Pa Ceam Ar Klasiku

9. novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā izskanēs Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertprogramma “Gleznainais romantisms”, kurā kori diriģēs Artūrs Švarcbahs, bet soliste būs vijolniece Paula Šūmane. Programmas centrā - angļu komponista Ralfa Vona-Viljamsa skaņdarbs “The Lark Ascending” (“Cīrulis padebešos”). Izskanēs arī  Anglijas vēstures, literatūras un dabas iedvesmoti šī autora opusi “Bushes and Briars” (“Caur krūmiem un ērkšķiem”) un “Three Shakespeare Songs” (“Trīs Šekspīra dziesmas”), kā arī austriešu komponista Gustava Mālera solodziesmas “Urlicht” (“Pirmatnējā gaisma”), “Die zwei blauen Augen” (“Divas zilas acis”) un “Ich bin der Welt abhanden gekommen” (“Esmu zudis šai pasaulei”), kuras jauktajam korim aranžējis Klituss Gotvalds. Sarunas ievadā Artūrs stāsta par savām attiecībām ar VAK "Latvija" un savu jauno statusu kā kormeistaram. Runājam par koncerta norises vietas meklējumiem un izvēli par labu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilam. Tā kā programmas

No 6. līdz 9. novembrim Rīgas A Cappella festivāls norisināsies ar jaunu vadmotīvu — New Choral Sounds jeb "Jaunās kora skaņas". Tiks pirmatskaņoti jauni skaņdarbi un jaunas programmas, nozīmīga vieta tiks ierādīta unikāliem mūzikas projektiem un novatoriskiem mūzikas atskaņojumiem. Galvenās festivāla norises un koncerti notiks Sporta 2 kvartāla Lielajā zālē. 7. novembrī plkst. 19.00 Sporta 2 kvartāla Lielajā zālē norisināsies Latvijas Radio kora programmas "Sarunas bez vārdiem" pirmatskaņojums. Latvijas Radio koris, dejas māksliniece Lilija Lipora un diriģents Sigvards Kļava aicinās ceļojumā glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada un veido unikālākie un pilnīgākie instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Sarunā ar "Klasiku" Sigvards Kļava un Lilija Lipora uzsver — iestudējot šo programmu, galvenais bijis netraucēt ķermeņa valodas un mūzikas valodas satikšanās mirklim. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņ

1. novembrī LU Lielajā aulā un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika", kā arī 2. novembrī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga piedāvā Volfganga Amadeja Mocarta muzikas programmu, kurā pie diriģenta pults būs orķestra mākslinieciskais partneris Jērgs Vidmanis. Sinfonia Concertante atskaņojumam uz saspēli aicināti “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistari – vijolniece Vineta Sareika un altists Amihajs Gross, programā iekļautas arī komponista pēdējās - 40. un 41. simfonija, dēvēta romiešu varenā virsdieva Jupitera vārdā. Jērgu Vidmani uz sarunu aicinājis Orests Silabriedis. Vai Mocarts spēj darīt jūs laimīgu? Vai jūs vispār domājat par mūziku šādās kategorijās? Jā, pat ļoti. Nupat ar brīnišķīgo orķestri Sinfonietta Rīga mēģinājām Mocarta simfoniju “Jupiters”, un mēs visi bijām neticami laimīgi. Bet tas nav virspusējs laimīgums. Smuka mūzika… Ne tā. Mocarta mūzika ir neticami skaista, bet tajā ir lielas dzīles. Nupat mēģinājām epizodi, kas skan moderni. Ja kāds tajā brīdī ienāk

26. oktobrī Rīgā un 27. oktobrī Pālē risināsies „Somugru dienās 2024”, kuru tēma – „pārtapšana”, domājot par mūsdienu kultūras attīstību, balstoties senajās somugru tautu vērtībās, veidojot jauno. “Somugru dienās” tiek aktualizēta Latvijas otras pamattautas – lībiešu - kultūra kontekstā ar citām somugru tautām, kā arī latviešiem rosina sajust savu tālo senču saknes - saprast lībisko, igaunisko vai citu somugrisko savas kultūras izpausmēs. Svētki Latvijā aizsākās jau 2014. gadā, asociācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija) rosināti. Plašāk par gaidāmajiem notikumiem stāsta Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete. Rīgas Latviešu biedrības namā varēs aplūkot Mazirbes biedrības “Randalist” organizētā starptautiskā plenēra “Līvzeme 2024” gleznu izstādi, bet priekšlasījumu rītā plkst. 11.00 piedalīsies  Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite, ansamblis “Līvlist”, arheoloģe Alise Gunnarssone, biedrības “Metsepoles līvu kultūras centrs” vadītājs Jānis Atis Krūmiņš, kora “Lōja” diriģents Ģi

27. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" viesosies izcilais Freiburgas Baroka orķestris, piedāvājot vienā vakarā dzirdēt visus sešus Johana Sebastiāna Baha “Brandenburgas koncertus”, kuros komponists rāda apbrīnojamu izdomas bagātību solo instrumentu un orķestra instrumentu saspēlēs un rotaļās. Šī mūziķu apvienība izveidota 1987. gadā, saņēmusi prestižas balvas, sadarbojusies ar jomas vadošajiem speciālistiem, turklāt ir pirmais baroka orķestris, kam bijis gods atklāt Zalcburgas festivālu. Viens no orķestra mākslinieciskajiem līderiem ir vijolnieks Gotfrīds fon der Golcs (Gottfried von der Goltz), Drēzdenes galma baroka mūzikas un Johana Sebastiāna Baha dēlu daiļrades speciālists, kurš nāk no Brandenburgas markgrāfistes augstmaņu dzimtas. Ar mūziķi sazinājās Inta Zēgnere.   Gotfrīds fon der Golcs: Kad 1987. gadā tika dibināts Freiburgas Baroka orķestris, Vācijā vēl nebija daudz šādu mūziķu vienību, kas spēlē autentiskos instrumentus. Jau darbojās Musica Antiqua ar Reinhardu Gēbelu, bija Concerto

20. oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks koncerts „Sveicam Šūbertu un Vecumnieku”, kurā jauniešu kamerorķestris Davinspiro Camerata un tā līderis Daniils Bulajevs sadarbībai aicinājuši čellisti Gunu Šnē un komponistu, diriģentu Andri Vecumnieku. Viņam šī gada jūnijā apritēja apaļi 60 un vasaras mēnešos pēc jauno mūziķu aicinājuma tapa Sinfonia F (Concerto Grosso Pastorale), kas turpina komponista simfoniju ciklu, kurā šī būs jau sestā simfonija. Cikls aizsākts 1991. gadā ar Sinfonia A, kurai sekoja B, C, D un E. Katrā reizē komponists izmēģina kādu citu sinfonia žanra modeli, un šoreiz tas ir Concerto grosso. Darbs veltīts vijolniekam Daniilam Bulajevam, čellistei Gunai Šnē un stīgu kamerorķestrim Davinspiro Camerata, bet pie diriģenta pults pirmatskaņojumā būs pats autors. Iedvesmu savam jaunajam skaņdarbam Andris Vecumnieks ir smēlis no Ludviga van Bēthovena Sestās simfonijas ("Pastorālā"), bet atsauces rodamas arī no citu komponistu darbiem. Andris Vecumnieks: "Nosauk

Stāsta Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka Tieši pirms četrdesmit gadiem Vima Vendersa filma “Parīze, Teksasa” saņēma "Zelta palmas zaru", Kannu kinofestivāla balvu. Šoruden ar nupat kā restaurēto filmas versiju tiek atklāta Rīgas starptautiskā kino festivāla vācu kino sadaļa Zeitgeist Deutschland. Intervijā Vima Vendersa fondam režisors par savas filmas atjaunoto versiju saka: “Šodien tā ir cita filma, lai gan nekas nav mainījies. Es tagad to redzu citādi. Un man patīk tas, ko redzu. Bet tā noteikti atšķiras no filmas, ko redzēju 1984. gadā. Mēs nekad līdz šim vēl neesam bijuši tik tuvu uz lentes notvertajam.” Venderss, viens no spilgtākajiem jaunā vācu kino pārstāvjiem, karjeras sākotnē aizraujoties ar Amerikas mitoloģiju, ar šo cilvēka pašapzināšanās odiseju sasniedz māksliniecisko un emocionālo pilnbriedu. Vizuāli iespaidīgajie, operatora Robija Millera radītajie kadri, hipnotiskais Raja Kūdera slaidģitāras skanējums un dramaturga Sema Šeparda scenārijs salēdza

19. oktobrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Imanta Kokara 1969. gadā dibinātais leģendārais kolektīvs, atzīmēs savas pastāvēšanas 55. gadskārtu ar žilbinoši spilgtu koncertprogrammu. Tajā kamerkoris sola ne vien stāties līdzās savam saules vārdam, bet pat ar to spēkoties virtuozā kormūzikas programmā. Lai uzzinātu vairāk, uz studiju aicinājām kamerkora "Ave Sol" māksliniecisko vadītāju Andri Veismani. Mūsu sarunā par to, kādas pārmaiņas skārušas kori pēdējo piecu gadu laikā kopš iepriekšējās vērienīgās jubilejas; par jaunām iniciatīvām, pie kurām pieder arī pavasarī iedibinātais koncertcikls "Kora laboratorija" (to ievadīja Anastasija Kildiša, kura nu pošas uz Stokholmu, lai piedalītos Erika Eriksona diriģentu konkursā). Andris Veismanis jūsmīgi runā arī par saviem audzēkņiem, no kuriem liela daļa pievērsušies komponēšanai, piemēram, Jēkabs Bernāts. Kopīgi atceramies Andra paša gaitas korī "Ave Sol" kā dziedātājam un diriģentam. Un, protams, pievēršamies kora 55. jubilejas

Rīgas projektu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) divos koncertos pirmatskaņos komponistes Lauras Jēkabsones "Folk pasiju", kas tapusi par godu Franča Trasuna 160. jubilejai. Rīgas projektu koris savu septīto sezonu atklās ar pasaules pirmatskaņojumu divos koncertos – Rīgā un Rēzeknē. Jēkabsones "Folk pasija" ir koncerta garuma jaundarbs, kas atspoguļo latgaliešu priestera un valstsvīra Trasuna dzīvesgājumu. Klasikas studijā tiekamies ar komponisti, grupas "Latvian Voices" dziedātāju Lauru Jēkabsoni. Mūsu sarunā par tautiskā un sakrālā sapludināšanu, par saknēm Latgalē un to, vai Franča Trasuna upuris nav bijis veltīgs, par mūziķu lielo pietāti pret radīto materiālu un pasijā ieslēptajiem citātiem. Sarunas otrajā daļā par 26. oktobrī paredzēto "Latvieša mīta" pirmatskaņojumu. Tā radīšanas gaitā Laura pētījusi latviešu tautasdziesmas, lai pēc iespējas bagātīgāk atveidotu latviešu vīrieša jūtu pasauli. * Darba "Folk pasija" libreta autore ir latgaliešu dzejniece un Saeimas deputāte

Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA 2024 ar koncertu "Laika poētika" Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē 18. oktobrī ieskandinās kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", pie diriģenta pults stājoties mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē. Ar Normundu Šnē un dziedātāju Viktoriju Majori, kura atklāšanas koncertā pievienosies orķestrim čehu komponista Ondržeja Adameka opusa "Karakuri – Poupée mécanique" izpildījumā, tiekamies uz sarunu Klasikas studijā. Normunds Šnē atzīst, ka šajā koncertsezonā "Sinfoniettai Rīga" nesanākot spēlēt tik daudz laikmetīgās mūzikas, cik gribētos, un uzaicinājums no festivāla "Arēna" puses šīs alkas kompensējot. Sarunā arī par koncerta "Laika poētika" nosaukumu un akcentējam laika kā atskaites un uztveres līdzekli. Uzdodam jautājumu, vai programmai, kurā ir trīs apjomīgi darbi, impulsu devis Platona Buravicka jaundarbs "Vakuuma domēni" un lūdzam raksturot neordinārā Ondržeja Adameka un austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa rokrakstu un skaņumākslu.

Dziedātāja, mūziklu aktrise Annija Putniņa un dziedātājs, aktieris un režisors no Īrijas Toms Brendons tiksies kopīgā programmā "Vēstules no Īrijas", lai īru un latviešu mūzikā meklētu kopīgo un pamanītu atšķirīgo. Par īru mūzikas harmoniju savdabību un sarežģītajiem ritmiem stāsta Annija Putniņa, atzīstot, ka viņai patīk viss mītiskais un ķeltiskais. Bet Tomam Brendonam ļoti iepatikusies kāda latviešu tautas dziesma, ko viņš gatavs dziedāt latviski. Abi mūziķi satikās Londonas Karaliskajā Mūzikas Akadēmijā, kur apguva mūziklu dziedāšanu, un pēc studijām, Toms viesojās Latvijā, uzstājoties kā īpašais viesis Annijas solokoncertā “Ziemassvētki Brodvejā” 2017. gadā. 2022. gada decembrī izskanēja jauna koncertprogramma “Brodveja diviem”. 2024. gada rudenī izskanēs koncerts, kurā Latvijas klausītāji tiks iepazīstināti ar īru mūziku – tradicionālo un mūsdienīgo. Koncerta pirmo daļu veidos īru tradicionālā mūzika, latviešu tautas dziesmu apdares un Jāņa Lūsēna skaņdarbi, bet otrajā daļā varēs dzirdēt īru populārās

13. oktobrī koncertzālē "Cēsis", 20. oktobrī koncertzālē "Lielais dzintars" Liepājā, 12. novembrī Vienības nama koncertzālē Daugavpilī un 14. novembrī Mazajā ģildē ar koncertprogrammu "Auznieks. Bēthovens. Vēberns" viesosies stīgu kvartets Sponte, kurā apvienojušies vijolnieces Marta Spārniņa un Liene Neija-Kalniņa, altists Ivars Brīnums un čellists Ēriks Kiršfelds. Pēc kvarteta ierosinājuma komponists Krists Auznieks radījis jaundarbu “Rose of Vision I”, kurš savu pirmatskaņojumu piedzīvoja vasarā. Līdzās Krista Auznieka darbam - arī Ludviga van Bēthovena 11. stīgu kvartets op.95 Fa mažorā "Serioso" un Antona Vēberna Stīgu kvartets (1905). Kvarteta aizsākumi meklējami 2020. gadā, tā repertuārā ir mūzika no baroka līdz mūsdienām. Jaundarbus tam radījuši arī Platons Buravickis, Matīss Čudars un Linda Leimane. Rūta Paula tikās ar kvarteta mūziķiem atklāj, ka visus trīs darbus vieno spilgti, emocionāli uzplaiksnījumi, kas ir kā atsauce uz visu šo darbu tapšanu spilgtu mirkļu iespaidā. Uzzinām arī par kvarteta

Jau šajā nedēļas nogalē notiks 13. Rīgas Starptautiskais jauno pianistu konkurss, kas tradicionāli ir atvērts dalībai visu tautību jaunajiem pianistiem vecumā no 5 līdz 23 gadiem (dzim. pēc 13.10.2000.) klavieru solo un četrrocīga ansambļa kategorijās. Konkurss notiks Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē klātienē vai attālināti ar video ierakstu. Abas iespējas ir līdzvērtīgas un dalībniekiem konkursa žūrijas kritēriji nemainīgi.  Klasikas studijā kopā ar pianisti Artu Arnicāni pārrunājam konkursa vēsturi, tendences un šā gada aktualitātes, dalību klātienē un attālināti, bet visupirms jautājums, vai Artai nav bailes no skaitļa 13 (konkurss notiek 13. reizi). Un izrādās, 13 ir viņas laimīgais skaitlis! Vaicājam arī par to, kurā vecuma grupā ir lielāka konkurence, lūdzam iepazīstināt ar žūriju un taujājam par programmu, ko visi pieci žūrijā iesaistītajiem spēlēs 11. oktobrī Dubultu koncertzālē. Arta Arnicāne atklāj arī savus vasaras notikumus, stāsta par koncertiem Latīņamerikā, kur skanējuši komponista Jāņa M

Atvest uz Rīgu Bostonas simfonisko orķestri ir piepildījies sapnis, šodien Rīgā sacīja diriģents, Bostonas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Andris Nelsons. Bostonas simfoniskais orķestris Rīgā koncertēs pirmo reizi, un koncerti gaidāmi nākamā gada 11. un 12. maijā Latvijas Nacionālajā operā. Tie iekļausies Bostonas simfoniskā orķestra Eiropas turnejā, kas veltīta Dmitrija Šostakoviča mūzikai, pieminot komponista nāves 50.gadadienu. Koncertus organizē Andreja Žagara Kultūras attīstības fonds. 11. maija koncertā tiks atskaņota Šostakoviča Sestā un Astotā simfonija, bet 12. maijā līdzās Šostakoviča Piecpadsmitajai simfonijai izskanēs arī Pirmais vijolkoncerts, kurā kā soliste uzstāsies latviešu vijolniece Baiba Skride. Andris Nelsons atzīst, ka gan viņš, gan orķestris esot sajūsmā par iespēju uzstāties viņa dzimtajā pilsētā. Diriģents pieminēja, ka iepriekš viņam bija iespēja uzstāties Latvijā kopā ar Baireitas festivāla orķestri un 2018. gadā – ar Leipcigas "Gewandhaus" orķestri. "Esmu īpaši le

10. oktobrī tiks atklāts jau 9. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, turpinot iepazīt ērģeļu kā koncertinstrumenta bagātību, dažādību un iespējas. Ar koncertprogrammu “Jazz. Spors. Bach.” festivālu sāks ārvalstu viesi no Grācas un Štutgartes, savukārt sestdien, 12. oktobrī, Latgales vēstniecībā GORS gaidāma pirmizrāde koncertuzvedumam “DOT un DOTIES”, kas būs festivāla “ORGANismi” kulminācija. Koncertuzveduma veidotāji visi ir spilgtas personības – ērģelniece Iveta Apkalna, Latvijas Nacionālā baleta soliste Jūlija Brauere, režisore Inese Mičule un scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Klasikas studijā tiekamies ar Ivetu Apkalnu un Reini Dzudzilo. Sarunā par ērģeļu dvēseli, kas satiksies ar citu mākslas veidu dvēselēm, par sapņiem un bailēm, par dienasgrāmatas rakstīšanu un krāsām, personīgiem stāstiem, liktenīgām tikšanās reizēm un laimīgo skaitli – septiņi.