Informações:
Sinopse
Ziu dienesta veidota rta intervija ar amatpersonm, politiiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un viedoka lderiem par bra aktualittm.
Episódios
-
VARAM vadītājs nesaredz vajadzību iejaukties Ogres domes vadības darbā
03/04/2023 Duração: 10minLai gan likumdevējs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdevis pārraudzīt pašvaldību darbu, nozares ministrs Māris Sprindžuks (attēlā) no Apvienotā saraksta nesaredz vajadzību iejaukties Ogres domes vadības darbā, kas pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā izceļas ar nesaskaņām saistībā ar vietējo muzeju. Arī par politiskajām norisēm Rēzeknes domē un Daugavpils domē pašvaldību lietu ministrs runā izvairīgi.
-
Profesors Roberts Vests: Veselības kampaņas "jāatsvaidzina", lai sabiedrībai neapnīk
01/04/2023 Duração: 13minRīgas Stradiņa Universitātē šī bija Zinātnes nedēļa, kurā piedalījās arī uzvedības pētnieks Roberts Vests (Robert West) no Lielbritānijas. Paneļdiskusijā viņš runāja par tematu, par kuru daudzkārt pārliecinājies praksē: valdības politika un lēmumi sabiedrības veselības jomā drīzāk sasniedz mērķus, ja balstās uzvedības pētnieku atklājumos. Sarunu ar Robertu Vestu par to, kā uzvedības zinātne var būt noderīga sabiedrības veselības uzlabošanā. Lūdzu, vispirms īsi pastāstiet par sevi! Kāda ir jūs pieredze, kas ir jūsu pētījumu objekts? Roberts Vests: Esmu Londonas Universitātes koledžas veselības psiholoģijas emeritētais profesors, un tas nozīmē – pa pusei pensionējies, man šķiet. Darbojos uzvedības zinātnē un uzvedības maiņas pētījumu lauciņā. Jau daudzas desmitgades esmu darbojies dažādās jomās, piemēram, saistībā ar smēķēšanu, alkohola patēriņu, satiksmes negadījumiem un kovidu. Šīs problēmas ir ļoti aktuālas arī Latvijā: pie mums ir augsts alkohola patēriņa līmenis, ir daudz smēķētāju, cilvēki sēžas pie s
-
Patriks Grīva: No 2026. gada sabiedriskajos medijos pieļaujama mazākumtautību valoda
31/03/2023 Duração: 10minNo 2026. gada sabiedriskajos medijos pieļaujama mazākumtautību valoda, bet ne raidījumi krievu valodā. Tas izriet no kultūras ministra padomnieka mediju jautājumos Patrika Grīvas sacītā Latvijas Radio. Jau ziņojām, ka Saeima šonedēļ lēma noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu. Līdz ar to notiks plašāka diskusija par likumprojektu un tā priekšlikumiem.
-
Vēstnieks: Uzvaras definīcija Ukrainai jānosaka pašai, mieram jābūt godīgam un noturīgam
30/03/2023 Duração: 14minUzvaras definīcija ir jānosaka Ukrainai pašai, tikmēr Amerikas Savienotās Valstis būs kopā ar Ukrainu cik ilgi vien nepieciešams, nostādot Ukrainu iespējami spēcīgākā pozīcijā. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons. Viņš atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer Rietumus sašķelt, tādēļ ir jāstrādā virsstundas, lai nodrošinātu to, ka esam vienotāki kā jebkad.
-
Vēstnieks: Pievienošanās NATO ir svarīgākais Latvijas drošības jomā jaunāko laiku vēsturē
29/03/2023 Duração: 11minLatvijas pievienošanās NATO ir svarīgākais, kas noticis mūsu valsts drošības jomā jaunāko laiku vēsturē. Tā Latvijas pievienošanās NATO 19. gadadienā sacīja Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja. Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir dinamisks laiks, karadarbība Ukrainā daudz ko mainījusi. NATO stiprina aizsardzību. 29. martā aprit tieši 19 gadi, kopš 2004. gadā Latvija pievienojās Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai, jeb NATO. Kopš tā laika pasaules kārtība un drošības situācija ir krasi mainījusies.
-
Sabiedrisko mediju uzraugu pārsteidz politiķu priekšlikums nefinansēt saturu krievu valodā
27/03/2023 Duração: 11minSteidzamības kārtā Saeimā virza grozījumus likumprojektā par sabiedrisko mediju apvienošanu. Šonedēļ par tiem runās gan koalīcijā, gan atbildīgajā Saeimas komisijā. Ir iesniegta arī virkne priekšlikumu, kas raisa jautājumus, piemēram, par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā. SEPL vadītājs Jānis Siksnis Latvijas Radio sacīja, ka šie Kultūras ministrijas priekšlikumi bija pārsteigums, tie ir ļoti būtiski, tādēļ padome aicina ar šo likumprojektu nevirzīt kādus jaunus ļoti nopietnus pāris dienu laikā neizdiskutējamus priekšlikumus.
-
Gints Apals: Jārunā gan par deportāciju upuriem, gan viņu iznīcinātājiem un glābējiem
25/03/2023 Duração: 14minJaunā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija pēdējā gada laikā ir baudījusi milzīgu ārzemju mediju interesi – te pabijuši žurnālisti gan no amerikāņu laikrakstiem „New York Times” un „Washington Post”, gan franču „Le Monde”, gan poļu „Gazeta Prawna”, televīzijas kanāli „Arte”, „Current Time”, Ķīnas un Japānas televīzijas. Vairumā gadījumu viņu gids ir muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, vēstures doktors Gints Apals, kurš ilgus gadus strādājis diplomātijā. Par to, kā ārzemniekiem stāstīt par deportācijām uz Sibīriju un ko mums pašiem vēl būtu vērts zināt par šiem traģiskajiem notikumiem deportāciju gadadienā, sarunā ar Gintu Apalu.
-
Ekonomists Žolts Darvašs: 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanās šobrīd ir maz ticama
24/03/2023 Duração: 09minBriselē turpinās Eiropas Savienības valstu līderu sanāksme. Diskusijām pievienosies arī Eiropas Centrālās bankas vadītāja Krisīne Lagarda, kā arī Eirogrupas vadītājs Paskals Donohū. Eirozonas un tās komercbanku stabilitāte divu aizvadīto nedēļu laikā ir bijis viens no karstākajiem tematiem. Tomēr tagad finanšu tirgi lielā mērā ir pārvarējuši neseno nestabilitātes posmu. Bet uz cik ilgu laiku? Briseles domnīcas „Bruegel” ekonomists Žolts Darvašs intervijā pauž pārliecību, ka 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanās šobrīd ir maz ticama.
-
Hospisa iestādes Latvijā joprojām nav, tā ir liela problēma
22/03/2023 Duração: 09minHospisa iestādes, kur cilvēks varētu pavadīt savas pēdējās dienas cieņpilni joprojām nav, un tā ir liela problēma Latvijā, norāda labdarības organizācijas "Hospiss LV" brīvprātīgo koordinatore Sintija Reinberga. Šobrīd to dara brīvprātīgie un valstij joprojām nav pamatīgas izpratnes par šādas iestādes nepieciešamību. Šodien, 22. martā, norisināsies pirmais hospisa aprūpes diskusiju forums "Tiesības uz cieņpilnu nāvi", kura mērķis ir veidot sabiedrības, politiķu un ierēdņu izpratni par pasaules labākajai pieredzei atbilstošu aprūpes pakalpojuma ieviešanu. Ar hospisa jomu saistīti ārsti, tiesību speciālisti, teologi atbildēs uz neskaidrajiem jautājumiem un skaidros, kas ir šī aprūpe un kāpēc ir nozīmīgi Latvijā šo jomu sakārtot.
-
Leonīds Kalniņš par aktualitātēm bruņotajos spēkos un Latvijas karavīriem Irākā
20/03/2023 Duração: 09minLīdz 31. martam Ādažu poligonā un Ādažu un Ropažu novados norisinās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās starptautiskās militārās mācības "Kristāla Bulta 2023". Par šīm un citām aktualitātēm bruņotajos spēkos šorīt sarunāsimies ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu.
-
Vēstnieks: Krievijas destabilizācijas scenāriji Moldovā nestrādā
17/03/2023 Duração: 09minKrievijas sākotnējie Moldovas destabilizācijas mēģinājumi nesniedza gaidītos rezultātus, tādēļ tagad tiek pielietotas jaunas tehnikas. Taču arī tās nestrādā, jo sabiedrība izprot situāciju valstī, bet valdība un drošības struktūras strādā profesionāli. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Moldovas vēstnieks Latvijā Adrians Roša. Diplomāts, kurš uzsvēra, ka tieši militāri draudi viņa valstij pašreiz nepastāv, vērsa uzmanību uz Moldovas spējām un vēlmi sniegt ieguldījumu Eiropas drošībā, labklājībā un mierā, taču būtisks ir arī atbalsts no Eiropas Savienības.
-
Izsniegto kredītu apjoms pieaug. Lielākie naudas prasītāji bijuši būvnieki, lauksaimnieki
15/03/2023 Duração: 08minNeraugoties uz kara sākumu un straujo inflāciju, komercbanku izsniegto kredītu apjoms Latvijā pērn bijis par 7% lielāks, nekā gadu iepriekš un pārsniedzis 15 miljardus eiro. Kā skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, lielākie naudas prasītāji bijuši būvnieki, lauksaimnieki un eksportējošās nozares. Lai gan līdz ar likmju celšanu Baltijas lielāko banku peļņa arī tuvojas rekordiem, Brazovskis neatbalsta Lietuvas ideju banku peļņai piemērot solidaritātes nodokli, kura ieņēmumus novirzīt aizsardzībai. Savukārt banku problēmas ASV, pēc Latvijas banku pārstāvju teiktā, Eiropā būtisku ietekmi neatstās, jo pēc iepriekšējās finanšu krīzes šī nozare ir būtiski sakārtota.
-
Apvienotais saraksts apturējis izglītības reformu, jo trūkst pienācīgi izrunātu kritēriju
14/03/2023 Duração: 08minKoalīcijas partneris – Apvienotais saraksts – neesot pilnībā pret skolu tīkla optimizāciju, taču reformu apturējis tāpēc, ka šīm izmaiņām pietrūcis pienācīgi izrunātu kritēriju. Tā intervijā Latvijas Radio teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšēdētājs Česlavs Batņa. Apvienotais saraksts pirmkārt uzskata, ka skolu tīkla optimizācija jāsāk ar izglītības iestādēm, kurās ir apvienotās klases. Taču galavārds esot jāsaka pašiem reģioniem. Apvienotā saraksta iebildes reformas apturēšot tikai uz diviem mēnešiem, teica Batņa. Batņa arī intervijā norādīja, ka Apvienotais saraksts iestājas pret plānu Daugavpils Universitāti pievienot Latvijas Universitātei .
-
Speciālists: Dažādu psihisko traucējumu izplatība bērniem un jauniešiem palielinās
13/03/2023 Duração: 10minLatvijā milzīgi pieaudzis pieprasījums pēc bērnu un jauniešu psihologu un psihiatru palīdzības. To intervijā Latvijas Radio atzina Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Viņš teica, ka dažādu psihisko traucējumu izplatība palielinās ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Latvijā šādas palīdzības pieejamība ilgstoši bijusi un joprojām ir ierobežota. Pēdējā laikā mazinājušies aizspriedumi, un jaunieši arvien mazāk kautrējas meklēt palīdzību. Bērnu psihiatrijas klīnikā pērn konsultāciju skaits palielinājies par trešdaļu. Kā norādīja Bezborodovs – jaunieši pie speciālista nonāk jau akūtā stāvoklī – ar depresiju un paškaitējuma uzvedību.
-
Krievijā jauniešu sacelšanos nocērt saknē. Intervija ar Krievijas režisori Annu Šišovu
11/03/2023 Duração: 21minAņa, pusaudze no pavisam parastas Maskavas ģimenes, bija vides aktīviste. Tāpat kā līdzīgi domājoši jaunieši Latvijā, viņa vēlējās skaistu nākotni savai valstij un visai planētai. Internetā satiktie draugi rosināja arī uz politiskām diskusijām par Krievijā arvien spēcīgāk jūtamo diktatūru. Tad uzradās kāds vīrietis, kas jauniešus mudināja vēl asāk kritizēt režīmu, noīrēja telpu sapulcēm. "Jaunais diženums" – tā sauca viņu grupu – nezināja, ka tā ir provokācija, kam 2018. gada martā sekos aresti un apvainojumi terorismā. Aņai plašie aktīvistu protesti un rezonanse Krievijā ļāva izkļūt no cietuma, kur citiem grupas dalībniekiem jāpavada līdz pat astoņiem gadiem. Sasniedzot pilngadību, viņa apprecējās ar aktīvistu Konstantīnu Kotovu, kas rīkoja protestus "Jaunā diženuma" aizstāvībai. Režisores Annas Šišovas uzņemto filmu par Aņu šonedēļ rādīja Rīgā, festivālā "ArtDocFest". Filmas "Jaunais diženums" komponists ir latvietis Kārlis Auzāns. Šišova bija atbraukusi uz Rīgu no Izraēlas, uz kurieni pirms gada bija spi
-
Eksperts: Vairākums Gruzijas iedzīvotāju atbalsta eiroatlantisko integrāciju
10/03/2023 Duração: 07minGruzijā plašus protestus izraisījušais likumprojekts par „ārvalstu aģentiem” apliecina valdošās partijas „Gruzijas sapnis” izdabāšanu Krievijas interesēm un valsts attālināšanos no integrācijas Eiropas Savienībā un NATO. Tā uzskata bijušais Gruzijas vēstnieks ASV un vairāku respektablu domnīcu līdzstrādnieks Batu Kutelija, kurš pagājušajā nedēļā piedalījās Baltijas Aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē Tartu.
-
Kā ukraiņiem sokas ar kriminālvajāšanu noziegumos?
07/03/2023 Duração: 07minKopš Krievijas vispārējā iebrukuma pērn 24.februārī Ukrainā apzināti vairāk nekā 70 tūkstoši kara noziegumu, ko pastrādājuši Krievijas armijas pārstāvji. Tās ir civiliedzīvotāju slepkavības, izvarošanas, spīdzināšanas, laupīšanas un deportācijas, kas īstenotas no okupētajām teritorijām. Kā ukraiņiem sokas ar kriminālvajāšanu šajos noziegumos - par to nedēļas nogalē Ukrainas pilsētā Ļvivā notiekošajā konferencē “Vienoti par taisnīgumu” Ukrainas ģenerālprokuratūras Kara noziegumu departamenta vadītāju Juriju Belousovu izvaicāja Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance.
-
Rīgas mērs: Iedzīvotājiem būs par savām mājām jāparūpējas
06/03/2023 Duração: 11min„Iedzīvotājiem būs par savām mājām jāparūpējas. Visi gadījumi ir līdzīgi”, tā par pilsētas dzīvojamā fonda situāciju Latvijas Radio sacīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Viņš sacīja, ka patlaban Valdemāra ielā veido tuneļus drošai gājēju kustībai. Staķis arī norādīja, ka iedzīvotājiem ir jābūt atbildīgiem un jārīkojas, lai situācija nekļūtu traģiska, kad jāiejaucas no malas. Staķis arī teica, ka Uzvaras parka pirmā pārbūves kārta, sakopjot teritoriju pēc okupekļa nojaukšanas, varētu izmaksāt 5 līdz 6 miljonus eiro. Parku iecerēts veidot kā aktīvas atpūtas vietu, un tuvākajā laikā sabiedrība tikšot iepazīstināta ar detalizētiem attīstības plāniem. Staķis teica, ka jau pavasarī būvnieki parkā sāks darbus, un 9.maijā tur "ar garantiju" joprojām būšot būvdarbus ierobežojošs žogs.
-
Rūta Muktupāvela: Mākslas funkcija nav risināt problēmas, bet uz tām norādīt
04/03/2023 Duração: 11minNesenie notikumi kultūrā – gada aktrises Marijas Luīzes Meļķes atteikšanās no "Lielā Kristapa" balvas, situācija Ogres Vēstures un mākslas muzejā, sabiedrībā raisa diskusijas par to, kādas ir kultūras un varas attiecības, un kā ir jārīkojas māksliniekam – klusēt vai tomēr sabiedrību uzrunāt. Par aktuālajiem notikumiem Latvijas kultūrā, kultūras un varas attiecībām, un kā šādās situācijās jārīkojas māksliniekiem sarunā ar Latvijas Radio spriež Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
-
Zemnieku saeimas pārstāve: Lauksaimnieku streikošana piena nozarei nepalīdzēs
03/03/2023 Duração: 09minLauksaimnieku streikošana kā reakcija uz piena cenu kritumu nepalīdzēs, norāda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Ir vajadzīgs pasākumu kopums, kā palīdzēt saimniecībām. Paši piena ražotāji, atbildīgās organizācijas un ministrija šobrīd domā, kā stabilizēt piena tirgu. Viens no risinājumiem ir ātra naudas izmaksa, kas šogad pienākas nozarē strādājošajiem.