platformu jauno režisoru izaugsmei. Atjaunotajā teātra ēkā ielūkojās un arī ar pirmās pirmizrādes – „Riekstkodis un žurku ķēniņš” – radošo komandu tikās Māra Rozenberga. Latvijas Leļļu teātris jau gandrīz kopš saviem pirmsākumiem 20.gadsimta 40.gados mājojis nelielā divstāvu ēkā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā iepretim Vērmanes dārzam. Pēdējos divus gadus tā bija apjozta sastatnēm, bet izrādes notika Rīgas Latviešu biedrības namā. Pirmajā acu uzmetienā pārmaiņas teātra skatītāju daļā nešķiet lielas: košākas sienas, atjaunots parkets, citādi viss kā pierasts. Taču ēka ir pamatīgi mainījusi

Dailes teātra aktieri Jānis Paukštello un Kārlis Arnolds Avots un Rainis iestudējumā „Čūsku vārdi”. Iestudējums tapis Dailes teātra kanonā, sadarbojoties Jurim Vaivodam, Jurim Jonelim, Inetai Sipunovai un abiem aktieriem. Izrādes tapšanas stāsts ir garš, arī pārvarot šaubas.

Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults šovakar un rīt (14. un 15. decembrī) divos koncertos atkal stāsies orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs Tarmo Peltokoski. Šoreiz piedāvājot mūziku no Tarmo dzimtās Somijas: skanēs Žans Sibēliuss un Esa Peka Salonens. Ir pagājis pusotrs gads, kopš Peltokoski stājās LNSO vadībā, aicinājām viņu uz sarunu – gan par jauno programmu, gan Tarmo attiecībām ar mūsu orķestri, Rīgu un 23 gadus vecā diriģenta straujo karjeru pasaulē. Ar Tarmo Peltokoski esam norunājuši tikties Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra šā brīža mājvietā Lielajā ģildē pēc gaidāmā koncerta mēģinājuma. Mūsu tikšanās dienā tikko ir noslēdzies akustiskās koncertzāles metu konkurss, un, skanot Esa Pekas Salonena Vijolkoncertam es gandrīz fiziski sajūtu Lielās ģildes šaurību. Domāju, kur Peltokoski savā karjerā būs pēc gadiem desmit, kad Rīgā, cerams, beidzot būs koncertzāle. Tikmēr pašlaik es vēroju, kā 23 gadus vecais diriģents ar apbrīnojamu vieglumu, rotaļīgumu un mērķtiecību vada cauri S

„Grafiķu kalendāram nav tikai kalendāra funkcija, tas ir topošo mākslinieku radošo darbu apkopojums kalendāra formātā,” – uzsver Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs Guntars Sietiņš. Kalendārs top jau devīto gadu, un šoreiz izdevies krāsaināks nekā citas reizes. 13 topošo grafiķu darbi, kas tapuši Māksla akadēmijas grafikas darbnīcā, arī šogad apkopoti lielformāta kalendārā, bet oriģināli skatāmi izstādē galerijā „Istaba”. Grafiķu kalendāra un izstādes atklāšanas vakarā galerijā „Istaba” valda priecīga gaisotne. Mūzikas ritmi, daudz jauniešu un sarunas. Pie galerijas centrālās sienas eksponēti grafikas darbi, gada 12 mēneši un kalendāra vāks. Autori ir 13 Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas apakšnozares bakalaura un maģistra studenti. 2024.gada kalendāra vāku veidojis Mārtiņš Dziļums, bet kalendāra dizainu – Grafikas katedras vadītājs, profesors Guntars Sietiņš. Grafiķu kalendāra izstāde galerijā „Istaba” skatāma līdz 5.janvārim.

Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā uzvarējis mets ar devīzi "Baltic Shine". Tā autori –  SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.A.I.M." un SIA "Labie koki" – veidos Rīgas filharmonijas projektu. Kāda būs jaunā filharmonija, Kultūras rondo studijā pārrunājam ar starptautiskās žūrijas komisijas priekšsēdētāju Gati Didrihsonu un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu, kura arī darbojās žūrijā. Atvērt un atdzīvināt pilsētas telpu pie Kongresu namu, pārbūvēt namu, lai tur būtu laba akustika, lai tur labi justos gan mūziķi, gan apmeklētāji – tieši tādu, cerams, pēc dažiem gadiem ieraudzīt jauno Rīgas Filharmoniju. Kopumā Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursam bija iesniegti 38 meti, un seši no tiem bija virzīti konkursa 2. kārtai. Līdz konkursa 2. kārtas rezultātu paziņošanai bija saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa 2. kārtā ir 60 000 eiro, kas tika sadalīts atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam par godalgu fonda sadal

„Neviens tev neticēs” – tie ir vārdi, kurus nevajadzētu dzirdēt nevienam, kas cieš no vardarbības ģimenē. Un tomēr tie izskan. Tāpēc šāds simbolisks nosaukums dots arī jaunai dzejas un dokumentālu stāstu grāmatai, kuras pirmsākumi meklējami ģimenes vardarbībai veltītā mākslas projektā „Lietisko pierādījumu muzejs”. Grāmatā apvienoti projektam iesūtītie stāsti ar dzejnieku radītiem darbiem, kopā radot telpu empātijai un solidaritātei un iedrošinot cietušos nekaunēties par piedzīvoto. Sižeta sākumā skan viens no krājumā iekļautajiem dzejoļiem. To lasa dzejniece Ligija Purinaša, bet nav zināms, vai tas ir viņas vai kāda cita autora darbs. Tas ir apzināts šīs grāmatas princips – autorus pie darbiem neminēt, paskaidro viena no grāmatas redaktorēm Laura Stašāne. Arī viņas ar otru redaktori Lauru Brokāni grāmatas ievadā runā pirmajā personā. Līdzīgi kā skarbajā vardarbības statistikā, grāmatā „Neviens tev neticēs” gandrīz visiem stāstiem un dzejām ir sievietes balss, bet autoru vidū ir arī divi vīrieši. Tā ir pirm

Ansis Gulbis – izdevējs, kura darbību joprojām izvērtē mūsdienās. Par būtiskākajām atziņām pēc starptautiskās zinātniskās konferences "Izdevējdarbība un nācija" Kultūras rondo studijā pārrunājam ar grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu un vēsturnieku Mārtiņu Mintauru. 7. un 8. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska zinātniska konference "Izdevējdarbība un nācija". Konference organizēta norišu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros, tā veltīta ievērojamā izdevēja Anša Gulbja (1873–1936) 150 gadu jubilejai un rosināja diskutēt par grāmatniecību kā nācijas kultūras stūrakmeni, īpašu uzmanību pievēršot 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumam, kad aizsākās Baltijas jūras reģiona nāciju profesionālās grāmatniecības izveide. Ierakstā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa iezīmē svarīgākos notikumus, kas saistīti ar latviešu grāmatniecības vēstures norišu ciklu „Latviešu grāmatai 500”. Konferences sesijā „Ansis Gulbis: izdevējdarbības milzis”

Decembrī Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris skatītājiem piedāvā četrus jauniestudējumus, no tiem divas ir lielās formas izrādes. Mēnesis iesākās ar Frīdriha Dirrenmata lugas „Vecās dāmas vizīte” pirmizrādi, kam sekoja monoizrāde „Mātes piens”, iestudējums tapis pēc Noras Ikstenas grāmatas motīviem. Tuvāk  gadumijai tapuši vēl divi jauniestudējumi, viena no tām izrāde bērniem. Šonedēļ divas pirmizrādes Čehova teātrī - koncertiestudējums „Jaungada akcija!” un izrāde mazākajiem skatītājiem „Kā noķert Santa Klausu?”.

Par Valsts kultūrkapitāla fonda iespējām atbalstīt kultūras projektus nākamajā gadā studijā izvaicājam fonda padomes priekšsēdētāju Daci Bluķi un direktoru Edgaru Vērpi.