Kultras Rondo

"Profesija – rakstnieks” – temats, kuru šonedēļ pārrunāja festivālā "Prozas lasījumi". "Kultūras rondo" studijā viesojas rakstniece Andra Manfelde, ar kuru pārrunājam nedēļas notikumus kultūrā. Klausāmies arī viņas prozas lasījumu.

Daugavpils Marka Rotko muzejā atklāj ziemas sezonas izstādes ar desmit autoru darbiem. Vērienīgākais jaunums ir apjomīgā grupas izstāde “Kosmiki Dynami: Māksla kā vispārējs impulss”. Tas ir  sadarbības projekts starp Rotko muzeju un "Pashmin" mākslas konsorciju. Otrs Ziemas izstāžu sezonas jaunums ir Baltkrievijā dzimušās mākslinieces Hannas Mjadzvedzevas skulpturāli meditatīvo objektu kopa personālizstādē “Ainavas”. Jaunās Ziemas sezonas izstāžu atklāšana Rotko muzejam Daugavpilī kā jaunai struktūrvienībai, ir pirmais izaicinājums. Iepriekšējos 10 gadus šādi notikumi bija iestādē ar nosaukumu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Jaunais muzeja statuss ar šo sezonu sākas ar vērienu un jau uz pamatīgās tradīciju iestrāžu  bāzes, saka muzeja direktors Māris Čačka. "Pashmin" mākslas konsorciju, ar kuru sadarbojas Rotko muzejs, pārstāv Nura Nuri (Nour Nouri), tā viņam nav pirmā sadarbība ar Rotko muzeju. Šajā reizē  uz Daugavpils Rotko muzeju Pashmin mākslas konsorcijs atvedis deviņus dažādu mākslinieku darb

Šis ir maestro Marisa  Jansona 80. jubilejas gads. Pieminot izcilo diriģentu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sarīkota izstāde „Virsotnes. Marisam Jansonam – 80”, tajā skatāmas norvēģu mākslinieka Hokona Gullvoga gleznas un skices: Marisa Jansona portretu sērija, arī norvēģu literatūras klasiķi un viņu darbu ilustrācijas. Izstādes veidotāji Gunda Vaivode un Jānis Dripe izcēluši Marisa Jansona Oslo periodu. Savukārt Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris šovakar, 7. decembrī, Lielajā ģildē godinās Marisu Jansonu ar īpašu viņam veltītu koncertu, un arī ģildes Baltajā zālē būs skatāma virkne Marisa Jansona portretu, ko gleznojis Hokons Gullvogs. Kopā ar izstādes veidotājiem - Latvijas Nacionālās bibliotēkas padomnieku arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jāni Dripi un Latvijas Radio 3 "Klasika" vadītāju Gundu Vaivodi - izejam izstādes ceļu, kurā eksponēti norvēģu mākslinieka Hokona Gullvoga [Hakon Gullvag] gleznotie Marisa Jansona portreti, arī norvēģu literatūras klasiķu un viņu darbu iedvesmotas i

Kāds sakars režisora Bastera Kītona koncertfilmai "Šerloks Juniors" ar kinoteātra "Splendid Palace" simts gadu jubileju, skaidrojam sarunā ar kinoteātra māksliniecisko vadītāju Dairu Āboliņu un komponistu Kārli Lāci. Kinoteātris "Splendid Palace" savu simtgadi svinēs 9. decembrī ar īpašu koncertfilmu, kurai dots īpašs moto "No pagātnes uz nākotni", tā iezīmējot kinoteātra nemainīgo lomu kvalitatīva kino izrādīšanā jau gadsimta garumā. Atzīmējot nozīmīgo jubileju, tiks demonstrēts režisora Bastera Kītona meistardarbs – filma "Šerloks Juniors", kurai oriģinālmūziku sacerējis un to izpildīs komponists Kārlis Lācis kopā ar solisti Aiju Vītoliņu un citiem mūziķiem. Bastera Kītona mēmā filma "Šerloks Juniors" ir stāsts par kādu kinomehāniķi, kurš ilgojas kļūt par detektīvu. Kad viņa līgavu aplaupa vietējais zaglis, viņu nepatiesi apsūdz šajā noziegumā. Iemidzis pie kinoprojektora, viņš sapnī pārvēršas par izcilu izmeklētāju, gluži kā Šerloks Holmss, un atklāj šo noziegumu. Kopā ar komponistu Kārli Lāci un dzied

Jaunajā Muzeju krātuvē Pulka ielā Rīgā šovakar, 7. decembrī, durvis vērs Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) izstāde „SAN”, ko iedvesmojusi pirmās latviešu skaņuplates 120. gadadiena. Izstādē apskatāma un arī noklausāma gan muzeja unikālā skaņu ierakstu kolekcija no pianolām un mūzikas lādītēm līdz kompaktdiskiem un MP3 atskaņotājiem, gan īpaši šai izstādei veidotas mūsdienu mākslinieku skaņas instalācijas. Varēsiet arī uzzināt, kāda skaņu ierakstiem saistība ar bitēm un eksotiskiem Indijas kukaiņiem. Izstāde sākas nevis ar tradicionāliem vēsturiskajiem skaņu ierakstiem un atskaņotājiem, bet gan speciāli šai izstādei radītu mākslas darbu. Vienkāršoti runājot, tās ir trīs viena virs otras novietotas finiera kastes ar iebūvētām kasetēm, slēdzi un tādu kā ļoti šauru kokli. Darba autors ir skaņu mākslinieks Maksims Šenteļevs: Skaņu trenažieri iemēģinām arī mēs ar izstādes kuratori Katrīnu Kūkoju. Un ne velti varam dzirdēt bites. Tām ir cieša saistība ar pirmo plaša patēriņa skaņas ierakstīšanas rīku – fonogrā

Kur radies mīts par latviešiem, kuri sēd kokā un ēd sēnes, 8. decembrī skaidros konference, kura norisināsies Latvijas Universitātes bibliotēkā (Kalpaka bulvārī 4). Latviešu saistību ar sēnēm un sēņošanu. kā arī konferences ieceri skaidro Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte Pakule. Konferencē "Latvietis kokā ēd sēnes: nopietni un nenopietni par latviešiem" vairāku zinātņu nozaru speciālisti ar tematiski bagātīgu un daudzpusīgu referātu klāstu nopietni un nenopietni runās par latviešiem. Ideja šādu konferenci organizēt radās pavasarī, kad uzvirmoja jautājums par citāta „Latvieši ir tautiņa pie Baltijas jūras, kas dzīvo kokos un ēd sēnes” vēsturisko izcelsmi. Minētais citāts ir intepretēts dažādos vārdu salikumos, taču lai gan teiciens mums visiem ir zināms un dzirdēts, diemžēl, pētot dažādus rakstītos avotus, neizdevās noskaidrot tā izcelsmi. Viens no intuitīviem minējumiem bija, ka šis raksturojums ņemts no kāda 18. vai 19. gs. autoru darbiem. Bija versija, ka latvi

Tikties ar “Botāniķi un vienradzi” savā personālizstādē aicina Roberts Koļcovs, kurš viesojas Kultūras rondo studijā. Sarunā arī skaidrojam, vai Roberts Koļcovs ir vienīgais, kurš mākslas darbā ir fiksējis klusumu Dziesmusvētku laikā? Līdz 2024. gada 18. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs norisinās Roberta Koļcova personālizstāde “Botāniķis un vienradzis”. Izstādē “mākslinieks turpina attīstīt viņam būtisku tēmu par dabas un cilvēku neatdalāmu līdzāspastāvēšanu. Darbu galvenā tēma ir jūtas, kuras var saprast gan kā cilvēka emocionālā stāvokļa izpausmi, gan kā jutekliskumu, kas meklē garīgam stāvoklim atbilstošu formu. Jutekliskums izpaužas ne tikai tēlos, bet arī formās, faktūrās, līnijās, darbu kopējā kompozīcijā un noskaņā. Tāpēc caur iedziļināšanos mākslas darba niansēs skatītājs ir aicināts doties tālāk jūtu un gara virzienā. Tomēr paralēli ar estētiskajām spēlēm mākslinieks piešķir saviem darbiem mitoloģisku dimensiju. Tēli, kas nereti atkārtojas, vienmēr nes divē

Novembra pēdējā sestdienā "Savvaļā", īpaši izveidotā mākslinieka Andra Eglīša zemes amfiteātrī starp Drustiem un Jaunpiebalgu, notika grupas "Tesa" koncerts, kas tika iemūžināts Uģa Oltes režisētā koncertfilmā. Kultūras rondo tiekamies ar Uģi Olti un grupas "Tesa" dalībniekiem - Kārli Toni (bass, vokāls, sampli), Dāvi Burmeisteru (ģitāra) un Jāni Burmeisteru (bungas, vokāls, sampli). Mīnus septiņi grādi, dūmojoši slapjas koksnes ugunskuri, astoņi kinooperatori, mālainā kalnā izrakts amfiteātris, vairāk nekā desmit stundu kopīga darbošanās, salstoša grupa, mežonīga savvaļa – kas vēl labāk varētu atbilst aksiomai „māksla prasa upurus”? Tieši šādi var raksturot nupat brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa" notikušo režisora Uģa Oltes koncertfilmas filmēšanu starptautiski atzītajai smagās instrumentālās mūzikas grupai "Tesa".

Kultūras rondo redzes lokā izmaiņas Latvijas Nacionālā teātra repertuārā. Šobrīd, kad skan raidījums, Latvijas Nacionālajā teātrī notiek preses konference par būtiskām izmaiņām sezonas repertuārā. Un runa ir ne tikai par piecām jaunām izrādēm sezonas turpinājumā Pirms oficiālā paziņojuma tikāmies ar Nacionālā teātra direktoru Māri Vītolu un direktora vietnieci repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos Ievu Struku.

Mākslinieka un grāmatu ilustratora Induļa Zvagūža 95. atceres gadā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā sarīkota plaša piemiņas izstāde „Inga. Vecpiebalgas zēns”. Ekspozīcija ir atklājums un papildinājums visiem, kas interesējas par 20.gadsimta mākslu. Tas ir stāsts, par mākslinieka radošo rokrakstu, arī par paaudzes spēku. Indulis Zvagūzis bija grafiķis, gleznotājs, grāmatu un periodisko izdevumu ilustrators. Zvagūža ilustrāciju „zelta fondu” veido bērnu grāmatas – minēšu tikai dažas Raiņa „Puķu lodziņš”, brāļu Grimmu „Ansītis un Grietiņa”, Andersena „Princese uz zirņa”, Kārļa Skalbes „Kaķīša dzirnavas” u.c. Jāteic, arī es esmu augusi ar Induļa Zvagūža ilustrētajām bērnu grāmatām, kas raisa tīkamas atmiņas. Iespējams, mūsdienās mākslinieks ir nedaudz piemirsts, jo viņa aktīvie radošā darba gadi aizsākās pagājušā gadsimta vidū.  Tiekoties ar mākslinieka meitu Ilzi Zvagūzi-Parsons, Cēsīs skatāmās izstādes mākslinieku Daini Andersonu un mākslas vēsturnieci Ingrīdu Burāni, kaut nedaudz atgādināsim un atdzīvināsim g

Dodamies uz  Rīgas ielu 17 Strenčos, uz foto ateljē, tikai teju 100 gadu senā pagātnē! Kāds izskatījās pagājušā gadsimta sākuma fotosalons, ar ko tas interesants mūsdienās, Kultūras rondo skaidrojam sarunā ar izstādes "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema" veidotājiem. Stāsta Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja Baiba Tetere un fotogrāfe Astrīda Meirāne, kuras pieredzi, darboties foto salonā pagājušā gadsimta nogalē, arī labprāt izzinām. Latvijas Fotogrāfijas muzejā aplūkojamaizstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema”. Izstādes veidotāji aicina apmeklētājus iedziļināties un pievērsties ļoti nozīmīgam vizuālās kultūras virzienam – portretu veidošanas tradīcijām un praksēm pagātnē un mūsdienās. Izstāde vēsta par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 1920. – 1930. gados, kur apmeklētāji var aplūkot iepriekš neizstādītus fotosalona eksponātus, kā arī veidot portretus uz vēsturiskā ziemas fona. Izstādē „Strenču fotodarbnīcas salons” var ne tikai aplūkot šajā darbnīcā pirms simt gadiem tapušos portre

Kultūras rondo tautu brīnumpasakas pārlasām kopā ar grāmatas “Ceļā ar pasaku” autorēm Ramonu Gredzenu, Inesi Ruku un Gunu Bergu, kuras pasakas ir caurlūkojušas Gustava Junga psihoanalīzes skatījumā. Iznākusi grāmata “Ceļā ar pasaku. Tautu brīnumpasakas Junga analītiskās psiholoģijas skatījumā”, kura vēsta par pasaku analīzi un palīdz cilvēkiem iepazīt pasaku dziļumu un dziedināšanas spēku. Grāmatu veidojuši 10 autori – Junga analītiķi un Junga analītiskās psihoterapijas speciālisti. Savukārt galerijā „Māksla XO” Rīgā nupat ir atklāta igauņu melnā humora meistara Marko Mētama izstāde „Reiz sensenos laikos…”, kurā viņš savā manierē interpretējis un ilustrējis labi zināmus bērnu stāstus un pasakas, liekot uz tām paraudzīties pavisam citām acīm. Piemēram, vai esat domājuši, ka uz Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem varētu paraudzīties arī kā uz spēcīgu sievieti, kura valda pār septiņiem vīriešiem un liek viņiem strādāt savā labā? Māra Rozenberga tikās ar mākslinieku un lūdza viņam mazliet pastāstīt par savām att

No reportāžas par topošo teātra māju līdz Radio arhīva ierakstiem. No dzīvīgajiem un sevi apliecināt varošajiem jaunajiem līdz pieredzes bagātajiem skatuves māksliniekiem. Valmieras teātra simtgadē Kultūras rondo radījis savu stāstu par teātri. 1923. gada 25. novembrī teātris tika atklāts ar Ādolfa Alunāna lugu “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Laikam ejot, mainījušies teātra nosaukumi, ēkas aprises un arī šobrīd, uz jaunās simtgades sliekšņa, Valmieras teātris turpina mainīties. „Kurtuvē” sākas noslēpumains mēģinājums Valmieras teātra simtgades sveicienam „One Hundred”. Režisors Aigars Apinis ir tieši tik lakonisks piecos vārdos, bet teātra direktore Evita Ašerādena pirms „Kurtuves” parāda arī, cik intensīvi notiek darbi teātra lielajā mājā. Uz Valmieru braucot, Kultūras rondo ir viens teju racionāli neatbildams jautājums – kā tas viss iespējams? Sarunas laikā arī saskaitām Valmieras teātra „Spēlmaņu nakts” balvas un „Kurtuvē” turpinām sarunas arī par Ineses Mičules iestudēto Raiņa „Jāzepu un viņa brāļiem”, k

Kultūras rondo “Mēneša apskatniekā” sarunājamies ar kolēģiem par zīmīgākajiem notikumiem un kopsakarībām kultūras dzīvē novembrī. Analizē Latvijas TV Kultūras raidījumu redakcijas žurnālists un LSM.lv autors Jānis Lācis, portāla TVNET kultūras redaktors Toms Treibergs un "Latvijas Mediju" tiešsaistes medija "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde. Ojāra Vācieša jubileja un Spēlmaņu nakts, kurā triumfēja Valmieras teātris, bet lielas formas izvēle pārsteidz, ir tikai divas pieturas zīmes novembrī. Tikmēr arvien bez savām mājām ir trīs Latvijas teātri – Leļļu teātra atgriešanās mājās pārcelta uz decembri, Jaunais Rīgas teātris, cerams, savās mājās varēs atgriezties nākamā gada sākumā, Valmierā notiek vērienīgi būvdarbi. Un vēl arī novembra pirmizrādes – „Spīdolas nakts” un „Eiridīke” Dailes teātrī, „Kurlmēmo zeme” Jaunajā Rīgas teātrī ar Čulpanu Hamatovu, kura runā latviski, galvenajā lomā. Dziesmu svētku izvērtējuma konference, kas aktualizēja sasāpējušu jautājumu – atalgojums kolektīvu vadītājiem. Bet n

Šekspīra ikoniskais “būt vai nebūt” kara laikā iegūst jaunas nokrāsas. Hamleta dilemmas kā atspēriena punktu savam stāstam izvēlējies poļu režisoru duets Elvīra Nieviera (Elwira Niewiera) un Pjotrs Rosolovskis (Piotr Rosołowski), dokumentējot piecu Maidana paaudzes jauniešu pieredzes Ukrainā. Nerādot karu uz ekrāna, filma jūtīgā pietuvinājumā parāda drupas, ko kara traumas atstāj cilvēku dvēselē. Īpašu skaudrumu tam piešķir fakts, ka filma uzņemta vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. „Hamleta sindromu” šovakar. 30. novembrī, vienā seansā rādīs kinoteātrī „Kino Bize” Rīgā, bet pirms tam filmas veidotājus uz sarunu aicināja Māra Rozenberga. „Es esmu Hamlets, jo esmu kontuzēts,” saka Slaviks, kurš pēc Krimas okupācijas karojis Austrumukrainā. „Es esmu Hamlets, jo es baidos,” stafeti pārņem Katja. Arī viņa ir kareive. „Es esmu Hamlets, jo vēl esmu dzīvs,” piebilst Romans. Viņš frontē Austrumukrainā bija paramediķis. „Es esmu Hamlets, jo esmu feministe,” saka aktrise Oksana, kuru plosa ar karu nesa

Decembra sākumā Rīgas kultūrvietās, bibliotēkās, kafejnīcās un bāros norisināsies starptautiskā literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2023" pasākumi, kurus bez maksas aicina apmeklēt ikvienu interesentu. Šogad festivāla virstēma ir "Profesija – rakstnieks", aktualizējot rakstnieku nozīmi un lomu, pievēršoties gan rakstnieka radošajiem procesiem, gan iepazīstot nodarbes praktiskās šķautnes. Tēmu iezīmē Osvalds Zebris esejā "Cilvēks upē". Kultūras rondo tiekamies ar Osvaldu Zebri un Ilmāru Šlāpinu. Jau tradicionāli decembris Latvijas kultūras dzīvē saistās ar "Prozas lasījumiem", kas no neliela Andreja Upīša dzimšanas dienai veltīta lasījumu vakara pārtapis literatūras festivālā, kas nedēļas garumā piedāvā apmeklēt pasākumus, kuros ar savu jaunāko darbu vai to fragmentu lasījumiem uzstājas dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki. Šogad festivālā piedalīsies vairāk nekā 60 autori 18 dažādos pasākumos, viesosies arī igauņu rakstniece Kairi Looka.

Šonedēļ pirmizrāde divām laikmetīgās dejas izrādēm – Ģertrūdes ielas teātrī režisors Andrejs Jarovojs  iestudējis  darbu „Tas ir viss, ko mēs varam”, savukārt Nacionālajā Filmu skolā (Elijas ielā) horeogrāfes Karīna Lapšina un Arina Buboviča radījušas laikmetīgās dejas izrādi „Augšup pa lejupejošām kāpnēm”.  Viens darbs ir par jauniešu deju kultūru, otrs par emocionālo stāvokli pēc šķiršanās, savukārt vienojošais -  elektroniskā mūzika.  Abu izrāžu mēģinājumos ielūkojās Laima Slava: Laikmetīgās dejas izrādes „Augšup pa lejupejošām kāpnēm” pirmizrāde  šovakar (29.nov.) un 30.novembrī, savukārt „Tas ir viss, ko mēs varam” pirmo reizi ar skatītājiem tiksies  - 30.novembrī, pēc tam izrādes 1. un 2.decembrī.

Nacionālais Kino centrs kopā ar radošo komandu pārstāvjiem iepazīstināja ar deviņiem topošo kinodarbu projektiem, kas uz ekrāniem nonāks, sākot no 2024.gada janvāra. Šajā programmā top četras daudzsēriju filmas, viena pilnmetrāžas dokumentālā filma un četras pilnmetrāžas spēlfilmas. Gaidāmo kino piedāvājumu vērtē Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Pie skatītājiem 2024.gada sākumā nonāks daudzsēriju filmas "Pansija pilī", kuras režisori ir Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis un Gints Grūbe, režisora Andreja Ēķa filma "Dumpis" un režisoru Jura Kursieša un Staņislava Tokalova filma "Padomju džinsi".