Diena Pc

Viedokļu dažādība nav problēma. Problēmas sākās tad, kad daļa sabiedrības sāk neatzīt datos un faktos balstītu informāciju un ekspertīzi, tā uzskata Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa. Šoreiz DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS sarunā ar Ievu Ilvesu skars arī tādas svarīgas tēmas kā drošību modernajā informācijas telpā, tehnoloģiju ietekmi uz kritiskajām infrastruktūrām, attiecībām starp cilvēkiem un valstīm. Vai cilvēka brīvai gribai vēl ir nozīme un kādi mēs iziesim no COVID-19 radītās krīzes? Skaties un klausies!Support the show

Vairumā gadījumu, kad nākas saskarties ar jēdzienu “bezdarbnieks”, daļai sabiedrības tas asociējas ar kaut ko negatīvu. Pat nievājošu. “Darba meklētājs” jau skan mazliet labāk. Kāda un vai vispār starp šiem jēdzieniem ir atšķirība, šodienas DIENA PĒC sarunā runāsim ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietnieci Kristīni Stašāni. Sarunā arī par to, kas ir tipisks NVA klients, kādas iepējas NVA sniedz augsti kvalificētiem darba meklētājiem, cik ļoti automatizācija un robotizācija apdraud darba ņēmējus un kāpēc cilvēki nepieļauj domu apgūt kaut ko jaunu jau šodien. Runāsim arī par to, kā NVA ikdienā komunicē ar darbiniekiem un klientiem,  kā arī Oskars mēģinās pierunāt NVA veikt rebrendingu.Support the show

Guvis rūdījumu dienestā Afganistānā, ilgstoši gādājis par drošību Latvijas Bankā, FKTK, un bijis pasaules lielākā apsardzes uzņēmuma līdzvadībā Latvijā, viņš iepriekšējās finanšu krīzes laikā ar kolēģiem nodibināja uzņēmumu, kurš tagad sniedz drošības pakalpojumus visās Baltijas valstīs. Tāpēc ar Eduardu Bukovski, "Secure Solutions Latvia" valdes locekli DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kurā no kaimiņvalstīm strādāt ir vieglāk un kāpēc, kā un cik ātri strādā zagļi, kā pašam vienkārši pārliecināties par sava īpašuma apzagšanas iespējām un kā pasargāt svarīgās materiālās vērtības, un kā LV Prezidenta runā izteiktais aicinājums var tikt izmantots ikviena drošības vairošanai šobrīd.Support the show

Kad kāds ārzemnieks brīvi runā latviski, tad mums, latviešiem, tas ir pārsteigums, jo pastāv mīts, ka latviešu valoda ir viena no grūtākajām valodām, ko mācīties. Cik šis mīts ir patiess, šodienas DIENA PĒC sarunā ar valodnieku Josu Samaniego del Campo, kurš dzimis Spānijā, bet nu jau ilgāku laika periodu dzīvo Latvijā. Vēl šajā sarunā par to, kas ir tas, kas liek ārzemniekiem mācīties latviešu valodu, kas viņiem mūsu valodā šķiet pievilcīgs un cik grūta vai viegla tā ir salīdzinājumā ar citām valodām, par to, kāda ir komunikācija starp dažādām kultūrām un valodām, un kāpēc latvietis nesmaida sabiedriskajā transportā.Support the show

2020. gadā vairāk kā 2 reizes ir pieaugusi pakalpojumu sniegšana un tirdzniecība internetā. Arī krāpnieku aktivitātes kopš pavasara esot vairāk un viltīgākas, saka CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina, ar kuru DIENA PĒC | DROŠĪBA autors Edmunds Visendorfs runās par to, kāpēc ir jāveic datoru un telefonu programmu regulāri atjauninājumi, kāpēc ir svarīgi veidot rezerves kopijas un kas ir paroļu pārvaldnieks. Runāsim arī, kā aizsargāt mūsu telefonsarunas un privātumu, kā ir iespējams vairot virtuālo valūtu kādam citam, pašam par to pat nezinot, kā arī par to, kāpēc virtuālajā vidē drošībai jāvelta lielāka uzmanība, nekā klātienē. Support the show

“Vēstījumi bieži vien ir apslēpti datos. Jo vairāk vēstījumu vēlies radīt, jo vairāk dati būs jāpēta,” tā zina teikt Agnese Strazda, korporatīvās komunikācijas eksperte, kurai pateicoties daudzos uzņēmumos komunikācijas cilvēki nu sēž pie viena vadības galda ar menedžmentu.Par to, kā veidot saturu no sausiem datiem, kā ieraudzīt stāstu garlaicīgi skaitļu plūsmā, kāda ir komunikācijas loma pārmaiņu vadībā, kā par tām komunicēt uzņēmumam, un kā uzņēmuma iekšienē, šajā DIENA PĒC epizodē.Support the show

Laikmetā, kad informācija ir tik daudz un tik dažāda, katram pašam jākļūts par redaktoru, lai šajā ziņu lavīnā atrastu, izvērtētu un saprastu, kas ir kvalitatīvs saturs un kā to patērēt, nebaidoties tikt maldinātam. Aktuāls jautājums pasaulē un Latvijā ir arī sabiedrības un politiķu uzticība žurnālistiem. Arī viedokļus no ziņām atšķirt kļūst arvien izaicinošāk, katram ir savi noteikumi tāpat kā katram žurnālistikas žanram ir savas robežas. Par to, kā orientēties mūsdienu ziņu un informācijas džungļos, kas kaitē kvalitatīvai žurnālistikai un par to, cik droši šajos džungļos mūsdienās var justies žurnālists, šodienas DIENA PĒC saruna ar žurnāla “Ir” komentētāju Paulu Raudsepu.Support the show

IT tehnoloģijas un mākslīgais intelekts ne tikai maina mūsu ikdienas paradumus, bet veido jaunu ģeopolitiku, maina makroekonomiku, fiskālo un finanšu politiku. Mēs visi esam iesaistīti šajos procesos, kaut vai ar to, ka izmantojam mākoņrisinājumus darba un privātās informācijas saglabāšanā vai daloties ar to. Kas kontrolē šīs globālās pārmaiņas, kādu lomu spēlē ASV, Ķīna un Eiropa, kas mūs sagaida jau pavisam pārskatāmā nākotnē - atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem DIENA PĒC jaunajā rubrikā, kas veltīta tehnoloģijām, meklēs tās vadītājs, Accenture Latvija direktors Maksims Jegorovs. Šoreiz sarunā ar Latvijas Bankas padomes locekli Andri Vilku.Support the show

Ikdienā izmantojot internetu un patērējot datus, neviens nespēj vairs iedomāties, kāda būtu dzīve bez interneta. Tā ir tik pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, ka nevienam nerodas jautājumi par tās nepieciešamību un tikai retais aizdomājās par to, kā tieši šie dati nokļūst mūsu ierīcēs, kā tie tiek pārraidīti un kas ir šie cilvēki, kuri ar to nodarbojās.Latvijas Valsts radio un televīzijas centra datu pārraides daļas vadītājs Mārcis Kroja ir cilvēks, kuram tā ir ikdiena. Viņš šajā industrijā ir vairāk kā 25 gadus, kā pats saka, sācis no pašas apakšas,- racis kabeļus, skrūvējis antenas un “kārājies tornī”, bet nu atbild par datu pārraides tīkla infrastruktūru un plāno tā attīstību. Šodienas DIENA PĒC epizode veltīta datiem, to pārraidei, drošībai, tehnoloģijām un tam, vai 5G uzceps mūsu smadzenes. Support the show

Ilze Zaharāne vēlējās kļūt par aktrisi, bet dzīve iegrozījās mazliet citādāk un nu Ilze ir audiologopēde, kura specializējusies darbam ar bērniem. Izrādās, ka audiologopēdam, aktierim un improvizācijas teātrim ir daudz vairāk kopīga, nekā varētu iedomāties. Par komunikāciju ar bērniem, par to, kādos gadījumos Ilzes palīdzību meklē pieaugušie, par tehnoloģiskajiem risinājumiem šajā profesijā, un par to, ko Ilze gribētu iemācīt Intaram Busulim, šodienas DIENA PĒC epizodē.Support the show

Tornis Zaķusalā, nereti saukts par “Adatu”, ir neatņemama Rīgas tēla sastāvdaļa, to redzējis ir ikviens, bet tikai retais zina, ar ko tur nodarbojās, lai gan šī torņa pakalpojumus izmanto teju visi Latvijas iedzīvotāji. Organizācija, kurai šis tornis ir mājas, LVRTC maina zīmolu. Zīmola maiņa nenozīmē tikai nomainīt logo un krāsas, tā ir arī komunikācija, gan iekšējā, gan ārējā, gan arī lepnums par organizāciju, kurā tu strādā. Par šo tēmu šodienas DIENA PĒC epizodē vairāk stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine.Support the show

Komunicēt par makroekonomiku tā, lai to saprastu visi sabiedrības slāņi, ir izaicinājums pat profesionāļiem. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ar šo izaicinājumu ir ticis galā un šajā DIENA PĒC epizodē dalīsies savā pieredzē gan komunikācijas jautājumos, gan par to, kāda nozīme stāstā par makroekonomiku ir politikai, Latvijas Bankai un Eiropas Savienībai, gan par eiro nākotni, digitālo eiro, un par to, kāds ir sabiedrības ieguvums no Centrālās bankas.Support the show

Finanšu institūcija ALTUM Latvijas uzņēmējiem sniedz ne tikai finanšu palīdzību, bet arī padomus, kā uzsākt biznesu, kā rakstīt biznesa plānu un jēgpilni virzīties uz izvirzīto mērķi. Sarunā ar DIENA PĒC klausieties sarunu ar finanšu institūcijas "ALTUM" Centra reģiona vadītāju Diānu Lopetu.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

Ko nozīmē būt ANO Latvijas jauniešu delegācijas pārstāvei, kas un kā izvēlās šo pārstāvi, kādi ir viņa pienākumi, atbildība un iespējas, un kādai jābūt komunikācijai, par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Natāliju Knipši, kura šobrīd pilda šos pienākumus.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

No aizrautīgu pusaudžu pulciņa, kuri rakņājās ar lāpstām sniegā Žagarkalna celtniecībā, līdz uzņēmumam, kas būvē modernus aktīvās atpūtas parkus visā pasaulē un trases profesionāļiem olimpiādēs. Tāds ir “We Build Parks” vadītāja Jāņa Jansona un viņa komadas biedru ceļš. Un, gluži kā viņu būvētajās trasēs sportistiem, arī šajā ceļā komandai bijuši gan kritieni, gan uzvaras un pozitīvas emocijas. Par šo visu šīsdienas DIENA PĒC sarunā.Intervija ir ierakstīta pirms valdības lēmuma par sejas masku valkāšanu telpās.Support the show

Vārds “tinderis” jau ir kļuvis par sugas vārdu, ar ko mēs apzīmējam jebkuru randiņu aplikāciju. Par to, kā cilvēki komunicē īstajā “Tinder” – vai tiešām atrod savas otrās pusītes, vai tikai izklaidējas – par šādas komunikācijas plusiem un mīnusiem un par to, vai Latvijā mums būs savs, inteliģentais tinderis, DIENA PĒC pirmdienas sarunā.Support the show

Kvalitatīvu, stabilu, ātru internetu un uzticamus sakarus mūsdienās sabiedrība uztver kā pilnīgi pašsaprotamu parādību. Īpaši šobrīd, kad daudzas lietas notiek attālināti, kad mūsu ikdiena ir kļuvusi daudz virtuālāka, mēs patērējam arvien lielāku datu apjomu arvien lielākā ātrumā. Kā ar šiem tehniskajiem izaicinājumiem tiek galā lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas centrs Baltijā - Zaķusalas TV tornis - to šodienas epizodē pastāstīs, un, galvenais – nodemonstrēs, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Mariss Mežgals.Support the show

Katrs no mums ir piedzīvojis sajūtu, ka kādā uzņēmumā vai iestādē tu esi laipni gaidīts, bet citā tu esi gluži kā apgrūtinājums. Vai tā ir tikai Latvijai raksturīga problēma, vai globāla parādība? Kāpēc tā notiek, vai un kā to var labot un kā veidot jēgpilnu komunikāciju apkalpojošajā sfērā - šodienas saruna ar viesmīlības un apkalpošanas ekspertu, uzņēmuma “Centurion Hospitality” dibinātāju Didzi Grāvīti.Support the show

Šis gads ieviesis radikālas pārmaiņas mūsu darba vidēs un ikdienas komunikācijā. Strādājot un komunicējot attālināti arvien lielāka nozīme ir drošam un juridiski leģitīmam identitātes apliecināšanas instrumentam digitālajā vidē. Latvijā tāds ir eParaksts. Par eParaksta drošības aspektiem, un par tā, nu jau nepieciešamību ikdienā, saruna ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Edmundu Beļski.Support the show

Augstas politiskas amatpersonas demisija nav biežs gadījums Latvijas politiskajā dzīvē. Nupat no ministra amata demisionējušais Juris Pūce šajā DIENA PĒC epizodē atklātā sarunā par komunikāciju politikā, par savu ieguldījumu teritoriālajā reformā un, protams, par savas demisijas iemesliem un tās aizkulisēm.Support the show