Rta Intervija

Ja politiķi tuvāko nedēļu laikā neatradīs naudu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, tas var draudēt ar reisu neizpildi. Tā Latvijas Radio izteicās Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu kāpums pēc Tuvajos Austrumos sāktā kara jau sasniedzis 30 procentus. Turklāt valdība kavējoties ar gandrīz 10 miljonu eiro piešķiršanu jau iepriekšējo zaudējumu segšanai. " Ja pārvadātājiem nebūs līdzekļu, par ko iepirkt degvielu, viņš vienkārši nevarēs izbraukt uz līniju," norāda Ošenieks. Par to šodien, 12. martā, pārvadātāji runāšot ar Satiksmes ministriju. 

Krievijas dalība Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē ir absurds un neētiska rīcība, pret kuru ir jācīnās, taču gada lielākā mākslas notikuma boikotēšana Krievijas dalības dēļ nebūtu pareiza taktika. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Latvijas Venēcijas biennales paviliona kuratore Inga Lāce. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs šodien, 11. martā, plāno plašāk informēt par Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē. Mākslas notikumu aizēnojusi informācija, ka šogad biennālē ar savu paviljonu piedalīsies arī Krievija.  "Pret to ir jācīnās [Krievijas dalību], un, manuprāt, tas, ko dara Agnese Lāce, sazinoties ar visiem kultūras ministriem, ir ļoti svarīgi, un tas ir jāturpina. Bet mēs nezinām, kāds būs šī procesa rezultāts. Tāpēc ir jāpiedalās, ir ļoti skaļi jārunā. Piemēram, boikots ir tāda lieta, kurai ir jēga, ja boikotē 50 valstis. Venēcijā nacionālie paviljoni ir 99, ja mēs 50 izietu ārā, tad Itālijas organizācijai tas būtu trieciens," vērtē Inga Lāce.

Valdība šodien, 10. martā, lems par Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu Rēzeknes koncertzāles „Gors” pārvaldībai. Dokuments paredz kopīgu valsts un pašvaldības iesaisti „Gora” pārvaldībā, tādējādi nodrošinot kultūras pakalpojumu sniegšanu reģionā. Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo Rēzeknes dome, aizbildinoties ar naudas trūkumu, iepriekš pieļāva iespēju „Goru” nodot privātās rokās. Kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem” intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka finansējuma lietas apgrūtina arī citas koncertzāles. "Šajā gadījumā unikāla situācija prasīja unikālus risinājumus. Vienlaikus es sadzirdu to, ko saka citas reģionālās koncertzāles, kur, protams, ir jāņem vērā, ka gan Liepājā, gan Cēsīs, gan Ventspilī jau ir sadarbība ar valsti, jo vai nu koncertzālēs mīt skolas, kuras finansē no valsts budžeta līdzekļiem, vai Liepājas gadījumā - Liepājas simfoniskais orķestris. Iespējams, ka ir jādomā par to, kā to sadarbību leģitimizēt un noformulēt. Tomēr šajā gadījumā risinājums att

Partija "Mēs mainām noteikumus" šā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nosaukusi mērķi iegūt Saeimas vairākumu jeb 51 deputāta vietu Saeimā. Sadarbības partneri būs partijas, kas atbalsta mērķus par vēlēšanu kārtības maiņu Latvijā un birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē. Tā pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica partijas "Mēs mainām noteikumus" biroja vadītājs un partijas vadītāja vietnieks Jāzeps Baško.  -- Politiskajā vidē pēdējā laikā uzmanību piesaistījusi partija "Mēs mainām noteikumus". Tā pārdēvēta partija "Republika", un to vada režisors un Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Viņš jau aizvadītā gada nogalē centās sākt politisko karjeru, taču izstājās no paša dibinātās politiskās kustības "Bez partijām". Tagad politiskais spēks sola būtiskas pārmaiņas Latvijas politikā un par mērķi izvirzījis vēlēšanu sistēmas maiņu. Kas ir cilvēki, kas pievienojas šai partijai, vai izdosies savākt kandidātu sarakstus, un ar kādu programmu tā plāno startēt vēl

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Arodbiedrības ir gatavas doties pie Valsts prezidenta un cīnīties tālāk par taisnīgu darba samaksu virsstundām un darbu svētku dienās. To Latvijas Radio teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Darba likuma izmaiņas šonedēļ izraisīja arī diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, jo arodbiedrības nepiekrīt izmaiņām, kas ir par labu darba devējam. Baldzēns sacīja, ka arodbiedrības ir vienotas savās prasībās.

Šodien, 5. martā, paredzētas divas ar veselības aprūpi saistītas protesta akcijas. Pulksten 11 farmācijas uzņēmumi visā valstī ar klusuma brīdi un dzeltenās kartītes pacelšanu prasīs lielāku finansējumu inovatīvajiem medikamentiem, bet sešos vakarā pie Saeimas nama Rīgā jaunatnes organizācija "Protests" akcijā politiķiem pieprasīs konkrētu rīcību valsts apmaksātai veselības aprūpei. Reto hematoloģisko slimību asociācijas vadītāja vietnieks Valdis Ģībietis intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Latvijas veselības aprūpē šobrīd ir sasniegts kritisks punkts – ik gadu zaudējam 543 cilvēkus, ko varēja izglābt.

Finanšu sektora, valsts pārvaldes un citu organizāciju, kā arī starptautiskie eksperti šodien, 4. martā, Latvijas Bankas rīkotā forumā dalīsies ar idejām par finanšu sektora attīstību. Viens no tematiem būs Latvijas licenču izsniegšana kriptopakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile Latvijas Radio atzina, ka Latvija ar to nesteidzas, taču jādod vietu jauniem virzieniem, apzinoties iespējamos riskus.

Savulaik ieviestās pārmaiņas partiju finansējuma kārtībā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume vērtē atzinīgi. Intervijā Latvijas Radio Straume skaidroja, ka pēdējā gada laikā nav bijis būtisku pārkāpumu partiju finansēšanas jomā.

Plūdu situācija šogad Latvijā varētu būt krietni sarežģītāka nekā citos gados. Tā Latvijas Radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš atsaucās uz sinoptiķu prognozēm, ka pali un plūdi šogad būs lielāki, jo Latvijā ilgstoši bija bieza sniega un ledus kārta. Glābēji gatavojas, ka vispirms pali gaidāmi Kurzemē – Ventā un Bārtā, tad sekos Lielupes baseins un Gauja Siguldā, Ādažos un Carnikavā, bet pēdējā būs Daugava un vietas ap to. Baltmanis atzīmēja, ka šogad pali var veidoties arī ap ezeriem.

Daugavpils universitātes pasniedzējs un Latgales politikas vērotājs Dmitrijs Olehnovičš uzskata, ka atstādinātajam Rēzeknes mēram būtu jāaiziet pašam, izrādot vīrieša stāju, savukārt Daugavpils galva uzvedas kā imperators. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka Daugavpils gadījumā ir vērojama spēcīgu sabiedrisko attiecību speciālistu piesaiste.

Katrs trešais pieaugušais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Taču vairāk nekā 40% pauž, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Vēl ceturtā daļa nezina, pie kā vērsties šādās situācijās. Tādu ainu iezīmē "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja. Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks stāsta, ka mentālās velesības problēmas var noteikt pēc cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanās.

Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs aicina būt piesardzīgiem minot konkrētus datumus, kad Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā. Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka ir saprotama Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēlme sagaidīt iestājdatumu pārskatāmā nākotnē. Līdzīgi tas bijis arī Latvijai, kad mēs virzījāmies uz šo savienību, taču Ukrainas gadījumā sarunu atvēršanu bloķē Ungārija. -- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien, 24. februārī, solījis nākt klajā ar svarīgu paziņojumu, kas saistīts prezidenta vēlēšanu rīkošanu un iespējamo referendumu par nosacījumiem valsts pamierā ar Krieviju. Tikmēr ukraiņi turpina spītēt salam gan frontes līnijās, gan savos mājokļos, ticot, ka jau drīz asiņainam karam pienāks beigas un Ukraina, iespējams, jau drīz pievienosies arī Eiropas Savienības valstu saimei.  

Rīt, 24. februārī, apritēs jau četri gadi kopš agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, karadarbības raksturs starp Krieviju un Ukrainu šobrīd nav mainījies. Tūkstoš kilometru garajā frontes līnijā vairāk vērojama tehnoloģiju un dronu klātbūtne un ir runa par diviem smaguma punktiem.

Gadu pēc valdības restarta tā sauktais "4 x 4 plāns spolē", un valdības mašīna stāv uz vietas. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās koalīcijas politiskā spēka Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Uldis Augulis, ko restarta vārdā pirms gada atbrīvoja no labklājības ministra amata. Viņš teica, ka lēmumus pašreizējā valdība pieņem novēloti.

Bērniem Latvijā netiek nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr mācību apjoms un vērtēšanas pieeja skolās būtiski atšķiras. Tas savukārt ietekmē skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē. Turklāt praksē nereti netiek īstenots pat plānotais stundu skaits, kas vēl vairāk pasliktina skolēnu sagatavotību.  -- Pamatizglītības programmās Latvijā mācās vairāk nekā 183 tūkstoši skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi izglītībai ir pieauguši līdz vairāk nekā 900 miljoniem eiro, tomēr tas nav nodrošinājis vienlīdzīgu kvalitāti visās skolās. Tā secinājuši revidenti.

Ar birokrātijas mazināšanu un ekonomikas attīstību gadu pēc valdības tā sauktā restarta tomēr nav īsti veicies. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Viņa sacīja, ka pēdējā pusgadā valsts ekonomikā parādās attīstības tendences, taču izaugsme vēl ir ļoti tālu no valdības gribētās. -- Čakšas vadītā Saeimas Budžeta komisija šodien, 17. februārī, priedīs par "Latvijas attīstības stratēģijas 2050" ietvaru. Tādu vīziju izstrādājusi Latvijas Universitāte, un dokuments paredz nākamajos 25 gados "apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem un panākt darbaspēka ilgtspēju un kvalitāti".

Cīņā ar telefonkrāpniekiem var palīdzēt tikai neiesaistīšanās nekādās diskusijās pa tālruni. To Latvijas Radio atzina Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās Vienotības”. Viņš pauda, ka līdzīgi kā pērn, arī šogad varētu sagaidīt apkrāpto cilvēku skaita un izkrāptās naudas apjomu rekordus. Īpaša apkrāpjamo riska grupa esot vecāki cilvēki.

Ukraina vēl šopavasar varētu sarīkot ne tikai prezidenta vēlēšanas, bet arī referendumu par pamiera ar Krieviju nosacījumiem. Tā vakar, 11. februārī, ziņoja izdevums “Financial Times”, atsaucoties uz avotiem Eiropas Savienībā. Šādu soli Kijiva varētu spert ASV spiediena dēļ, jo Vašingtona kārtējo reizi uz spēles likusi drošības garantijas. Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova, kas strādājusi ES struktūrās Kijivā, Latvijas Radio stāstīja, ka aktuālajā konstitūcijā nav atļauts rīkot vēlēšanas ārkārtas stāvokļa situācijā, tāpat jautājums ir par milzīgo pilsoņu skaitu citās pasaules valstīs. Bez tam būtisks aspekts ir arī sagrautā infrastruktūra un telpas vēlēšanu rīkošanai. Savukār, Zelenska popularitāte sabiedrībā joprojām ir augsta, stāstīja Vizgunova.

Jau gadu Baltijas valstis ir atslēgušās no tā dēvētā BRELL elektrotīkla loka ar Krieviju un Baltkrieviju, un pievienojušās Eiropas tīklam. Aizvadītais gads parādījis, ka energosistēma ir drošāka, bet vēl ir, kur augt, to Latvijas Radio atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis no Zaļo un zemnieku savienības. -- „Enerģētikas sistēma nav noslēgts trauks. Darbs notiek Baltijas līmenī un bieži enerģija plūst uz Poliju un citām valstīm, un mēs esam atkarīgi no visas sistēmas”. Tā, vaicāts par "Latvenergo" iespējamo lielo peļņu šajā īpašajā ziemā, Latvijas Radio stāstīja "Latvenergo" izpilddirektors un Pasaules enerģētikas padomes Latvijas nacionālās komisijas viceprezidents Mārtiņš Čakste.