Zinmais Nezinmaj

Apjomīgs pētījums ir atkājis, ka pasauli gaida jauna epidēmija, kas 2019. gadā bija nāves iemesls vairāk gadījumos nekā malārija un AIDS - tā ir rezistence pret antibiotikām. Kādus riskus tā rada, kā to risina mediķi šobrīd un vai vakcīna varētu būt risinājums antibiotiku aizstāšanai, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesors P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis. "Situācija pasliktinās lēnām, bet pasliktinās. Ievērojami situāciju Latvijā pasliktināja Covid krīze, jo daudzi cilvēki nonāca slimnīcās, tika vairāk lietotas antibiotikas. Cilvēki nonāca intensīvās terapijas nodaļās, kur arī apstākļi ir diezgan dramatiski, jo vajag pacientu gultas, kur ir maz vietas. Tāpēc rezistences situācija Latvijā ir pasliktinājusies. Latvijas slimnīcās, droši vien arī ārpus tīri Covid pandēmijas dēļ," situāciju ar antibiotiku rezistenci raksturo Uga Dumpis. Viņš norāda, ka arī citviet pasaulē situācija ir kļuvusi sliktāka. Vissliktākā situācija ir Āfrikā un Āzijā, tu

Mūžzaļi, izturīgi un īpaši dažādu Eiropas tautu folklorā apdziedāti - tād ir skujkoki dabā, bez kuriem grūti iztēloties šodien labi pazīstamo ainavu. Kadiķis pat esot viens no senākajiem kokiem uz pasaules. Vai skujas ir unikāls izdzīvošanas mehānisms un palīdz kokiem pārciest pašus skarbākos laikapstākļus? Kā kokiem radušās skujas un kā skujkoki savulaik migrējuši uz ziemeļiem un pielāgojušies dzīvei skarbās ziemās, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docente un pētniece Iluta Dauškane. Gada koks – parastā egle Mūžzaļš, priežu dzimtas koks, kas var izaugt teju 40-45 metrus, sasniegt 300 gadu vecumu, un plaši izplatīts koks visā Latvijas teritorijā – tā ir parastā egle, kura šogad pasludināta par gada koku. Par eglēm plašāk stāsta dendrologs, Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs  un Latvijas dendrologu biedrības pārstāvis Andrejs Svilāns. Lai arī egle ir ierasts un, par laimi, visur mūsu dabā plaši redzams koks, tomēr, kā zināms, ja reiz kaut kas nominēts tam vai citam gada objekta status

Covid pandēmija ir izgaismojusi vienu no mūsu sabiedrības īpatnībām spilgtāk nekā jebkurš cits notikums līdz šim. Šis fenomens ir ārkārtīga sabiedrības sašķeltība teju ikvienā jautājumā. Ar atšķirīgiem viedokļiem un dažādām patiesībām ir pilni sociālie tīkli un tie sniedzas pāri vakcinēšanās un epidēmijas jautājumiem. Tie skar gan 5G tīklu, gan vēlēšanas, pat mūsu planētas forma ir apspriesta. Vai tas nozīmē, ka dzīvojam laikā, kad ikviens viedoklis pretendē uz patiesību, pilnīgi degradējot simtiem gadu kaltos zinātnes pierādījumos bāzētos principus un vai tas nozīmē, ka šie viedokļi ir jācenzē – jādzēš un jābloķē, analizē Dezinformācijas izmeklētāja Baltijas valstīs digitālajā izpētes laboratorijā "DFR-Lab" Nika Aleksejeva un komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. Britu zinātnieki mudina necenzēt tādus ierakstus sociālajos tīklos, kas balstās nepatiesos faktos vai pseidozinātnē. Tā vietā labāk izveidot algoritmus, kas neļauj šim saturam sasniegt lielu auditoriju un pelnīt.   

Ir virkne funkciju, ko veic mūsu ķermenis, bez kuru klātbūtnes nebūtu iespējama mūsu dzīve, bet kuru nozīmi ikdienā apzināmies par maz. Viena šāda spēja ir noturēt līdzsvaru un orientēt savu ķermeni telpā. To palīdz darīt vestibulārais aparāts. "Jūras slimība", slikta dūša autobusā vai tieši otrādi – spēja staigāt pa virvi vai mest kūleņus – to visu nosaka mūsu līdzsvara centrs ausīs. Kā darbojas vestibulārais aparāts un vai ikviens no mums kādreiz varētu labi justies bezsvara stāvoklī, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Gunta Sumeraga un neiroloģe Evita Šlosberga. Vai "tuvredzības epidēmijā" vainīgi tikai ekrāni? Sabiedrība mūsdienās dažkārt tiek dēvēta par "ekrāncilvēku" paaudzi. Ilgstošas stundas ar datoru un citām ierīcēm ir mūsu ikdiena, un tas liek uzdot jautājumus par redzes pasliktināšanos. Pētnieki šobrīd pat runā par "tuvredzības epidēmiju", jo ar laiku redzes problēmas būs vairumam cilvēku. Bet vai viss ir tik vienkārši un vai ekrāni būtu vienīgie vainīgi

Profesionālais sports nav tikai nebeidzamu treniņu gadi, tā ir arī skrupuloza cilvēka fizisko spēju testēšana, ne tikai laukumā, bet arī laboratorijā. Sporta zinātne ir straujiem soļiem gājusi uz priekšu un šobrīd var noteikt ne tikai sportistu spēju izturēt konkrētu slodzi uz skrejceliņa, bet arī analizēt bioķīmiskus procesus, kas notiek sportista ķermenī ikdienā. Kādus parametrus pārbauda sportistiem, kādas analīzes veic, izvērtējot cilvēka fiziskās spējas, un ko vērtīgu sniedz slodzes testi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro sporta ārste-rezidente Laila Ušačka. Sportiskās aktvitātes aizkavē dažādu slimību attīstību To, ka sports palīdz aizkavēt dažādu slimību rašanos, zinām jau sen. Fiziskās aktivitātes stiprina sirdi, uzlabo gremošanas funkcijas un sniedz daudz citu labumu. Bet kā sports palīdz smadzeņu darbībai un vai tas varētu aizkavēt demences rašanos? Sportošanas un prāta spēju saistību pētnieki analizē arī tepat Latvijā. Fiziskās aktivitātes neatstāj novārtā nevienu no cilvēka orgānu sistēmām

Mēness un Saule ietekmē dažādus procesus uz mūsu planēta. Viena no pārsteidzošām dabas parādībām, kas ik dienas mums atgādina, cik ļoti dabā viss ir saistīts vienotā sistēmā, ir plūdmaiņas. Paisumu un bēgumu šodien Latvijā tikpat kā nevaram novērot, taču tā nav bijis vienmēr. Kāpēc uz planētas veidojas šie ūdens uzplūdi un atplūdi un ko par to stāsta fosilijas un ieži zem mūsu kājām, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Baltijas jūras piekrastē paisumu un bēgumu grūti novērot. Ģirts Stinkulis skaidro, ka tas saistīts ar to, ka Baltijas jūra iekšēja jūra un nav savienota ar pasaules okeānu, līdz ar to plūdmaiņu viļņi nevar šeit ieiet iekšā. "Principā Baltijas jūra darbojas pa savam. Plūdmaiņas mums ir līdz kādiem 10 cm, bet, ņemot vērā, ka vienkārši viļņi ir augstāki, pat motorlaiva nobrauc garām un vilnis ir augstāk, mēs tos praktiski  nejūtam," stāsta Ģirts Stinkulis. 2022. gada ģeovie

Enerģētikas krīze Eiropā radījusi karstas diskusijas par enerģijas avotiem nākotnē un atkal aktualizējies jautājums par kodolenerģijas izmantošanu. Eiropas Komisija izteikusi priekšlikumu kodolenerģiju un dabasgāzi tomēr iekļaut ilgtspējīgo investīciju sarakstā, taču pret to iestājas Eiropas vides birojs. Kādus ieguvumus un kādus riskus rada atomelektrostaciju darbība un vai nākotnes kodolenerģija, kas šobrīd vēl ir izpētes procesā, varētu mazināt potenciālos draudus, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē valsts emeritētais profesors, kodolfiziķis Oļģerts Dumbrājs, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve, enerģētikas un klimata eksperte Krista Pētersone. Kodolenerģiju arvien daudz izmanto elektroenerģijas ražošanā pasaulē. "Kodolenerģijas kapitāla izmaksas uz uzstādīto elektrības jaudu ir 5 līdz 15 reizes dārgākas nekā saule vai vējš. Otrs aspekts, ka šobrīd kodolenerģētika ir liels enerģijas avots, ka

Ogleklis cilvēka kaulos vai koka gabalā ļauj noteikt tā vecumu, bet keramikas lauskas fragments ļauj iepazīt trauka ceļojumu pasaulē un pielietojumu senajā virtuvē. Kopš arheoloģijas pirmsākumiem cilvēki uzdevuši tik būtisko jautājumu, cik sens ir atrastais priekšmets. Ne reti tieši vecums un izcelsme ir tas, kas nosaka konkrētā artefakta nozīmi senatnē un arī mūsdienās. Tāpēc arheoloģijā arvient tik meklēti jauni veidi, kā precīzāk izlasīt senatnes atradumu stāstus. Par metodēm, kas palīdz datēt senus priekšmetus, un tehnoloģiju sniegtajām iespējām, atklājot atrastā priekšmeta seno stāstu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta arheologi Eduards Plankājs, Alise Gunnarsone un Aija Ērkšķe. Gada arheoloģiskais piemineklis - Cēsu senpilsēta Latvijas arheologu biedŗiba par šī gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu. Arheoloģiskais mantojums bieži tiek uzskatīts par šķērsli pilsētas apbūvei un investoru piesaistei, tāpēc šogad Arheologu biedrība vēlas aktulizēt jautājumu, kā veiksmīgāk apvienot

Laikā, kad mākslīgais intelekts un roboti ienāk teju ikvienā mūsu dzīves jomā, tie nestāv malā arī nozarēs, kur tos varētu meklēt vismazāk, piemēram, tieslietās. Vai humanoīdi roboti nākotnē izskatīs lietas un tiesnešu vietā pieņem lēmumus? Pēdējā laikā izskanējušas ziņas par pilotprojektiem vairākās valstīs, arī kaimiņos Igaunijā, kur roboti varētu atvieglot prokuroru un tiesnešu darbu. Vai varam uzticēties robota spriestpējai, kādu lietu izskatīšanu varētu uzticēt robotiem un kādsu riskus tiesu darbā rada mākslīgais intelekts, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja, doktora studiju programmas tiesību zinātnes vaditāja Karina Palkova. Robotus trenē un māca, lai tie varētu pieņemt lēmumus tiesā, bet šobrīd vēl roboti nepieņem patstāvīgi lēmumus, tos pieskata.  "Šobrīd valstīs, kur mākslīgo intelektu izmanto, spriežot lietas, ir pārsūdzēšanas stadijā klāt tiesnesis. Šobrīd nav tā, ka cilvēki nepieskata mākslīgo intelektu. Šobrīd tas ir labs digitālais palīgs," atzīst Karina Palko

Viens no Latvijas zinātņu akadēmijas izvēlētajiem gada sasniegumiem zinātnē ir Ograniskās sintēzes institūta pētnieku radīta metode, kas virzītu ķīmiju videi un cilvēkam drošākā virzienā. Nav noslēpums, ka rūpnieciskais sektors patērē ievērojamu apjomu ķīmisku savienojumu, par kuru ietekmi uz vidi un cilvēkiem esam arī daudz stāstījuši. Šodien raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies tam, kā šo jautājumu palīdz risināt ķīmiķu pētījumi Latvijā. Kas ir elektrosintēze un kā elektrība var palīdzēt iegūt savienojumus bez toksiskiem reaģentiem, skaidro Organiskās sintēzes institūra laboratorijas vadītājs Edgars Sūna un šī institūta pētnieks Igors Sokolovs. Lietotās eļļas otrreizējā izmantošana Pasaulē ar katru gadu krasi pieaug bioloģisko atkritumu apjoms. Eļļas un tauku atkritumi no pārtikas ražošanas un ēdināšanas sektora ir kļuvušas par nozīmīgu bioloģisko atkritumu plūsmu pilsētās. Visā pasaulē ik gadu tiek radīti apmēram 29 miljoni tonnu cepšanas eļļu atlieku. Viens no veidiem, kā šos atkritumus pārstrādāt

Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas izceltajiem pētījumiem ir vistiešākajā mērā saistīts ar mūsu veselību un vidi. Zinātniskā institūtā „BIOR” pētīts, kādas pēdas mūsu uzturā un apkārtējā vidē ir atstājis piesārņojums, kura izcelsme ir no rūpniecības, lauksaimniecības un enerģētikas. Pirmo reizi zinātnes vēsturē izpētīta vairāku grupu halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju sastopamība Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos. Šo piesārņotāju klātbūtne konstatēta visos objektos, turklāt netipiski augstas koncentrācijas tika atrastas arī zīdaiņu un mazo bērnu pārtikā. Par pētījumu stāsta viens no tā autoriem - zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks ķīmijas zinātņu doktors Ingus Pērkons. Ingus Pērkons norāda, ka nav pat iespējas izvairīties no  halogenēto noturīgo organisko piesārņotāju klātbūtnes. Jau pats nosaukums norāda - tie ir noturīgi, tie saglabājās sākotnēja formā ilgu laiku. "Piedevām vēl tiem piemīt nereti dažādas toksiskas īpašības, kā arī tiem ir div

Meditācija, lūgšanas, apgaismības brīži - šīs transcendentālās pieredzes rietumu sabiedrībā mūsdienās ir krietni retākas nekā tās bija pirms dažiem gadsimtiem, kad īpaši reliģiski rituāli virzīja cilvēku uz ikdienā neraksturīgiem apziņas stāvokļiem. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki ir pievērsušies mistiskās pieredzes fenomenam un ar savu pētījumu izpelījušies startptautisku atzinību. Kas ir šī mistiskā pieredze un kāpēc cilvēki dažkārt piedzīvo transcendentālus apziņas stāvokļus, vai tie ir dabiski cilvēka attīstības ceļā, vai liecina par kādiem garīga rakstura traucējumiem, raidījumā Zināmais nezināmajā ar pētījumu iepazīstina pētījuma autore - studiju programmas Veselības psiholoģija maģistrante Daiga Katrīna Bitēna. Autonomā sensorā meridiānā reakcija apzīmē neparastas sajūtas, kas mēdz izpausties kā patīkama tirpšana kakla vai muguras apvidū. Dīvaino sajūtu izraisa dažādi trokšņi, piemēram, čukstēšana. Zinātniskajās aprindās konkrētā reakcija gan nav līdz galam izprasts jautājums, tomēr tiešsaistē v

Latvijas dabas fonds par 2022. gada dzīvotni ir pasludinājis pilsētu - cilveka radīta industriāla vide, kurā cilvēka diktētiem noteikumiem pielāgojušies arī dažādi augi un dzīvnieki. Pilsēta noteikti nav pirmā asociācija, ja domājam par dabu tās klasiskajā izpratnē. Taču pilsēta nav izolēta no dabas un arī tā ir mājvieta dažādām sugām. Kuras sugas spēj izdzīvot pilsētas skarbajos apstākļos un kāpēc dažkārt tieši pilsētas vide augiem un dzīvniekiem ir piemērotāka nekā vide laukos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro botāniķe Latvijas dabas fonda pārstāve Rūta Sniedze-Kretalova. "Pilsētā daba ir, un mums ir paveicies, ka mums ir zaļas pilsētas," atzīst Rūta Sniedze-Kretalova. "Pilsētas var būt bioloģiski daudzveidīgākas, nekā industriāli lauksaimniecības apvidi, industriāli fabriku rajoni." Latvijā 68% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un urbānās vides kvalitāte ieņem aizvien lielāku nozīmi cilvēku dzīvē. Daba pilsētā uzlabo cilvēku labsajūtu, mūsu fizisko un mentālo stāvokli, kā arī nodrošina dzīves vidi – at

Gadu mija mūs iepriecināja ar kādu lielisku notikumu Visuma izpētē - veiksmīgi savā misijā devies kosmosa izpētēs vēsturē lielākais teleskops, kura uzdevums būs palīdzēt rast atbildes uz fundamentāliem jautājumiem un pamanīt pašus tālākos Visuma objektus. Ko par tālajām Visuma dzīlēm mums varēs stāstīt Džeimsa Veba teleskops, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Suntažu observatorijas saimniece un portāla "starpsace.lv" redaktore, amatierastronome Anna Gintere. Zvaigžņu dzimšana un dzīve Veroties debesīs, zvaigznes mēs redzam kā spožus punktus. Diezin vai šajā brīdī tik daudz aizdomājamies par to, ka zvaigžņu dzīvē novērojamas arī tādas stadijas kā baltais punduris, brūnais punduris un vēl citas. Bet skaidrs ir tas, ka zvaigznes no kaut kā rodas, tās savas dzīves laikā mainās un kaut kad to dzīve arī izbeidzas. Ar zvaigžņu dažādiem dzīves posmiem iepazīstina Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills. Zvaigžņu dzimšana un miršana notiek gan Piena Ceļa, gan Andromedas, gan citās galakt

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados skandalozais Stenfordas cietuma eksperiments radīja virkni ētisku un zinātnisku pārkāpumu, taču interese par pētāmo objektu un varas attiecībām nav mazinājusies. Hierarhija ir neiztrūkstoša daļa no sabiedrisko būtņu sociālās sistēmas, taču atšķirībā no citiem dzīvniekiem tikai cilvēks spēj tik visaptveroši izmantot savu varu, veidojot miljonu armijas un totalitārus režīmus. Kā mainās mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem brīdī, kad iemantojam varu pār šo cilvēku likteņiem un vai vēlme vardarbīgi pielietot sev doto varu ir kaut kas līdz kam var nonākt ikviens cilvēks konkrētos apstākļos, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē klīniskā psiholoģe kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Marija Ābeltiņa un Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Varas izpausmes vēsturiskā kontekstā  Viktora Arāja bandas gadījumā propagandas ietekme un bailes par savu ādu, čekistu gadījumā - naids pret Latvijas brīvvalsti un absolūta ticība komunisma ideoloģijai

Roboti jau šobrīd lielā mērā atvieglo mūsu ikdienas dzīvi un nav jomas, kur tie sevi nebūtu pieteikuši kā neaizvietojami palīgi. Arī medicīna iegūtu daudz no robotizētām tehnoloģijām, lai gan šobrīd ideja par robotu, kas veic ķirurģisku operāciju, šķiet teju zinātniskā fantastika. Pacients vienā pasaules malā, ārsts otrā - bet operācija notiek, vai nākotnē tiešām ārstu rokas varēs aizstāt roboti un ko var darīt tikai cilvēka rokas un prāts? Kādi ir ieguvumi un iespējāmie riski, ja operāciju zālē darbojas robots, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Valdis Folkmanis un Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko. Digitālā rehabilitācijas programma cilvēkiem pēc saslimšanas ar insultu Statistika saslimšanai un nāves gadījumiem ar insultu gan Latvijā, gan pasaulē ir visai dramatiska. Tomēr arī tad, ja pacientu izdodas glābt, izteikta

Livonija - tas ir tāls ceļš Latvijas vēsturē. Tās liecības jau sāk izzust Latvijas arhitektūrā, līdzīgi arī sagrozījusies un sašķobījusies mūsu kolektīvā atmiņa par šo periodu Latvijas teritorijas vēsturē.  Sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" iznākusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes viduslaiku vēstures profesora Andra Levāna un žurnālista Māra Zandera grāmata "Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?". Šoreiz uzmanības centrā Livonija 13. -16. gadsimtā. Grāmata skaidro, kas īsti bija Livonija un kas nekādā ziņā nebija, kā arī to, vai viduslaiki tiešām bija reliģiska fanātisma, nebeidzamu karu, tumsonības un ekonomiskas mazspējas laikmets. Par jauno izdevumu stāsta vēsturnieks Andris Levāns. Sarunā Andris Levāns atklāj, ka Livonija bija arī iecienīts svētceļojumu galamērķis viduslaikos. Tas izklausās šodien neierasti, bet, pētnieki to secinājuši, pateicoties rakstītām un arī priekšmetiskām liecībām, piemēram, no alvas izlieta maza pāris centimetrus liela p

Inventarizācija Latvijas upēs – attālināti kilometru pa kilometram izsekotas visas Latvijas upes un fiksēti tajos esošie šķēršļi zivju migrācijai. Zivju migrāciju upēs vistiešākā mērā esam sekmējuši mēs paši, cilvēki, laika gaitā pāveidojot upju tecējumu. Pētnieki apsekojuši Latijvas upes ar mērķi noskaidrot šos šķēršļus un modelēt scenārijus, kā mainītos zivju ceļš mūsu upēs, ja šos aizprostus likvidētu. Kas ir lielākie traucēkļi zivju migrācijai un vai taimiņš, lasis un forele varētu kādreiz būt biežāki viesi mūsu upēs, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē pētījuma autori - zinātniskā institūta „BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups un šī paša institūta pētnieks Kaspars Abersons. Ūdensdzirnavu attīstība un noriets Latvijas teritorijā Pirmās ūdensdzirnavas Latvijas teritorijā uzbūvēja cisterciešu mūki teritorijā, kas nosaukumu ieguva, pateicoties šai būvei. Tās atradās Rīgas pilsētas ziemeļu daļā - Milgrāvī jeb, latviskoti sakot, Dzirnavu grāvī. Par ūdensdzirnavu attīstību, sāk

Iepazīstam daudziem tik labi zināmo svīri, kuru nereti jauc ar bezdelīgu. Putns, kas cieš no ēku renovācijas, jo ligzdas būvē cilvēku tuvumā, putns, kas teju visi dzīvi pavada lidojumā un ir viens no vēlākajiem ligzdotājiem Latvijā. Raidījumā Zināmais nezinājamajā par svīri plašāk stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji - Agnis Bušs un Andris Dekants. Putnu domestikācija - vispirms cilvēkus interesēja to krāšņas spalvas Pirmās bija  vistas, kas aptuveni pirms 9000 gadu tika pieradinātas dzīvot  cilvēka tuvumā, un tā sākās putnu domestikācija jeb savvaļas dzīvnieku pārveide par mājdzīvnieku, šajā ganījumā par – mājputnu. Runājot par šo  procesu, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams stāsta par   kazuāriem, smagnējiem strausveidīgiem putniem, kuri mīt  Indonēzijā, Jaungvinēja un Austrālijā un kuri tiek uzskatīti par  vienu  no bīstamākajiem putniem. Kareivīgi pēc rakstura, apveltīti ar spēcīgu knābi un kājām, tie spēj  noknābāt cilvēku līdz nāvei. Profesors Krams atzīs

Noslēdzot gada apskatu sēriju raidījumā Zināmais nezināmajā, pievēršamies tai zinātnes nozarei, kura dominējusi ziņu virsrakstos un arī mūsu ikdienā - medicīnai. 2021. gads medicīnā pagājis vīrusu zīmē un nācis ar vairākām ilgi gaidītām vakcīnām: gada laikā tapa vakcīna pret Covid-19, vienlaikus straujus soļus spērusi arī HIV un malārijas vakcīnu izpēte, bet klīnisko pētījumu fāze jau uzsākta vakcīnai pret ebolas vīrusu. Kā vīruss kontrolē mūsu dzīvi un kas paveikts medicīnas jomā, vērtē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcās Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Uga Dumpis. Pētījumi medicīnā aizvadītajā gadā Elektroniskais deguns kuņģa vēža diagnostikai, olu čaumalas jaunu kaulu veidošanā, iespējas attālināti kļūt par ārstu un Latvijas mediķu pētījumi un atklājumi jauniem viediem pacientu ārstēšanā un slimību diagnostikā, tie ir sižeti par medicīnu, kas skanējuši raidījumā Zināmais nezināmajā 2021. gadā.