Monopols

Guntis Karelis ir neirologs, vada Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, kurā ir 150 darbinieku. Pirms tam viņš desmit gadu vadījis Gaiļezerā 7. Neiroloģijas nodaļu. Profesors izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, ir "GK Neiroklīnikas" vadītājs un galvenais speciālists. Šogad iecelts par Atzinības krusta komandieri. Darbā gūta atziņa: laikus saplānot ikdienā darāmo – svarīgo un neatliekamo vispirms, mazāk svarīgo pēc tam. Raidījumā skan: Dailes teātra aktieru grupa "DO RE MI". "Mans bišu koks" (U. Stabulnieks/ J. Peters) Daumants Kalniņš. "Nepiesauc mani vēl" (R. Pauls/ A. Rancāne) Henrick Claim Goldschmidt. "Gabriel Oboe" (mūz. Enio Maricone) Andris Bērziņš. "Svētvakars" (R. Pauls/ Im. Ziedonis)

25. maijā Latvijas Nacionālajā teātrī 70 gadu jubileju svinēs viens no senākajiem un nozīmīgākajiem tautas deju ansambļiem Latvijā – TDA „Dzintariņš”, kas ir neatņemama mūsdienu Latvijas tautas deju kultūrzīme. Kopš 2018. gada mākslinieciskā vadība uzticēta ansambļa repetitorei Sanitai Misikai. Viņa pati 15 gadus dejojusi „Dzintariņā”, tālākais ceļš vedis uz TDA “Dancis”. Pabeidzot Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, Jānis Ērglis aicinājis dejot uz VDA „Daile” un skaisti pieci gadi pavadīti profesionālajā mākslā līdz ansambļa likvidācijai. 1997./ 1998. gada sezonā Sanita uzsāka asistenta darbu TDA „Dzintariņš”, bet no 2018. gada ir šī kolektīva vadītāja. Paralēli Sanita strādā Rīgas Stradiņauniversitātes TDA „Ačkups” kā asistente un vēl viņa ir Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas deju kolektīva vadītāja. Sanita Misika dzīvo dejā, jo tā ir ne tikai darbs un hobijs. "Augšā kāds nolemj, ko tu darīsi, ko ne. Kad mani maziņu vecāki aizveda dejot uz "Dzintariņu", man jau patika tas, ka tur ir bērni. Man vispār ļ

Monopolā sarunājamies ar režisori, pedagoģi, filozofi un izstādes kuratori (Cēsu muzejā būs unikāla izstāde “dzīvais cimds”) Elīnu Apsīti. Plašākai sabiedrībai, iespējams, viņa zināma kā cimdu adītājas Jetes Užānes atstātā mantojuma uzturētāja un grāmatas "Jetes dienu grāmata" autore. Elīna beigusi Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, šobrīd studē doktorantūrā baltu filoloģijas folkloristikas nodaļā. Ar skolu un pedagoģiju Elīnas ikdiena cieši saistīta bijusi jau sen. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa strādā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Vēl Elīna rada koncertuzvedumus, raksta libretus un strādā Mūzikas akadēmijā, kur docē kultūras teorijas un didaktikas kursu deju pedagogiem. Elīna darbojas arī apjomīgajā Valsts izglītības satura centra projektā "Skola 2030", kā vecākā eksperte rūpējoties par projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" īstenošanu. Paralēli tam ir arī Spīdolas valsts ģimnāzijas teātra studijas “Spīdolēni” vadītāja. Teātris un režija Elīnas dzīvē ienākusi jau bērnībā – viņa bij

Daži no mums dzīvo, lai iztraucētu mierīgo tagadni. Tāds arī mūsu šī vakara viesis Monopolā – radošs, atklāts un reizē paslēpies. Latviešu reklāmas un mūzikas video režisors, koncertskatuvju režisors un mūziķis - cilvēks orķestris PapaChi, Čižiks jeb Aivars Čivželis. "Es ticu brīnumiem. Ļoti. Tāpēc esmu ceļojis arī pa visādiem saviem vārdiem, kā zināms. Jo man šie noteikumi nav rakstīti, es varu mainīt vārdus, kad es gribu, respektīvi, jaukt ārā un likt kopā pa savam. Un man liekas, ka tas ir saistīts ar to ticību brīnumiem, ticība kaut kam vēl, kas ir ārpus eksistējošā, nu, tāda pierakstītā, pierādītā," sarunā atklāj Aivars Čivželis. Savā ziņā neparasta viņa nodarbošanās ir svilpošana. "Mans tēvs svilpoja nepārtraukti, un es kaut kā bērnībā, man tas kaut kā pats par sevi nāca ārā, un tā man ir gluži kā otrā elpošana. Es varu svilpot gan uz āru, gan uz iekšu. Starp citu. Tas nozīmē, ka es varu svilpot vispār visu laiku, man nav jāievelk elpa," stāsta Aivars Čivželis. "Man svilpošana vienkārši ārkārtīgi p

Sociālās zinātnes Latvijā un pasaulē. Mūsu viešņa Monopolā ar jaunu un stipru tvērienu vērusi starpdisciplināru fakultāti, apvienojot vairākas vienā. Iepzīstamies - zvērināta advokāte, pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova. Karinai ir ievērojama izglītības bagāža - ieguvusi bakalaura grādu publiskajās tiesībās Valsts Policijas akadēmijā, maģistra grādu starptautiskajās un ES tiesībās Rīgas Juridiskajā augstskolā, kā arī doktora grādu medicīnas tiesībās Rīgas Stradiņa universitātē. Karjeras laikā Karina darbojusies vairākās vietās un amatos - kā projektu vadītāja, direktora vietniece, juriskonsulte un, protams, advokāte. Vairāk nekā septiņus gadus aizvadījusi kā Jūrmalas pilsētas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Arī RSU Karina ir ievērojamu laika posmu - savu ceļu tajā sākusi kā lektore, bet nu jau ir Juridiskās fakultātes docente, Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, kā arī vadošā pētniece. Milzīga enerģija, darbaspējas, kā arī māka iedvesmot apkārtējos

“Latviešu mūziķi – ukraiņu karavīriem!” Personība, kuras enerģija un daile bieži izskan un atspoguļojas Ukrainas kara kontekstā. Šovakar Monopolā - dziedātāja, pianiste un komponiste Katrīna Gupalo. Ukrainā arī šobrīd dzīvo Katrīnas radi, ģimene. Jautāta, kā viņiem klājas, Katrīna neslēpj, ka ir grūti, galvenokārt tāpēc, ka nav skaidrs, cik ilgi vēl turpināsies karš. "Bija jau doma, ka viss ļoti ātri atrisināsies un dzīvosim tālāk. Bet, nē! Jau tik ilgi un neredz galu un neredz kā. Mēs visi ticam uzvarai un es ticu uzvarai, bet man ir sajūta, kaut kam ir jānotiek, kaut kam ir jāmainās varbūt mūsos pašos kardināli, lai tā uzvara atnāktu. Jo tagad tas ir tāds bezgalīgs process, kurā mirst tūkstošiem cilvēku, iet bojā, tiek iznīcinātas dzīves," vērtē Katrīna Gupalo. "Nē, man nav bezcerības, man ir liela cerība, bet kaut kam ir jāmainās, jo 2022. gadā visi blieza maksimumu, ko varam iedot, kā varam palīdzēt, tagad ir pagājis laiks un visi ir vairāk vai mazāk atslābuši. Kā mēs varam runāt par uzvaru tagad, j

"Pasaulei patīk, ka viegli iet". Tā savulaik savu lekciju pieteica Monopola viešņa, kura pati gan bridusi caur brikšņiem, reizē saglabājot smaidu un pārliecību, ka tas bijis pareizais ceļš, pa kuru iet. Komunikācijas profesionāle un mācībspēks Kristīne Tjarve. Kristīne Tjarve ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnēs.  Savā 20 gadu profesionālajā karjerā guvusi pieredzi daudzās jomās un darbojusies vairākos amatos - strādājusi bērnudārzā, bijusi politikas departamenta ierēdne Izglītības un zinātnes ministrijā, producenta asistente kanālā LNT, vairākos uzņēmumos darbojusies arī kā komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste. Jau vairāk nekā astoņus gadus Kristīne ir Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) valdes priekšsēdētāja. Gandrīz piecus gadus Kristīnes pārvaldībā ir arī mārketinga komunikācijas uzņēmums "C SMART". Savas bagātīgās zināšanas Kristīne nodod arī tālāk, vadot ne tikai seminārus, bet arī lekcijas vairākās Latvijas izglītības iestādēs, tostarp Alberta koledž

Pieklājība un tolerance pie auto stūres. Tas ir kā spogulis sabiedrības briedumam ikdienas gaitās. Par ceļu, transporta līdzekļu un to vadītāju daudzveidību šī vakara saruna ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku. CSDD valdes priekšsēdētājs, kādreizējais politiķis Aivars Aksenoks absolvējis Rīgas Politehniskā institūta (tagad RTU) Mehānikas un mašīnbūves fakultāti automobiļu un to saimniecības specialitātē, kā arī ieguvis augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē. Karjeras laikā Aivars ieņēmis vairākus vadošus amatus – kopš 2018. gada darbojas CSDD valdē, iepriekš vadījis Rīgas Motormuzeju, kā arī vadījis Biķernieku komplekso sporta bāzi. Pirms tam Aivars vairāk nekā desmit gadus vadījis arī Rīgas CSDD klientu apkalpošanas centru. Savulaik Aivars darbojies arī politikā - bijis tieslietu ministrs, Rīgas mērs, Rīgas domes deputāts un priekšsēdētājs. Ārpus darba Aivara Aksenoka sirdslieta ir teniss.

Latvieši kuri atgriežas tēva mājās. Pat izrunājot to, kļūst labāk, drošāk un pat nedaudz siltāk. Ar kādiem mērķiem un motivāciju atgriezās mūsu šī vakara viešņa, jautāsim viņai pašai - ārste geriatre Annemarija Linares. Annemarija ir dzimusi un augusi ASV, latviešu kara bēgļu ģimenē. Ieguvusi doktora grādu gan medicīnā, gan jurisprudencē.  Annemarijai ir ievērojama pieredze medicīnā - 15 gadus darbojusies kā kardioloģijas nodaļas vadītāja multispecialitāšu grupā klīnikā “Downriver Medical Associates” un vairāk nekā 11 gadus aizvadījusi privātajā uzņēmumā “U.S. Medical Management”, kur darbojusies kā medicīnas galvenā vadītāja, pacientu aprūpes centra medicīnas vadītāja un hopisa medicīnas vadītāja. Aizvadītā gada rudenī Annemarija no Amerikas pārcēlās uz Latviju, lai arī te palīdzētu ieviest hospisa mājas aprūpi valstiskā līmenī.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko Eiropas Parlaments piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu. Šoruden par savu sirdsdarbu to saņēmusi labdarības organizācijas „hospiss.lv”. Viņus sauc par eņģeļiem, un viņi rūpējas, lai ikvienam būtu iespēja cieņpilni aiziet no dzīves. Labdarības organizācijas „hospiss.lv” izveidotāja un balvas "Latvijas lepnums 2020" ieguvēja Ilze Neimane-Nešpora uzskata, ka mūsu attieksme pret nāvi parāda mūsu attieksmi pret dzīvi. Viņai patīk doma, ka, uzlabojot savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi. Un vēl. Pērnā gada nogalē Ilze ieguva melno jostu senā korejiešu jogā – kuksando. Tāda Latvijā ir tikai viņai. Eiropas Pilsoņu balvas 2022 medaļu nodibinājumam "Hospiss.lv" pasniedza par pilotprojektu hospiss aprūpei pacienta dzīvesvietā. "Hospiss nozīmē aprūpi cilvēkam, kuram paredzētā dzīvildze ir ne vairāk kā seši mēneši. Visā pasaulē šo sistēmu dēvē par hospiss sistēmu - tās ir speciāli tam dizainētas un ce

Pamanīts un cienīts Latvijā, viņš uzņemas lielus projektus ar atbildību un realizē tos. Inženieris ar mīlestību pret mākslu - uzņēmējs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. Pilnsabiedrības “BERERIX” jaunais “Rail Baltica” projekta izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš skolojies Rīgas Tehniskajā universitātē, iegūstot grādu inženierzinātnēs, pēcāk arī  Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbībā.  Nepilnus septiņus gadus Guntis bijis valdes priekšsēdētājs akciju sabiedrībā “RERE GRUPA”. Pirms pievienošanās “RERE GRUPAs” komandai, bijis AS “Latvijas Balzams” ģenerāldirektors. Vēl pirms tam vairāk nekā 15 gadus Guntis darbojies vienā no pasaules vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem - “Statoil”, atbildot par “Statoil” grupas mazumtirdzniecības tīklu attīstību. Guntis ir patiesi kompetents uzņēmējdarbības vadītājs ar cienījamu pieredzi operatīvajā darbā un starptautiskajā biznesa attīstībā, vadot komandas un projektus.  Pateicoties Guntim un viņa sievai Aija

Mūziķis, komponists, ģitārists, ceļotājs - tā pats sevi dēvē Rihards Lībietis. Un varētu arī teikt - jelgavnieks, kura ceļš vedis līdz Rīgas Franču licejam, bet tālāk tas krāšņi izpaudies mūzikā. Savas muzikālās prasmes Rihards izkopis, skolojoties individuāli pie dažādiem pedagogiem un arī pašmācības ceļā. Rihards uzstājas ne vien kā akustiskās mūzikas mākslinieks, bet spēlē arī grupās “Pacific K”, “The Originals”, spēlē Trio sastāvā un kvintetā “Rihards Lībietis Orchestra”, kas savas pastāvēšanas laikā aizvadījis veiksmīgus koncertus Baltijas valstu klubos, koncertvietās un festivālos. Kvintets izpilda plašas dinamikas pasaules mūziku, savā skanējumā iekļaujot elementus no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, latviešu folkmūzikas, blūza un džeza. Savas darbības laikā kvintets izdevis četrus oriģinālmūzikas albumus, un ceturtais - “Willful Blindness” jeb “Apzināts aklums” - ar instrumentālām kompozīcijām klajā nācis 2021. gada pavasarī. Rihards regulāri sadarbojies ar dažādiem latviešu mūziķiem, piemēram, Lindu

Monopolā saruna ar atskatīšanos pagātnē. Tādās reizēs vislielākie palīgi ir ļaudis, kas krājuši faktus un reizē emocijas, lai mēs, pārēji, pārdomājot bijušo, mainītu savu un savas tautas nākotni. Raidījuma viešņa - Melānijas Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce.

Latgaliešu tautasdziesmu smeldzei un trakajai līksmei nav līdzīgu. Un tieši tik krāšņu savu dzimto pusi mūsu šī vakara viesis attēlojis savās gleznās izstādē, kurai deva nosaukumu „Gadiem pāri”. Gleznotājs un skolotājs Osvalds Zvejsalnieks. Osvalds Zvejsalnieks 1971. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Osvalds strādā Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors. Osvalds piedalījies vairāk kā 60 novada, valsts un starptautiskajās mākslas izstādēs, sarīkojis ap 20 personālizstādēm, regulāri piedalās starptautiskajos plenēros un grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Radošajā darbībā Osvalds ir ekspresīvs, viņa darbi dzīvi apliecinoši un visbiežāk saistīti ar Latgali. Osvalds ir viena no pazīstamākajām personībām Latgales kultūras un sabiedriskajā dzīvē, piemēram, viņš bija viens no skulptūras „Latgales Māra” atjaunošanas entuziastiem u

Paralēli algotam darbam, viņa sāka darīt savas lietas, un vienā mirklī sajutās pietiekami kompetenta, lai to izdarītu – pamestu algotu darbu un kļūtu par uzņēmēju. Sabīne Koklačova izveidojusi savu uzņēmumu „Bungala”, kas nodarbojas ar dažādiem radošajiem projektiem un dizaina risinājumiem. Pats sākums bija rokas lējuma dizaina papīra liešana, taču šobrīd uzņēmuma darbība vairāk saistīta ar papīrlietu un iepakojuma izstrādi. Paralēli papīram attīstīta korporatīvā dizaina studiju „Bungala gifts”, kas piedāvā reklāmas suvenīru un dāvanu izgatavošanu, iepakojumu risinājumus, grafiskā dizaina, prezentācijas materiālu un poligrāfijas pakalpojumus. Sabīnei ir trakas idejas, un viņa realizē tās ar milzīgu aizrautību. Vienu gadu viņa nolēma pavadīt bez iepirkšanās. Tiesa, „iepirkšanās” šajā gadījumā uztverama kā metafora mantu kultam un nespējai atsacīties. Viņa veikusi arī braucienu ar motociklu apkārt Eiropai. Un pati atzīst, ka ar mocīti braukt ir daudz bīstamāk, nekā ar mašīnu, taču emocijas arī esot pavisam cit