Zinmais Nezinmaj

Ķīmijas ābece – elementu periodiskā tabula – palīdzēja mums salikt pa plauktiņiem elementus, no kuriem esam veidoti mēs un pasaule mums apkārt. Tā ir gan leģendām apvīta, gan aizvien mainīgs zināmo elementu apkopojums, kas stāsta ne tikai par bieži sastopamiem materiāliem, bet arī ar retiem un sintētiskiem materiāliem, kurus dabā novērot praktiski nevaram. Ko zinām par periodisko tabulu senāk un kā tā attīstās mūsdienās? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ķīmijas zinātņu doktors Jānis Jaunbergs un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece Agnese Brangule. Īpašā krāsviela „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā Izmantots mākslā, radiācijas slimības ārstēšanā, ražošanā un senāk pat karavīru tērpu krāsošanā – „Prūsijas zilais” aizvien ir pētnieku uzmanības lokā. Kas īsti šī ir par vielu un kāds ir tās pielietojums? „Prūsijas zilais”, citviet saukts arī „Berlīnes zilo”, ir krāsviela, ko krāsu ražotājs Johans Jakobs Dīsbahs nejaušības pēc atklāja 1704. gadā, vai kā

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par skanīgo dziedātāju – melno meža strazdu. "Ja tautā dzirdēts, ka lakstīgala ir putns ar īpaši skaistu dziesmu, tad, manuprāt, agrā pavasarī tas ir melnais meža strazds," uzskata Ance Priedniece. "Melnā meža strazda dziesma ir tāda melodiska un maiga." "Pirmā melno meža strazdu dziesma varētu izskanēt februāra beigās vai marta sākumā, bet siltākos gados kā pagājušogad, pat janvārī," turpina Ance Priedniece. "Man tā ir pavasara vēsma, kas sagādā milzīgu prieku. Atmiņā ir palikuši vairāki gadījumi, kad es esmu ieguvusi lielu prieku no melnā meža strazda dziesmas. Piemēram, sēžot Vecāķu stacijā, kad uz vadiem ir apsēdies melnais meža strazds un dziedājis. Vai arī ejot mierīgā vakara pastaigā kādā parkā koku galā sēdējis un dziedājis."

Kas gan būtu Latvijas ainava bez bērziem, kas gan būtu pavasaris bez bērza sulu tecināšanas un latviešu folklora bez tāsīm, taču bērzs ir ne tikai zīmīgs koks Latvijas dabā, tas ir dabas inženierijas meistarstiķis un viens no pirmajiem kokiem, kas sāka augt planētas ziemeļos pēc ledus laikmeta beigām. Par bērzu dabā un to, kas saista ķīmiķu interesi par šo koku raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes pētniece, bioloģe Iluta Dauškane un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece Daniela Godiņa.

Ir vietas Latvijā, kur sākušas ziedēt ievas un tautā ievziedu laiks parasti tiek saistīts ar pavasara aukstuma viļņiem. Esam jau stāstījuši, ka pašas ievas nav vainojamas pie aukstuma, ticējumiem ir cits pamats. Bet šoreiz plašāk par mītiem, kas saistīti ar laika apstākļu ietekmi uz cilvēku pašsajūtu un veselību. Par laikapstākļiem un veselību ir gana daudz runu. Ticējumi, mīti vai patiesība par to, ka uz vecumu locītavu sāpes spēj labāk prognozēt lietu, nekā meteorologi, vai par caurvēja radītātām nebūšanām. Lai viestu skaidrību par to, ka ir patiesībā, saruna ar sertificētu fizioterapeiti Līgu Līdumnieci-Šulcu. Fizioterapeite atzīst, ka tas ir mīts, ka laikapstākļi tieši ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu. Sāpes ir subjektīvs vērtējums, turklāt ir vēl jaucējfaktors, ka noskaņo sevi uz to, ka man sāpēs, jo ir lietus. "Sāpes ir tik sarežģīts koncepts, kur mūsu prāts un emocijas spēlē milzīgu lomu, un tādēļ, ja skatās retrospektīvi par to, cik bieži un kādās situācijās cilvēkiem sāpes parādās, tad viņi s

Nu jau vairāk nekā nedēļu mājās atgriezušies "Artemis II" misijas četri astronauti, kas devās vistālāk prom no mūsu planētas. Ir bijis gana laika pārskatīt misiju, iepazīt gan inženiertehniskos risinājumus šādai apkalpes misijai, gan arī kalt nākotnes plānus. Skaidrs ir viens – cilvēks uz Mēnesi dosies un visticamāk visai drīz, verot vaļā jaunu lappusi kosmosa jomā. Kā mūsu astronomijas entuziasti vērtē šo misiju un tās, kas plāno Mēnesi apciemot drīzā nākotnē? Ko ceram redzēt nākotnē un kādas mācībstundas sniegusi šī misija? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē astronomijas entuziasti un IT speciālisti Raitis Misa un Ints Ķešāns.

Zinātniskais institūts BIOR pētījis Latvijā ražotus pārtikas produktus, tostarp eļļas un tējas, un skaidrojis, vai šajos produktos sastopams minerāleļļas ogļūdenraža piesārņojums. Kādi ir pētījuma rezultāti un kas īsti ir šīs MOH vielas? Par to uz sarunu esam aicinājuši Zinātniskā institūta BIOR Ķīmijas laboratorijas Masspektrometrijas izcilības grupas vecāko speciālisti Karinu Jevņeviču un attālināti sarunai pievienojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Rubrikā "Iepazīstam putnus" par vidējo dzeni stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos. 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks.  

Brīnumains izgudrojums, kas vieglāks par gaisu un kam tika paredzēts nākotne pārvadāt pasažierus pāri okeānam. Dirižabļi aviācijas nozarei kalpoja gan par tehnoloģisku sasniegumu, gan rūgtu mācībstundu. Kā sākās un beidzās dirižabļu laikmets pasaulē? Par to runājam ar Rīgas Aeronavigācijas institūta direktoru Ilmāru Blumbergu un Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītāju Daini Poziņu.

Jau drīz viss ziedēs un sazaļos! Kuri augi ir ziedēšanas sprinteri, kuriem vajadzīgs ilgāks laiks, lai uzziedētu? Kā augu labsajūtu ietekmē iepriekšējā sezona un kā zied koki? Par lielo ziedēšanu saruna studijā ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas profesoru Ģedertu Ieviņu un botāniķi Rūtu Sniedzi-Kretalovu.

Garajās Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu, sniegu un stipru vēju. Beidzot ieradās arī pagājušajā nedēļā apspriestais cīruļputenis. Bija gan cīruļputenis, gan daļā Vidzemes izveidojusies sniega sega, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10–12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu, tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē. Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš uz daudzām dienām, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā, turklāt – ja pie mums, piemēram, dzērvēm šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat vēl maijā tās bieži brien pa sniegu, bet d

Kas ir tas, kas neļauj mums ieskriet stenderēs un zaudēt līdzsvaru? Kas ir šī sestā maņa, kura ļauj pārvietoties tumsā vai pielikt pirkstu pie deguna? Un kādus traucējumus varam novērot, ja mums šīs maņas trūkst? Par to studijā runājam ar bioloģijas doktori, Latvijas Universitātes asociēto profesori, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāju Līgu Ozoliņu-Mollu un Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju, profesoru Jurģi Šķilteru. Raidījuma sākumā atskatāmies uz jaunāko zinātnes sasniegumu, proti, kosmosa entuziastiem priecīga bija sestdienas rīta ziņa, ka “Artemis II”  misija atgriezusies mājup veiksmīgi. Pacelšanās un nolaišanās ir nervus kutinošākie posmi misijās ar apkalpi kosmosā, un arī šī reize nebija izņēmums – īpaši brīdis, kad iestājās plānots sešu minūšu sakaru pārtraukums. Plānots, jo “Orien” kapsula triecās Zemes atmosfērā ar 11 km/s lielu ātrumu, uzkarsējot tās apvalku līdz pat 2800 grādiem. Pateicoties lieliski nostrādātām tehnoloģijām, apkalpe Kali

Latvijā noslēdzies viens no apjomīgākajiem pētījumiem Latvijā - GISTAR, kura mērķis bija izvērtēt kuņģa un zarnu vēžu skrīningu metodes. Projekta uzdevums svarīgs ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai. Pētījumā 13 gadu laikā piedalījās vairāk nekā 11 tūkstoši dalībnieku no dažādām Latvijas pilsētām. Kādi ir pētījuma rezultāti un kāpēc kuņga un zarnu vēži kļūst aizvien izplatītāki? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro gastroenteroloģe, interniste, endoskopiste Danute Ražuka-Ebela un Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docente Daiga Šantare.

Putnu pasaules arhitekts – dižraibais dzenis. Bez viņa izkaltajiem dobumiem grūti klātos ļoti daudzām putnu sugām Latvijā. Iepazīstna Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. "Dižraibais dzenis ir pati parastākā Eiropas dzeņu suga. Arī Latvijā. Tā ir ekoloģiski plastiska suga biotopu izvēles ziņā - viņi var dzīvot būtībā jebkādos mežos, kas ir pietiekami veci, kur ir pietiekami lieli koki, ieskaitot pilsētas parkus, kur dižraibais dzenis var būt sastopams," skaidro Madars Bergmanis. Arī barības ziņā šī ir elastīga suga. Vasarā tāpat kā pārējie dižraibie dzeņi pārtiek no kukaiņiem, dzīvnieku valsts barības, bet ziemā savukārt no skujkoku sēklām, kas ir plaši sastopamas. Egļu vai priežu sēklas allaž ir pieejamas, un līdz ar to ziemā ar barības ieguvi, kas ir problēma citām dzeņu sugām, dižraibajam dzenim faktiski nav.   

Smaga galva, loģiskās domāšanas trūkums, slinkums, nereti pārmetumi skolotājiem vai mācību materiāliem - dzirdēti dažādi skaidrojumi, kāpēc kā lieliem, tā maziem novērojam grūtības mācīties matemātiku. Stenfordas universitātes pētījumā meklēti iemesli, kāpēc dažkārt pat ar lielu centību sekmes matemātikā nav tik labas. Izrādās, pie vainas nav ne "smaga galva", ne abstraktās domāšanas trūkums, bet gan spēja mācīties no savām kļūdām un pielāgt savu uzvedību. Kā uztveram matemātiskus terminus, likumus un abstraktus skaitļus? Kāpēc vienam matemātika padodas, citam - nē? Raidījumā Zināmais nezināmajā par matemātiku un tās apguvi sarunājas matemātiķis pēcdoktorantūras studijās Latvijas Universitātē Jānis Lazovskis un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško.   Matemātiķiem arvien ir interesanti veikt gigantiskus aprēķinus   Ir tādi skaitļi, kurus iztēloties cilvē

Tapis pētījums par pilsētas pļavām – gan to ekoloģisko nozīmi dabas daudzveidībā, gan sabiedrības attieksmi pret šo jaunievedumu pilsētas ainavā un pilsētplānojumā. Kas aug šādās pļavās un vai pļava var iedzīvoties industriālā cilvēka veidotā vidē? Pilsēta un pļava šķiet tik atšķirīgas vides, tomēr tās prot līdzāspāstāvēt, vismaz to redzam pēdējos gados, kad urbānās pļavas sāk ziedēt jau vairākās Latvijas pilsētās. Par to, kā šīm pļavām klājas, un to, kā tās sadzīvo ar dažādu pilsētu plānojumu un vietējo iedzīvotāju attieksmi, stāsta botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte, projekta "Pilsētas pļavas" autore un vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore un ainavu arhitekte Natālija Ņitavska.

Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu,  gan sniegu un stipru vēju. Bija gan cīruļputenis, gan šorīt, 7. aprīlī, daļā Vidzemes arī ir sniega sega izveidojusies, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10-12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu. Tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms. Tādās reizēs, kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē? Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš vairākas dienas, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā. Turklāt, ja pie mums šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat maijā tās bieži brien pa sniegu. Bet dzērvju populācija turpina pieaugt, un par šo interesants

Klaiņojoši dzīvnieki, vardarbība vai nolaidīga attieksme pret dzīvniekiem – šie jautājumi parasti sakuļ ūdeņus sociālo tīklu vidē, kur nereti diskusijās iesaistās kā brīvprātīgie dzīvnieku glābēji, tā arī veterinārārsti, kuru aprūpē nereti nonāk šie dzīvnieki. Par šo tapis promocijas pētījums Latvijas Universitātē. Asās diskusijas liek uzdot jautājumus visai sabiedrībai kopumā – ko uzskatām par labu dzīvnieku aprūpi un kādai jābūt cilvēku atbildībai, nodrošinot dzīvnieku tiesības? Plašāk stāsta pētījuma autors sociālo zinātņu doktors Staņislavs Šeiko un filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece.   Vai nākotnē kvantu skaitļotājus varētu izgatavot pats un lietot mājās? Kvantu datori ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm. Atšķirībā no ikdienā ierastajiem datoriem, kas izmanto par bitiem dēvētas informācijas vienības, kvantu datori izmanto kvantu bitus jeb kubitus un spēj būt daudz, daudz jaudīgāki. Tas nozīmē, ka

  "Lauku balodis ir lielākais no baložiem, patiešām drukns putns. Tas ir mazliet mazāks par vārnu. Bet nereti cilvēki lauku balodi jauc ar meža balodi, kas Latvijā ir īpaši aizsargājams un sastopams ievērojami mazākā skaitā. Tas varētu būt saistīts ar lauku baloža nosaukumu angļu valodā - "wood pigeon". Tomēr tas attiecas uz mūsu lauku balodi," skaidro Ance Priedniece. Latvijas Orntioloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece iepazīstina ar lauku balodi – putnu, kura populācija Latvijā aizvien pieaug. Latvijā tas ligzdo vislielākajā skaitā no baložiem - aptuveni 100000 lauku baložu pāru, un tas ir pat vairāk nekā mājas baloži, ko mēs visbiežāk redzam pilsētās baros.  "Arī lauku baloži ir sastopami pilsētās, pilsētas zaļajās zonās, parkos, dārzos, krūmājos. Bet lauku baloži ir arī sastopami ārpus pilsētas, piemēram, viensētās, aizaugušajos ābeļdārzos, mežmalās," norada Ance Priedniece. Pēdējās ziemas lauku baloži mēdz ziemot arī Latvijā, bet lielākoties lauku baloži ir tuvās distances gājputni. Tie pārzie

Latviešu valodas institūta pētnieces radījušas personvārdiem veltīto elektronisko vārdnīcu, kas ļauj izsekot dažādu latviešiem doto personvārdu cilmes un vēstures ceļiem, sākot no 13. gadsimta hroniku ierakstiem līdz 18. gadsimta reģistrējumiem. Kāpēc Baibas 18. gadsimtā bija sastopamas tikai Kurzemē un kādus senus vārdus mūsdienas vairs nedzirdam? Raidījumā Zināmais nezināmajā ar vārdnīcu iepazīstina Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa. Šobrīd vārdnīcā var aplūkot pirmos 200 publicētos šķirkļus. Bet tā jau tagad, pašā tās iesākumā, parāda, cik bagāta un mainīga ir latviešu personvārdu vēsture. Līdzās mūsdienās pazīstamajiem personvārdiem vēsturiskajos avotos lielākoties sastopami vārdi, kas izzuduši vai saglabājušies tikai uzvārdos, piemēram, Andārte, Babe, Jaspers, Kriškjānis, Ķestens, Saplīze, Šķērstens, Tenīss. Ir tādi, ko latvieši savā mēlē pārveidojuši tik ļoti

Drīzumā klajā nāks viena no retajām latviešu pētnieku grāmatām par astronomiju – Jāņa Kauliņa grāmata "Sarkanās planētas dzīvības noslēpums". Marss mūs fascinē ne tikai ar tā noslēpumiem, bet vilina arī ar nākotnes misijām. Ko zinām par šo kaimiņu mūsu Saules sistēmā un kas pamudinājis par to veidot arī apjomīgu grāmatu latviešu auditorijai? Par to saruna ar grāmatas autoru Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieku Jāni Kauliņu un Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvi Mārtiņu Gillu. Kas jūs pamudināja tik apjomīgu darbu veikt par Sarkano planētu? Jānis Kauliņš: Ideja man radās jau ļoti sen, bet sākumā tā bija doma par diezgan sausu apkopojumu par kosmiskām misijām uz Marsu un tālajām kosmiskām misijām vispār. Starta grūdiens bija 2014. gadā, kad uz Marsa nosēdās sekmīgi ārkārtīgi sarežģītā "Curiosity" misija ar ļoti interesantu nolaišanās tehnoloģiju. Tad man bija skaidrs, ka kaut ko man gribas šajā jomā darīt. Sāku vākt materiālus, un pamazām arī teksts virknējās.  Es ļoti ātri sapratu, ka