Kultras Rondo

„Ar gadiem dabas klātbūtne man ir arvien nozīmīgāka,” saka rotu mākslinieks Guntis Lauders, kura personālizstāde „Trīs putni un melns koks” pašlaik ir skatāma galerijā „Apsīda” Vecrīgā. Dabas motīvi Laudera rotās allaž ir klātesoši, bet šajā izstādē tajos ienācis arī pasaules nemiers. Blakus melnajam kokam – izdegušai zemei – mākslinieks meklē trīs putnus: ticību, cerību un mīlestību. Galerijā „Apsīda” Latvijas Radio viesojās brīdī, kad Guntis Lauders ar sievu  Ingūnu un kolēģiem vēl iekārto vitrīnas. Izstādes tēma Guntim Lauderam radusies, asi izjūtot Krievijas sākto karu Ukrainā un nemierīgo pasauli mums apkārt. „Es nekad neesmu ņēmis tādu politiskāku nosaukumu vai domu, bet tomēr man radās šie „Trīs putni un melns koks”. Tā kā man ļoti mīļa ir daba, tad melnais koks simbolizē Ukrainas izdegušo zemi, kas paliek aiz karalauka. Liekas, ka tas vienīgais glābiņš un izeja ir putni gaisā, kas kopš seniem laikiem simbolizē mīlestību, cerību un ticību. Manuprāt, ja tās lietas apvienosies vienā veselā, tad arī ko

Par Žaka Ofenbaha operas “Hofmaņa stāsti” jaunāko iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā Kultūras rondo pārrunājam ar trim radošās komandas pārstāvjiem - režisoru Aiku Karapetjanu, uzklausot viņa versiju par izrādi, tiekamies arī ar Olimpijas tēla atveidotāju Anniju Kristiānu Ādamsoni un horeogrāfi Lindu Mīļo. Žaks Ofenbahs ar savu pēdējo operu “Hofmaņa stāsti” vēlējās ierakstīt sevi mūzikas vēsturē kā nopietnu komponistu. Ja paskatāmies operu repertuārā, šķiet, viņam tas ir izdevies. “Hofmaņa stāsti” ir Zalcburgas festivālā, Ņujorkas Metropoitēna operā. Un, protams, kas mūs pašlaik interesē visvairāk – “Hofmaņa stāsti” piedzīvojuši pirmizrādi Rīgā. Latvijas Nacionālajā operā 26. septembrī bija pirmizrāde sezonas pirmajam jauniestudējumam – Žaka Ofenbaha operai "Hofmaņa stāsti", kas top franču diriģenta Frederika Šaslēna muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā, informē opernama pārstāvji. Uzveduma scenogrāfs ir Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece – Kristīne Pasternaka, horeogrāfe – Linda Mīļā, gaismu m

Leļļu teātris jubilejas sezonā atskatās uz savu vēsturi ar pirmizrādi "Leģendāra izrāde" par Tīnu Hercbergu un izstādi par leģendāro leļļu meistaru Pāvilu Šenhofu, kā arī uzdod jautājumu "Kurp doties?", rīkojot starptautisku konferenci par laikmetīgu teātri. Kultūras rondo saruna ar dramaturģi Anci Muižnieci, kura pētījusi arī Leļļu teātra vēsturi, un mākslinieci Pamelu Butāni, kura veidojusi izstādi. Raidījumā arī kāds muzikāls stāsts. Latvijas Leļļu teātris savā 80 gadu jubilejā ir izdevis jaunu albumu „Brūklenes un mellenes”, kurā skan mūzika no pēdējo desmit gadu izrādēm. Autoru vidū ir teātra mūzikas laukā gan labi pazīstami, gan pavisam jauni vārdi, bet ierakstos dzirdamas visu Leļļu teātra aktieru balsis. Ar to teātris turpina tradīciju albuma formā dokumentēt Leļļu teātra izrāžu muzikālo vēsturi. Šis albums ir ilggadējās Leļļu teātra aktrises Daces Vītolas sirdsdarbs. -- 4. oktobrī Latvijas Leļļu teātris svinēs savu 80. dzimšanas dienu, kurai par godu organizē plašu starptautisku profesionālās att

Klajā laists jauns Rīgā mitušā 20. gadsimta filozofa un kritiķa Valtera Benjamina darbu krājums "Vienvirziena iela". Kultūras rondo studijā ar savām atziņām par Benjaminu dalās krājuma priekšvārda autors Artis Ostups. Viņš savam tekstam licis nosaukumu "Benjamina spēle". Lasītāji Valteru Benjaminu (1892–1940) pazīst galvenokārt kā kritiķi un filozofu, kurš jaunībā rakstījis par vācu romantismu, vēlāk teoretizējis par fotogrāfiju un kino, bet dzīves pēdējos gadus veltījis deviņpadsmitā gadsimta Parīzes apcerēšanai un protestam pret fašismu. "Šajā izdevumā, kas Igora Šuvajeva tulkojumā ietver darbus "Vienvirziena iela" (1928) un "Bērnība Berlīnē gadsimtu mijā" (1938), mēs iepazīstam Benjaminu kā rakstnieku, kurš lieliski izpratis modernitātes raksturu un būs aktuāls tik ilgi, kamēr mēs turpināsim domāt par literatūru, mākslu un vēsturi," norāda izdevēji. Krājums rosina pētīt pilsētas iekļautību dzīvē un domās, kā arī pārdomāt bērnības sabalsošanos ar turpmāko dzīvi. Darbs "Vienvirziena iela" iezīmē pagriezien

Sviedri un kaislības, pagātnes "astes" un noziegumi, vardarbība un draudzība, un mīlestība britu režisores Rozas Glāsas filmā “Mīlestība, meli un asinis”. Kinokritiķes Dārtas Ceriņas un kultūras publicista Žulijena Nuhuma Kulibali audiorecenzija.

Pieredzes pārradīšana ir vadmotīvs Latvijas Kultūras akadēmijas festivālam “Patriarha rudens”. Par dažādajām iespējam iepazīties ar jauno un topošo profesionāļu iestudējumiem un radītajām filmām interesējamies Kultūras rondo. Kā ar audiovizuāliem un skatuves mākslas paņēmieniem iespējams „pārradīt” pašiem savu ikdienas pieredzi, nesmādējot ne Šekspīru, ne Čehovu, ne filmu ne deju, un kas ir Drāmas taisītāji? Stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Skatuves mākslas katedras vadītāja, teātra kritiķe Līga Ulberte, teātra režisors Ralfs Liepa, LKA Drāmas un teksta studiju apakšprogrammas studente, viena no raidieraksta "Drāmas taisītāji" veidotājām Ketija Jurčenko un režisore Līva Klepere. No 28. septembra līdz 4. oktobrim dažādās vietās Rīgā norisināsies piecpadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens", kurā plašākai auditorijai būs iespēja iepazīties ar jauno un topošo profesionāļu aktuālajiem jaunrades darbiem skatuves un audiovizuālajā māksl

Ierakstu ciklā „Uzlūdz dzeja” saspēlē ar šī gada Dzejas dienu tēmu „Dzeja dejo” uz dejisku sarunu aicinām kādu dzejnieku tandēmu. Šoreiz viens otra un paši savu dzeju lasīs un par dzeju sarunāsies divi jaunie dzejnieki – Lote Vilma Vītiņa un Kirils Ēcis.

2. septembrī darbu uzsāka apvienotās Latvijas Universitātes bibliotēkas direktors – Uldis Zariņš. Jaunajam direktoram jāīsteno abu esošo LU bibliotēku – Latvijas Universitātes Bibliotēkas un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas – konsolidācijas process, saglabājot bibliotēku krājumos esošās vērtības un nodrošinot nepārtrauktu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību kā studentiem, tā mācībspēkiem, zinātniekiem un citiem interesentiem. Kā šādu uzdevumu paveikt pusotra mēneša laikā, Kultūras rondo vaicājam Uldim Zariņam. "Esmu ar lielu entuziasmu un degsmi tam ķēries tam klāt," tā par pirmo darba uzdevumu jaunajā amatā saka Uldis Zariņš. Viņš gan norāda, ka pirmais reorganizācijas posms ir diezgan mehānisks, juridisks, kad divas universitātes struktūras pārtop vienā. Līdz ar to viņš ar pirmo apvienošanas termiņu - 15. oktobri - vairāk domā kā par sākuma datumu. "Abas bibliotēkas tiek diezgan mehāniski saliktas kopā, lielā mērā turpina strādāt kā līdz šim. Jēgpilnākai jaunas bibliotēkas izveidei laika pos

„Man patīk savā mākslā pludināt kopā dažādus izteiksmes veidus un radīt jaunu pasauli,” saka amerikāņu māksliniece Donna Huanka, kuras izstāde „Utopiskās šūnas” pašlaik skatāma mākslas centrā „Zuzeum” Rīgā. Viņas mākslu raksturo ekspresīvas krāsas, formas un to saplūsme, kā atspēriena punktu un galveno iedvesmas avotu izmantojot ķermeni. Vēl pirms sastapšanās ar pašiem mākslas darbiem izstādes apmeklētāju apņem neuzbāzīga, tomēr visu laiku klātesoša skaņa, smarža un visaptverošs baltums – balta ir gan grīda, gan izstādes fons, ko veido cauri zālei izvīts balts aizkars. „Viņai patīk savos darbos spēlēties ar arhitektūru. Un par šo izstādi viņa saka, ka tā ir lielākā telpa, ko viņa ir sadalījusi tik daudzās mazās telpās, veidojot tādas kā nelielas „šūniņas”.” „Zuzeum” pārstāves Katrīnas Jurkevicas pavadībā dodamies cauri izstādei pie mākslinieces, un viņa paskaidro, ka sadalošais milzu aizkars patiesībā ir bioloģiski noārdāma plēve. „Tā bija šīs izstādes tehniskā puse – izdomāt, kā šos aizkarus vispār karin

„Manām bildēm ir iedoti spārni” – tā pirms personālizstādes „Binde 100 – 10” atklāšanas atzina pats fotomākslinieks Gunārs Binde un veltīja pateicības vārdus visai komandai, kas veidojuši viņa 90.jubilejas  izstādi. Pašlaik Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā ciklā „Paaudze” skatāma līdz šim vērienīgākā leģendārā latviešu fotogrāfa Gunāra Bindes personālizstāde. Tajā ieraudzīsit gan konkursos godalgotas fotogrāfijas, gan nekad neredzēto vai sen aizmirsto. Klajā nākusi arī apjomīga grāmata ar tādu pašu nosaukumu „Binde 100 – 10”. Uzsverot meitas Annas un pārējo izstādes iekārtotāju veikumu, ar savām pirmajām emocijām dalās fotomākslinieks Gunārs Binde. Izstādes iekārtošanā, kā arī pie grāmatas veidošanas strādājusi vesela komanda, apkopojot Gunāra Bindes 67 gadus ilgās karjeras laikā svarīgākās tēmas. Izstādei ir vairākas sadaļas - Pirmsākums, Teātris, Vīrietis un sieviete, Lidojums un citas. Kopā ar Gunāru Bindi pakavējamies pie izstādes sākuma, kur redzami viņa mātes un tēva portreti.

Ja par visas Eiropas kultūras galvaspilsētu Liepāja kļūs 2027.gadā, tad par vietējā mēroga kultūras karstāko punktu tā noteikti ir dēvējama šīs nedēļas nogalē, jo tur notiks mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Tas šogad norisināsies no 27. līdz 29. septembrim un atzīmē desmitgadi ar tēmu “Pēctecība”. Par šī gada foruma norisēm Kultūras rondo stāsta Liepājas mākslas foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča un dziedātāja, Krista Auznieka monooperas „Apzināšanās” balss Evija Vēbere. Ierakstā uzklausām mākslinieci Katrīnu Neiburgu, kura stāsta par par savu videoprojekciju Krista Auznieka monooperai. Tēma izraudzīta ne tikai, lai reflektētu par festivāla nākošajiem dzīves gadiem, bet arī apzināti padomātu par mūsu sabiedrības un katra indivīda tālāk būšanu. Apmeklētājiem būs iespēja piedzīvot īpašu pieredzes ceļu septiņos mūzikas, mākslas un laikmetīgās dejas notikumos, kas iedrošinās apzināties gan pašiem sevi, gan apkārtējo un pārlaicīgo pasauli. Festivāla atklāšanā 27. septembrī plks

Turpinot ierakstu sēriju „Uzlūdz dzeja”, tiekamies ar dzejniekiem Inesi Zanderi un Māri Salēju. Inese Zandere pašlaik daudz lasa Māra dzeju, jo ir redaktore viņa topošajam dzejas krājumam. Par to, kas abu dzejā kopīgs, atklāj viņi paši, kā arī lasa viens otra un katrs savus dzejoļus.

Saruna grimmētavā. Kultūras rondo notvēra aktieri Andri Keišu uzreiz pēc izrādes "Lai Dievs stāv tev klāt, tu nabaga cietēj!" ģenerālmēģinājuma Jaunajā Rīgas teātrī, kas tapusi pēc Martina Makdonas lugas "Bendes" motīviem. Galvenais jautājums – par ko drīkst un nedrīkst vispār smieties? "Nedrīkst jokot..., tas mani personīgi skar, par mentāliem cilvēkiem. Tas man liekas vienīgais. Man bija "Linda vista" teksts par bērniem: kas tie tādi alerģiski, autiski žurkulēni". Es izņēmu vārdu autiski ārā, jo zinu, kas tā ir par nelaimi cilvēkiem, nekad par to nejokošu. Šinī lugā ir: nosauc uzvārdu, es saku - ā, tas pajoliņš. Mans tēls ir tik neiejūtīgs. Tas pajoliņš ir dokumentāls cilvēks ar mentālām problēmām. Tas man ir vienīgais. Domāju, jokot drīkst par visu," analizē Andris Keišs. "Vēl gan, kas ir tavs mērķis," papildina Andris Keišs. "Ir visādi mērkaķi, kas grib izsmiet un kādus politiskus zemtekstus iepīt. Tad es nezinu, labāk vajag paklusēt. Jokot drīkst, ja esi brīvs, godīgs, laimīgs cilvēks, kurš sasmīdinā

Viņam ir daudz mazu lapiņu ar idejām, viņam ir radošs viedums un noslēpums. Viņa filmas ir iespaidojušas vairākas paaudzes. Viņš ir kinorežisors un operators Ivars Seleckis, kurš 22. septembrī svin 90 gadu jubileju ar filmas "Turpinājums. Pieaugšana" pirmizrādi. Kultūras rondo tiekas ar Ivaru Selecki un filmas radošo komandu – operatoru Valdi Celmiņu, otro režisoru Armandu Začu un producentu Gintu Grūbi. Jubilejas ir  jāsvin ar vērienu un radoši. Tā noteikti notiks ar Ivara Selecka jubileju, jo jaunās fimas pirmizrādi nekas nebeigsies. Filmas turpinās demonstrēt Latvijas TV un filmas var skatīties arī portālā filmas.lv un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokuemntu arhīvā. Bet 5. oktobrī Kino muzejā atklās izstādi "Ivara Selecka iela. Selecku dzimta un kino".  

No 20. līdz 22. septembrim Rēzeknē norisinās 13. Starptautiskais teātra festivāls „Soli pa solim”. Tas ir Rēzeknes Tautas teātra rīkots festivāls, kur katru otro gadu pulcējas amatierteātri un skatītāji no visas Latvijas un ārzemēm, lai vairāku dienu garumā izdzīvotu traģēdijas, komēdijas, drāmas un pat pantonīmu. Šogad teātra festivāls notiek brāļu Varslavānu zīmē, kuri deva lielu ieguldījumu teātra attīstībai Rēzeknē. Antons Varslavāns 1940. un 1950. gados bija Latgales teātra aktieris un režisors, savukārt Francisks Varslavāns bijis gleznotājs un teātra dekorators.

Leģendārais mūzikls „Klase” jaunās skaņās un jaunā režijā septembrī atgriežas VEF Kultūras pilī. Mūzikas autors Jānis Ķirsis, domājot par jauniešu auditoriju, no jauna radījis skaņdarbus elektroniskās un repa mūzikas stilā. Savukārt mūziklā skartās tēmas, arī jauniešu savstarpējās attiecības un attiecības ar skolotājiem aktuālas visos laikos, spriež mūzikla dalībnieki. Jaunā iestudējuma satikšanās ar skatītājiem notiks jau 23.septembrī  VEF Kultūras pilī.

Māksliniece Laima Puntule jau daudzus gadus dzīvo un strādā Dānijā. Septembrī viņas vārds vairakkārt dzirdams Latvijā, gan atklājot rudens izstāžu ciklu Jūrmalas muzejā kopā ar dāņu mākslinieci Anni Mariu Udsenu, gan gaidot animācijas filmas "Meitene dzinējsuns" izrādīšanu Latvijā, kam Laima Puntule ir fonu māksliniece. Vispirms dosimies uz Jūrmalas muzeju aplūkot Laimas Puntules izstādi "Novilkt līniju smiltīs". Laima Puntule kopš 2012.gada dzīvo un strādā Dānijā, taču ik pa laikam ar saviem darbiem iepazīstina Latvijas skatītājus. Pirms pāris gadiem Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs notika izstāde, ko piemin māksliniece un dēvē par „zilo” periodu. Arī šoreiz viņa ir kopā ar dāņu mākslinieci, kas dzīvo Zviedrijā, Anne Mariu Udsenu, taču šoreiz Jūrmalas muzejā katrai atvēlēta sava izstāžu zāles puse. Tikai dažas dienas pēc izstādes atklāšanas Jūrmalas muzejā ar Laimu Puntuli tiekamies filmu studijas "Rija" rīkotajā animācijas filmas "Meitene dzinējsuns" preses seansā, jo Laima ir filmas fonu mākslini

"Māja ar sešiem gulbjiem" – nams Rīgā, Lāčplēša iela 25, kurā dzīvojuši pieci teātri. Saruna ar grāmatas autorēm arhitekti Zaigu Gaili un mākslas zinātnieci Anitu Vanagu. Arhitekte Zaiga Gaile mēdz savus lielos projektus noslēgt ar grāmatām, tā ir noticis arī šoreiz pēc ēkas ilgās rekonstrukcijas. Mākslas zinātniece Anita Vanaga to nosauc par savdabīgu mājas grāmatu, kas vēsta par tās iemītnieku ievākšanos, izvākšanos, aizbraukšanu. Grāmatas tapšanā arī atklāti jauni materiāli, piemēram Dailes teātra komponista Burharda Sosāra mazmeitas Lindas arhīvs ar Burharda Sosāra vēstulēm sievai. Un īpaši pagodinoši, ka grāmatā "Māja ar sešiem gulbjiem" ir atsauces arī uz vairākiem Latvijas Radio raidījumiem.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) sezonu sāk bez savām mājām. Ko tas prasa no mūziķiem un kāda būs jaunā orķestra sezona, pārrunājam Kultūras rondo. Tiekamies ar LNSO direktori Indru Lūkinu un pirmo LNSO fonda izcilības balvas ieguvēju - vijolnieku Sandi Šteinbergu. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerti jaunajā sezonā notiks desmit dažādās zālēs, bet pagaidu mājvietu, kamēr norit Lielās ģildes renovācija, orķestris radis Kongresu namā. Jau sezonas atklāšanas koncerti noritēs trīs zālēs – Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē, Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra koncertzālē un Rēzeknes koncertzālē "Gors". Šī ir pirmā LNSO sezona, kad orķestrim ir rezidējošā māksliniece. Šoreiz tā ir vijolniece Vineta Sareika, savukārt rezidējošais komponists ir Arturs Maskats. LNSO 99. sezonas atklāšanas koncerts skanēs 21. septembrī Rēzeknes koncertzālē "Gors". Programmā iekļauts jubilāra Gustava Holsta magnum opus, viņa tautieša un laikabiedra Ralfa Vona Viljamsa kino mūzikā balstītā Septītā jeb “A

Turpinot svinēt Dzejas dienas, kuru tēma šogad ir „Dzeja dejo”, piedāvājam jaunu ierakstu ciklā „Uzlūdz dzeja”. Līdz šim ciklā jau satikušies vairāki dzejnieku tandēmi, kurus aicinājām iejusties neordinārās lomās, lasot vienam otra dzeju un atbildot uz negaidītiem jautājumiem. Šodien laiks dzejniecēm Lindai Mencei un Annai Belkovskai. Viņas pieder deviņdesmito gadu sākumā dzimušo literātu paaudzei un par saviem pirmajiem dzejoļu krājumiem jau saņēmušas daudz atzinīgu vārdu. Kādu nosaukumu Anna Belkovska izdomājusi savas mammas neesošajam dzejas krājumam un kāpēc Lindas Mences pagalma draugi bērnībā ticēja, ka viņas tētis ir Maikls Džordans, atkājam ierakstā.