Rta Intervija

Valstiskā līmenī būtu jāveicina pieeju darbavietām aviācijas nozarē, tā uzskata Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Speciālistu aviācijas nozarē trūkst. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt Kokars norādīja, ka šīs darbavietas ir ar augstu pievienoto vērtību un arī augstu atalgojumu.

Lai arī kopš 2023. gada izklaides vietas par trokšņošanu var sodīt līdz pat pieciem tūkstošiem eiro, soda samaksāšana neaptur no atkārtotiem pārkāpumiem. Tā secinājis Tiesībsarga birojs. Tāpat secināts, ka veids, kā iedzīvotāji var vērsties pret trokšņotājiem, nav iedarbīgs. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis stāsta, ka valdībai ir dots laiks līdz decembrim novērst nepilnības. Pretējā gadījumā nav izslēgta Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā. Galvenā problēma ir tā, ka likumdevējs izklaides troksni nav noteicis kā atsevišķu trokšņa veidu, proti, nav noteicis prasības, lai to samērotu ar iedzīvotāju tiesībām uz naktsmieru.

"Kad man vaicā, kā man klājas, es atbildu – esmu dzīvs un tas jau ir labi," intervijā Latvijas Radio sacīja Ukrainas Augstākās Radas deputātu izveidotās Ukrainas un Latvijas sadraudzības grupas vadītājs Tarass Tarasenko. Ar viņu kara plosītajā valstī tikās žurnāliste Indra Sprance. Indra Sprance: Cik Ukrainas Augstākās Radas deputātu šobrīd strādā Latvijas – Ukrainas sadraudzības grupā un ar ko nodarbojaties? Kādi jautājumi jums ir darba kārtībā? Tarass Tarasenko: Kopumā deputātu skaits šobrīd palielinājies līdz 12, un mūsu darba kārtībā ir mainījušies akcenti, jo, kad tika izveidota sadraudzības grupa, mēs kā deputāti jau strādājām piecus gadus, bet Latvijā pa to laiku jau divas sadraudzības grupas bija nomainījušās. Bet es esmu pateicīgs latviešiem, ka kopumā vislielākā draudzības grupa ir tieši starp Latviju un Ukrainu [red.  – šajā grupā šobrīd darbojas 32 Saeimas deputāti].  Akcenti nav mainījušies kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma. Kopumā ekonomiskā sadarbība līdz pilna apmēra iebrukumam – palīdzība

Kultūras darbinieku labklājība, sabiedrības saliedēšana un valsts valodas aizsardzība arī turpmāk būs Kultūras ministrijas prioritātes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunā kultūras ministre, līdzšinējā parlamentārā sekretāre Agnese Lāce no „Progresīvajiem”. Apstākļos, kad valsts budžeta prioritātes ir iekšējā un ārējā drošība un pārējām jomām jau dots signāls par papildu naudas nedabūšanu, Lāce līdzīgi kā citi ministri norāda, ka arī kultūras nozarē ir daudz ar drošību saistītu lietu. Taču pārskatīšot arī jau pieejamo naudas maku.

Saeima šodien, 20. jūnijā, galīgajā lasījumā lems par Rēzeknes domes atlaišanu, tāpat darba kārtībā iekļaus premjeres virzīto lēmumprojektu par „Progresīvo” politiķes Agneses Lāces apstiprināšanu kultūras ministra amatā pēc priekšteces Agneses Loginas pēkšņās demisijas. Savukārt garākās debates varētu būt par daudzkārt sadārdzinātā un Valsts kontroles kritizētā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas apstiprināšanu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja, ka koalīcija arī ar 50 balsīm parlamentā aizvien ir stabila, bet nākamais izaicinājums būs budžeta pieņemšana.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) šogad saskaras ar ļoti lielu pacientu pieplūdumu, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Piemēram, 17. jūnijā Neatliekamās palīdzības dienestā vērsušies 250 pacienti un tas ir ievērojams skaitlis virs vidējiem radītājiem.

Saeimas deputāts, partijas „Progresīvie” līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs saprot kultūras nozares darbinieku bažas par steidzīgo ministru maiņu, taču norāda, ka pēkšņi aizejošās Agneses Loginas vietā nākošā ministrijas parlamentārā sekretāre Agnese Lāce ir ar deviņu mēnešu pieredzi ministrijā, turklāt gatava sarunām ar nozari. Tā Šuvajevs izteicās intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt, noraidot jebkādas bažas par koalīcijas un valdības stabilitāti. Tāpat Šuvajevs norādīja, ka "Progresīvajiem" šķiet nepieņemama bijušā satiksmes ministra, pašreizējā Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga (NA) virzīšana darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības puses.

Gaidas no Ukrainas miera samita bija lielākas nekā bija tā iznākums. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Īpaši lielas cerības bijušas Ukrainai. Nedēļas nogalē Šveicē aizvadīts Ukrainas miera samits. Tā noslēguma paziņojumā teikts – „lai izbeigtu karu Ukrainā, ir nepieciešams dialogs starp visām pusēm”. Liela daļa valstu atzina, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tomēr dažas valstis, piemēram, Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma. "Ja Krievija būtu aicināta uz šo, tā saucamo miera samitu, tad es domāju, ka arī tās valstis, kas atturējās vai neieradās, var būt būtu pārskatījuši savu pozīciju. Nav tā, ka visa pasaule ir Ukrainas pusē. Ukraina būtu gribējusi, ka pilnīgi visas valstis nostājās Ukrainas pusē un ka faktiski šis būtu spēcīgs signāls kā nosodījums Krievijai. Kā mēs redzam, Krievijas diplomātija str

"Viņa pēdējie vārdi bija – labāk es tur Ukrainā izliešu savas asinis, lai jums te Latvijā to nevajadzētu piedzīvot," tā Ukrainā kritušā latviešu brīvprātīgā karavīra Vitālija Smirnova mamma Sandra atminas sarunu ar dēlu īsi pirms viņa došanās ceļā uz Ukrainu. Vitālijs krita pērn 1. oktobrī un ir pirmais brīvprātīgais karavīrs no Latvijas, kas ir zaudējis savu dzīvību pilna apmēra iebrukuma laikā. 28 gadus vecais latvietis kopā ar cīņubiedriem no ASV, Igaunijas un Baltkrievijas pirms astoņiem mēnešiem naktī uz 1. oktobri krita netālu no Limanas pilsētas Ukrainas austrumos. Šonedēļ Kijivā ar viņa mammu tikās Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance. 

Globālajiem spēlētājiem Āfrikas kontinents dažādu iemeslu dēļ ir stratēģiski nozīmīgs. Ietekmi vairo gan Ķīna, gan Krievija, un Rietumiem, lai ar to cīnītos un radītu pārmaiņas un izaugsmi kontinentā, ir jāveic ilgtermiņa investīcijas Āfrikā. To intervijā Latvijas Radio norādīja Fontehs Akūms, Dienvidāfrikā bāzētā Drošības pētījumu institūta izpilddirektors. Viņaprāt, nestabilitāte, kas joprojām valda atsevišķās kontinenta daļās, ir tulkojama kā daļa Āfrikas pārveides procesa, kas joprojām turpinās. Tajā pašā laikā kontinents valstis ir spējušas vairot savu ietekmi uz globālās skatuves.

Lai lemtu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jāskatās uz situāciju kopumā, tā, komentējot finanšu ministra teikto par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa celšanu, intervijā „Latvijas Radio” pauž Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš arī sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums samazināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem jau pavisam drīz atspoguļosies kredītņēmēju maksājumos. Premjere paudusi, ka Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva un dažādu ārēju apstākļu dēļ budžeta situācija ir saspringta arī citās Eiropas valstīs. Kādu jūs kā centrālās bankas vadītājs redzat šo situāciju? Mārtiņš Kazāks: Domāju , ka šī gada sākums budžeta ziņā ir visgrūtākais tāpēc, ka inflācijas vairs nav un stipras izaugsmes vēl nav. Iepriekšējos gados inflācijas un cenu kāpuma dēļ ienākumi budžetā kāpa diezgan strauji. Šobrīd Latvijā inflācija ir tuvu nullei, līdz ar to inflācijas pavējš budžetam ir beidzies, savukārt izaugsmes pavējš… Lai gan mums izaugsme ekonomikā ir sākusies. Jaunais bizne

Šodien, 12. jūnijā, notiks ēnu ekonomikas ekspertu un uzņēmēju diskusiju "Ēnu ekonomikas indekss 2023: Latvija starp plāniem un realitāti". Ikgadējo ēnu ekonomika pētījuma prezentāciju un arī diskusiju varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.LV. Latvijas Radio vēl pirms oficiālo datu nosaukšanas uz sarunu aicināja pētījuma autoru SSE Riga profesoru un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku. Šodien būs konference, kuras laikā arī paziņosiet jau kārtējos ēnu ekonomikas datus. Cik liela tad mums ir bijusi ēnu ekonomika pērn? Ko tie rāda, kādas ir tendences? Arnis Sauka: Šo rītu varu sākt ar labu ziņu – pēc ilgāka laika ēnu ekonomika Latvijā mazinās. Mēs jau esam ziņojuši, ka kopš 2016.gada tendence diemžēl bija negatīva, tai skaitā arī laikos, kad ekonomikai Latvijā klājās labāk. Šogad (2023.gada pētījuma dati, red.) mums ēnu ekonomika ir samazinājies vairāk nekā par 1%. Un kas ir pirmo reizi – kopš mēs pētām ēnu ekonomikas apjomu no 2009.gada, tad mēs esam apsteiguši Lietuvu. Proti, mums ir mazāk

„Tagad svarīgi, lai valdība apliecinātu, ka turpinām iet uz priekšu,” - tā šorīt Latvijas Radio programmā Labrīt teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača. Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē pirms septiņiem gadiem (2017.gadā) projekta kopējās izmaksas tika lēstas 5,8 miljardi eiro. Malnača izteica cerību, ka šodien, 11.jūnijā, Ministru kabinets skatīs "Rail Baltic" informatīvo ziņojumu. Valdības vadītāja Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) par izskanējušo summu 6,4 miljardi eiro pauda, ka tas viņai nav bijis pārsteigums, taču tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams un ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem.

Eirokomisāra postenim premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) visticamāk, virzīs uz trešo termiņu Valdi Dombrovski (JV). Tā Latvijas Radio programmā Labrīt skaidroja politoloģe Iveta Kažoka. Savukārt iekšpolitiski, pēc Kažokas domām, ir sarežģītāk. Viņa norāda, ka būs pašvaldību vēlēšanas nākamajā gadā, tuvojas Saeimas vēlēšanas un spriedze koalīcijā pieaug. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji. Pa vienam mandātam izcīnīja „Latvijas attīstībai”, Apvienotais saraksts, "Progresīvie", "Saskaņa" un „Latvija pirmajā vietā”, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanās piedalījās 33,82% balsstiesīgo vēlētāju. Vēlēšanas notikušas bez nopietniem starpgadījumiem. Vēlēšanu rezultātus oficiāli apstiprinās nedēļas laikā. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs EP vēlēšanās

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš nedomā, ka "Rail Baltica" projekta finansējuma problēmu atrisināšanai vajadzētu skatīties privātā investora virzienā. Viņš skaidroja, ka šis projekts ir citāda veida. Strautiņš arī analizē pēdējo dienu aktualitātes ekonomikā. Vakar, 6. jūnijā, Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka pirmo reizi pēc vairāku gadu kāpināšanas un tad turēšanas uz vietas, beidzot par 0,25 procentpunktiem samazinās vairākas procentlikmes. Tāpat jau iepriekš Ekonomikas ministrija izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts sasniegtu 83 miljardus eiro, kas nozīmētu, ka ekonomikas apmēriem desmit gados ir jādubultojas salīdzinājumā ar esošo situāciju. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības" vakar paziņojis par iespējamu PVN kāpināšanu, ja tas būs nepieciešams. Kā vērtējami šie bankas lēmumi un politiķu paziņojumi?

Latvijā ir izveidota kvalitatīva kiberdrošības sistēma, ko atzinīgi novērtē arī partneri Amerikas Savienotajās Valstīs, taču izaicinājumus var radīt spēja ieviest jaunākās tehnoloģijas, kā arī speciālistu trūkums. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas kiberdrošības padomniece Ieva Ilvesa. Viņa sacīja, ka Ukraina šajā ziņā daudz mācījusies jau kopš 2014. gada Krievijas uzbrukumiem turienes enerģētikas infrastruktūrai, un viens no secinājumiem ir, ka masīvi kiberuzbrukumi bieži vien ievada fizisku iebrukumu.  

Problēmas ar dzelzceļa projekta „Rail Baltica” finansējuma piesaisti Rīgai raisa bažas, ka galvaspilsēta vai nu paliks bez sliežu savienojuma, vai arī Rīgā taps un netiks pabeigtas ievērojamas būves. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no „Jaunās Vienotības”. Ja pievada nebūs galvaspilsētai, tad ar Berlīni būs savienota Tallina, nevis Rīga. Un tas būtiski mazinot mūsu konkurētspēju, vērtēja Ķirsis.

Šodien, 4. jūnijā, norisināsies Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta vēlēšanas. Uz šo amatu pretendē pieci kandidāti un jaunievēlētais komitejas prezidents amatā nomainīs līdzšinējo Latvijas olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku. Pats Buks uz atkārtotu termiņu nekandidēs. Intervijā Latvijas Radio, atskatoties uz savu sava termiņa laikā paveikto, Buks teica, ka viņa galvenais uzdevums bijis sakārtot pārvaldības lietas Olimpiskajā komitejā un apvienot vairākas sporta nozares. Par gaidāmajām olimpiskajām spēlēm un Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību tajās Buka viedoklis no noliedzoša ir mainījies.

Lai sētu teroru un dzīvi padarītu neciešamu, uzbrukumos Ukrainai Krievija mērķtiecīgi iznīcina arī dažāda veida veselības aprūpes infrastruktūras objektus, to vidū - aptiekas. Tas, kā Ukraina spējusi pielāgoties un tomēr nodrošināt iedzīvotājiem visnepieciešamākos medikamentus, Latvijai noder kā vērtīga mācībstunda. Par Ukrainas pieredzi zāļu apgādes lietās karas apstākļos izvaicājam NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāju Kijivā Vinetu Kleini.

Ir jāturpina pārliecināt citu, arī lielu valstu līderi, ka Krievijas karā pret Ukrainu ir jānosaka konkrēta stratēģija Ukrainas uzvarai, nevis izvairīgi jārunā par Ukrainas atbalstīšanu tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šodien, 31. maijā, aprit gads kopš viņa ievēlēšanas prezidenta amatā, un reģiona drošības izaicinājumi ir bijis centrālais temats viņa ārvalstu vizīšu laikā. Rinkēvičs citu valstu līderos gribētu saklausīt izteiktāku drosmi Ukrainas atbalstam. Rinkēvičs arī teica, ka Saeimas opozīcijas vēlme pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām grozīt likumu, lai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iedotu konkrētas pilnvaras valodas lietojuma noteikšanai sabiedriskajos medijos, nav atbalstāma, tāpēc tādu likuma izmaiņu gadījumā Valsts prezidents likumu neizsludinās. Rinkēvičs gan norādīja, ka arī sabiedriskie mediji redakcionālo neatkarību mēdzot izmantot nevietā.