Rta Intervija

Daudzu iemīļota koncertu un atpūtas vieta Cēsīs ir "Fonoklubs", ko izveidoja un joprojām turpina vadīt trīs brāļi Sildniki – Marts, Lauris un Jānis. Viņi paši atzīst, ka tā viņiem ir sirdslieta, jo savu darbu pārceļot skaitļos, diez vai rezultāts būtu racionāli ļoti pozitīvs. Neapstāties un turpināt attīstīt "Fonoklubu" viņus motivē mīlestība uz mūziku un vēlme darboties tieši savā dzimtajā Cēsu pilsētā. Šoruden "Fonoklubam" aprit 16.dzimšanas diena, kas novembra nogalē tiks svinēta ar vairākiem pasākumiem. Ko šobrīd vispār nozīmē darboties mūzikas industrijā, kādas ir festivālu un koncertu tendences, kādas publikas vēlmes un kāpēc Latviju kā koncertu vietu pēdējos gados vairs neizvēlas lielās mūzikas zvaigznes - par to Jāni Sildniku izvaicāja Baiba Kušķe. Drīzumā "Fonoklubs" Cēsīs svinēs savu 16.dzimšanas dienu. Tas patieši šķiet ievērības cienīgi mūsu svārstīgā mūzikas tirgus kontekstā. Esat pārdzīvojuši gan 2008.gada krīzi, gan pandēmiju. Kā tas jums ir izdevies un ko no jums prasījis? Jānis Sildniks:

Nākamā gada valsts budžetā ieplānotā nauda reto slimību atklāšanai un ārstēšanai ir vairāk nekā niecīga. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis. 18. oktobrī tiek rīkota Reto slimību konference, kurā aktualizēs šo kaišu diagnostikas un ārstēšanas problēmas. Beikmanis skaidro, ka Latvijā šīs slimības nemaz tik retas nav.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas jeb LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Ukrainas palīdzībai ir jāsper nopietnāki un tūlītēji soļi. 17. oktobrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, darbu sāks gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Šī ikgadējā forumā uzmanības centrā būs Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, arī ANO loma šī brīža ģeopolitiskajā realitātē un mākslīgā intelekta ietekme uz drošību.    

Saeimā sākusi darbu saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Labklābības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) programmā Labrīt norādīja, ka arī pārējās nozares izjutīs, ka galvenā prioritāte ir aizsardzība. Tiesa, arī labklājības celšana neesot aizmirsta pavisam, taču tas tiek darīts uz iekšējās pārdales rēķina, tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus un neatmet cerību, ka Saeima tos atbalstīs par spīti noteiktajai prioritātei.

Jaunā skolu finansēšanas pieeja ļaus nodrošināt kvalitatīvu izglītību un atalgojumu skolās, kur mācās 100 un mazāk bērnu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Šādu skolu ir apmēram 20%. Jaunā finansēšanas sistēma neseko skolēnu skaitam, bet gan nodrošina apmaksu konkrētai programmai, balstoties uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajā teritorijā. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvija atteiksies no skolu tīkla pārskatīšanas. Jaunajam finansēšas modelim viss nepieciešamais naudas apjoms pagaidām vēl nav. Ministrija 14. oktobrī iepazīstinās ar jaunā skolu finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanas gaitu. To paredzēts ieviest no nākamā septembra.

Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars" 12. oktobrī būs skatāma Liepājas teātra režisora Valtera Sīļa iestudētā izrāde „Dievs ir šeit”. Tā ir mazās formas izrāde, kam Liepājas teātris šobrīd izmanto koncertzāles iespējas. Iestudējot Ludmilas Roziņas lugu, režisors pievērš uzmanību bieži vien ģimenēs noklusētiem jautājumiem, kas saistīti ar bērnu nākšanu pasaulē. Tas nebūt nav pašsaprotami un var kļūt par īstu pārbaudījumu. Ir apritējis nepilns gads kops Liepājas teātrī mākslinieciskā vadītāja un valdes locekļa amatā ir režisors Valters Sīlis, kurš pārcēlies ar ģimeni uz dzīvi Liepājā. Kā izdodas iedzīvoties, kādi izaicinājumi sagaidījuši jauno teātra māksliniecisko vadītāju un neliels ieskats arī izrādē „Dievs ir šeit”. Esat pievērsis uzmanību skaudrai tematikai? Valters Sīlis: Jā, būtībā tas pamats strādāt pie šīs tēmas bija Ludmilas Roziņas atsūtītais materiāls - desmit lapaspušu stāsta formā, gandrīz šī luga, jau tad es piedzīvoju emocionālos kalniņus, kurus reti izdodas piedzīvot las

Kultūras žurnālistika nav tā apmaksātākā nozare, tā secina interneta kultūras izdevuma "Satori" galvenais redaktors Andrejs Vīksna. Un šis nav pirmais gads, kad interneta žurnāls "Satori" sācis līdzekļu vākšanas kampaņu, lai spētu turpināt darbu. Vīksna saka, ka atbalsts ir un jūt, ka šāds izdevums daļai cilvēku ir būtisks, taču lielāks atspaids būtu, ja izdotos atrast kādu lielo sponsoru.

Ja būvējot jaunu ēku Rīgas vēsturiskajā centrā valsts atteiksies no arhitektūras ideju konkursiem, kas šobrīd ir obligāti, tad galvaspilsētā zudīs jaunbūvju kvalitāte, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Tas atcels arī iespēju jaunajiem arhitektiem piedalīties labu ideju meklējumos un nebūs arhitektu sacensības. Nav runa par modernu ēku celšanas aizliegumu, taču tām jābūt tādā pašā kvalitātē, kādas ir vēsturiskās ēkas, kas iekļautas UNESCO pasaules mantoja sarakstā un tā ir augstākā atzinība, kāda vien ir iespējama. -- Latvijas Radio jau vēstīja, ka atklātā vēstulē Valsts kancelejai, Kultūras un Ekonomikas ministrijai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis brīdinājis par nepārdomātām izmaiņām Rīgas vēsturiskajā centrā.

Nevar izslēgt, ka Saeimā lēmums par izmaiņām pensiju otrajā līmenī varētu būt atšķirīgs no tā, kādu to virza valdība. To norāda Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienību. Komisijā šodien skata iniciatīvu portālā manabalss.lv lielu atbalstu guvušo ierosinājumu atcelt plānu par procentu mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, to novirzot pensiju pirmajā līmenī. Vucāns teic, ka abām pusēm ir nopietni argumenti, kas jāvērtē.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs piekrīt tiesībsarga redzējumam jautājumā par vakcināciju. Proti, gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt tai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kas var dot piekrišanu vecāku vietā. Līdz šim Rīgas bāriņtiesa nav saņēmusi ārstu iesniegumus pēc palīdzības vakcinācijas jautājumos, taču citu pašvaldību bāriņtiesas ar to jau ir saskārušās

„Hamās” teroristu iebrukums Izraēlā pērn 7. oktobrī ir atstājis dziļu traumu izraēliešos, bet vēl sliktāk klājas tiem vairām nekā simts cilvēkiem, kuri joprojām atrodas gūstā Gazā, intervijā Latvijas Radio sacīja Efrata Mačikava. Gūstekņu vidū ir arī viņas 80 gadus vecais onkulis Gadi Mozess – pasaulē atzīts agronoms un miera aktīvists. Efrata ir pārliecināta, ka viņas onkulis joprojām ir dzīvs un gaida savu atbrīvošanu. Mačikava kopā ar citiem gūstekņu radiniekiem ir apvienojuši spēkus, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlas valdību un panāktu viņu mīļoto atbrīvošanu.

Interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz saruna par patvēruma meklētāju bērnu integrāciju. Jau ilgstoši norit dažādas diskusijas par to, vai un kad ukraiņu bērniem būtu obligāti jāmācās Latvijas skolās, un cik sagatavotas tam ir mācību iestādes Latvijā. Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka ukraiņu un arī citu valstu patvēruma meklētāju bērniem ir jāiet uz skolu, bet mums kā valstij jāizdara viss iespējamais, lai šis obligātums ietu kopā ar atbalsta mehānismiem.

Ja galvaspilsēta Rīga attīstīsies, tad arī pārējā valsts piedzīvos izaugsmi. Tas ir galvenais vēstījums, ko ar jaunāko ziņojumu par Rīgas metropoli līdz 2040. gadam 4. oktobrī prezentēs domnīca „LaSER” jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas Institūts. Domnīcas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka patlaban Rīga un Latvija ir ar gurdenu attīstību, kas liek iepalikt pret citām Baltijas valstīm.

Situācija Tuvajos Austrumos nav daudz vairāk saspīlēta kā iepriekšējos gados, taču notikumu attīstība ir paātrinājusies pēc teroristiskā grupējuma "Hamās" uzbrukuma pirms gada. Tagad gan ir pamats bažām par tālākajiem notikumiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka. -- Libānas dienvidos turpinās Izraēlas un kaujinieku grupējuma „Hizbullāh” karš. 2. oktobrī tur krituši astoņi Izraēlas karavīri, pavēstīja Izraēlas armija. Tā arī ziņoja, ka no Libānas uz Izraēlas ziemeļiem vakar raidītas aptuveni 140 raķešu. Pretraķešu aizsardzības sistēma vairākas raķetes pārtvēra, citas nokrita klajās vietās. Savukārt Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos Libānā vakar nogalināti 46 cilvēki, bet vēl 85 ievainoti.

Rīgā 2. oktobrī sāks marķēt pirmās četras droša patvēruma vietas, kur cilvēki varēs slēpties apdraudējuma gadījumā. Tādas ēkas būs viens bērnudārzs un četras sociālās mājas. Tā intervijā Latvijas Radio atklāja pastāstīja Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons (attēlā). Galvaspilsētā par drošām patveršanās vietām līdz šim atzītas tikai ap 230 valsts un pašvaldības ēkas.

Latvijas ekonomika pieaug ļoti lēni un pat simboliski, tāpēc nākamā gada valsts budžeta veidošana nav viegls uzdevums. To Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kas šajā amatā ievēlēta nākamajam termiņam. Viņa atgādināja, ka ekonomikas izaugsmes prognozes no sākotnējiem plus diviem procentiem ir vairakkārt samazinātas jau līdz 0,4 procentiem. Par labu cilvēkiem gan nāk zemā inflācija, pauda Šteinbuka. Šteinbuka arī vērtēja, ka nodokļu reforma tiek īstenota pareizā virzienā, lai nākotnē vairāk saņemtu cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Savukārt viena procenta atņemšana otrajam pensiju līmenim neesot teicama rīcība, taču neesot arī pārāk kritizējama, jo ar otro līmeni bankas tāpat nav gādājušas lielu ienesīgumu nākotnes pensionāriem.

Saeimā 30. septembrī 100 pensionāri strādās pilnu darba dienu tieši tā, kā to dara deputāti - plenārsēdē un komisijās. Tiks uzklausīti četru nozaru ministri, bet dienas noslēgumā iesniegta rezolūcija Saeimas priekšsēdētājai. Šī rezolūcija būs saistoša visām komisijām, kas strādā ar senioru problēmu loku. Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzsvēra, ka pensionāri, piemēram, grib gūt pārliecību, vai tiešām ar nodokli neapliekamais minimums no nākamā gada tiks kāpināts līdz tūkstotim eiro pašreizējo piecsimt eiro vietā.

Laikā, kad ir daudz informācijas iegūšanas iespēju dažādos avotos un medijos, sabiedriskie mediji tiek vairāk kritizēti un tādas tendences vērojamas arī citur pasaulē. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt skaidroja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa nedomā, ka šeit būtu tīši organizētas kampaņas pret sabiedriskajiem medijiem. -- 27. septembrī norisināsies ikgadējā sabiedrisko mediju konference, ko jau trešo gadu organizē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ieklausīties, ieraudzīt, saprast – ar šādiem vārdiem pamatā kopā sanāks sabiedrisko mediju profesionāļi un nozares eksperti, lai, citastarpā, diskutētu arī par vienotā sabiedriskā medija veidošanu. Sabiedriskās televīzijas un radio apvienošana raisījusi daudzas diskusijas gan sabiedrībā, gan pašu mediju vidē.

Pašvaldību budžeti nākamgad pieaugs par 220-230 miljoniem eiro, salīdzinot ar šo gadu, tā intervijā Latvijas Radio stāstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības", komentējot valdībā atbalstīto vienošanos par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm. Jautāta par to, kā pašvaldības izjutīs akcentus uz prioritārajiem aspektiem, piemēram iekšējo drošību, Bērziņa sacīja, ka svarīgs ir gan pašvaldības, gan valsts policijas atalgojums.

Paliatīvā jeb nedziedināmi slimu cilvēku aprūpe Latvijā netiek organizēta atbilstoši pacientu vajadzībām. Šādu vērtējumu jaunākajā revīzijā sniegusi Valsts kontrole. Revīzijā arī teikts, ka paliatīvo aprūpi nesaņem visi pacienti, kam tā varētu būt nepieciešama. Piemēram, 2022. gadā valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi saņēma 12 tūkstoši pacientu, savukārt saskaņā ar Valsts kontroles aplēsēm tā būtu bijusi nepieciešama vismaz 21 tūkstotim. Revīzijā arī norādīts, ka Veselības ministrijai nav datu par paliatīvās aprūpes vajadzībām valstī, Latvijas Radio programmā Labrīt atzina Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. -- Atgadinām, ka paliatīvajai aprūpei labdarības maratonā “Dod pieci” 2019. gadā un vēl ilgi pēc tam arī ierakstu sērijā “Izmisuma zonā” līdzi sekoja arī sabiedriskie mediji, panākot daļēju sistēmas uzlabošanu.