Latgolys Stude

„Mums juosuoc dūmuot par tū, kab sabīdreiba palīk aktivuoka”, kai vīnu nu golvonūs mierku par aizvadeitajā nedeļā nūtykušū drūšeibys forumu Kruoslovys nūvoda Indrā nūsauc tuo organizātuoja Kruoslovys rajona partnereibys puorstuove Zane Ločmele. „Kab vaira mes kotrys dareitu, ryupātūs par sevi, dūmojūt ari par pošvaļdeibu i vaļsti.” Kai ūtru svareigu aspektu vītejuos navaļstiskuos organizacejis, kas ir ari iniciatori itam pasuokumam pošā Latvejis-Boltkrīvejis pīrūbežā, atzeist vajadzeibu pīrūbežam pīsaisteit storptautiskūs i nacionalūs ekspertu viereibu. Dzeivuotuojim ite iz vītys pīrūbežā juonūjam sprīdze, ka par jim itymā geopolitiski sarežgeitajā laikā ir aizmiersts, i ka ite nav drūsai. „Muna drūšeiba i sarunuos ar cylvākim asu saprotuse, ka kūpīnys nūtureiba veidojās nu tuo, cik cylvāks ir informāts, cik cylvāks ir īinterasāts izzynuot kaidu informaceju, skaidrys, ka par reizi juorunoj i par tū, voi informacejis ir gona.” Zane Ločmele, kai drūšeibys foruma Indrā reikuotuoja skaita, ka dzeivuot viņ dažus

Itūreiz runojam par Krīvejis ītekmi caur kulturu iz pīrūbeža dzeivuotuoju pruotim  i Latgolys sabīdreibu. Napaseņ Rēzeknē i Daugovpilī beja planavuots Kīvejis komika Valerija Ponamorenko pasuokums, kas vys tik nanūtyka, tai kai muokslinīks eisi pyrma koncertu tyka īkļauts Latvejai navālamūs personu sarokstā. Raidejumā vaira par tū, kai iz prīšku nūvērst Latvejai navālamu cylvāku īspiejamū tikšonu iz myusu kulturys īstuožu skotivu, voi mums pošim i pošvaļdeibu īstuožu vadeituojim ir skaidri riski, i voi ir skaidrys, kai tūs nūvērst. Sarunā pīsadola Rēzeknis pošvaļdeibys Nacionalūs bīdreibu kulturys noma direktore Svetlana Semeņaka, Daugovpiļs pošvaļdeibys īstuodis „Vīneibys noms” vadeituoja Diāna Soldāne, sabīdriskuo aktīviste Vladislava Romanova, Daugovpiļs Universitatis lektors i politiskūs procesu vāruotuojs Dmitrijs Olehnovičs.

Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministris Ingys Bērzinis (JV) laikā vīnā nu Latgolys vaļstpiļsātu – Rēzeknē – par vysaidim finanšu puorkuopumim vysa pyrma atstateits bejušais dūmis vadeituojs Aleksandrs Bartaševičs, piečuok atlaista ari vysi dūmis deputati. Niu jau gondreiž četrus mienešus Rēzeknē dorbojās ministrejis īlyktuo pagaidu administraceija. Tymā pošā laikā Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai taisa jaunu reiceibys planu tyvuokajim godim, deļtuo ka pyrmuok izstruoduotais atzeits par švaku i nakonkretu. Reiceibys planu Latgolā gaida jau lobu laiku, tys paredz prīšklykumus pīrūbeža izaicynuojumu rysynuošonai, kuru nav mozums. Par planu, Rēzeknis pagaidu administracejis dorbu i cytom Latgolys pošvaļdeibu aktualitatem sarunā ar Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministri Ingu Bērziņu (JV).

Septembra suokumā, īlidojūt vaira nakai 100 km Latvejis teritorejā, Rēzeknis pusē nūkryta i vāluok tyka detonāts Krīvejis militarais Šahed tipa drons. Tys nūtyka taišni Nacionalūs bruņuotūs spāku militarūs vuiceibu "Namejs" laikā. Piec Krīvejis drona nūkrisšonys ir aktualizāts vaicuojums par tū, kai pošvaļdeibom juokomunicej ar sovim dzeivuotuojim krizis gadīnī. Taipat itūnedeļ vaļdeibys i pošvaļdeibu storpā dabuota vīnuošonuos, kas paredz 2,5 miļjonu eiro specialā dotacejā nūvuerzeit pīcim nūvodim ar uorejū Eiropys Savīneibys rūbežu. Cik kotra sajims, riekinuos piec rūbeža garuma. Taidu dotaceju daškiers pyrmū reizi, ar vaļdeibys aicynuojumu naudu izmontuot konkurētspiejis styprynuošonai. Cyta storpā ari Pasauļa Banka i Storptautyskais vaļutys fonds piec Latgolys apmekliejuma ir izsyutejs pyrmū storpziņuojumu  par rekomendacejom kai Latgolai puorvarēt ekonomiskū atpaliceibu. Ari Latvejis vaļdeibā puorstruoduots plans Latvejis austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei tyvuokajim godim. Par tū vysu plotuok

Sieleja taipat kai Latgola ir vīna nu Latvejis viesturyskūs zemu. Tikū kai Jākubpiļs nūvoda Vīseitē aizvadeits niu jau 11. Sielejis kongress, kur apsprīsti Sielejis ekonomiskuos atteisteibys, drūšeibys i  piļsūniskuos leidzdaleibys, kai ari kulturpolitikys vaicuojumi, turpynojūt i atteistūt dialogu storp Sielejis vītejom kūpīnom, bīdreibom, pošvaļdeibom i vaļsti. Pasuokumā dasadaleja kai sieļu aktivisti, tai politiki, puļcejūt ap 300 daleibnīku. Sielejai ītamā šaļtī ir sovs apstyprynuots karūgs i gierbūņs, taipat ir sova Vaļsts kulturkapitala fonda programa, tok aktivī sieli grib ari sovu vieleišonu apgobolu i plānuošonys regionu. Par tū, kas niu svareigs Sielejai i sielim, sarunā ar Paula Stradiņa Kliniskuos universitatis slimineicys Sirds kirurgejis centra vadeituoju, Sielijas kongresu aizsuoceja – akademika Jāņa Stradiņa dālu, Sielejis kongresa organizatoru Pēteri Stradiņu, Latvejis Universitatis docentu i juristu, Sielejis kongresa organizatoru Jāni Plepu, i Sielejis navaļstiskuo sektora aktivistis – bīd

Kai īrosts, oktobra suokumā piec Apvīvuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizacejis (UNESCO) iniciativys jau 30 godu atzeimej Storptautyskū školuotuoju dīnu i, atbolstūt Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča vierzeitū ideju, Saeima itūpavasar lēme Školuotuoju dīnu iz prīšku atzeimēt konkretā dīnā – 5. oktobrī. Deļ tam itūreiz par školuotuoju kasdīnu, izaicynuojumim, dorbu pastuoveigā depopulacejis susātivī, latgalīšu volūdys vītu i lūmu školā i cytom izgleiteibys jūmā aktualom temom runojam ar Rībeņu vydsškolys viesturis, socialūs zineibu i geografejis školuotuoju Āriju Puduli i Viļānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys, latgalīšu volūdys, kai ari Viļānu Muzykys i muokslys školys školuotuoju Anitu Vulāni, kas tikū par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu. Jei ir ari pyrmuos Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīk

Itūreiz raidejumā runojam par uzjiemiejdarbeibys izaugsmis īspiejom Latgolā. Kai suokt sovu biznesu, kur uzjiemiejim meklēt atbolstu i finaņsis, kai atteisteit eksportu, i voi cytus var īdvesmuot jau asūšūs uzjiemieju veiksmis stuosti, par tū pīredzē daleisīs jaunī uzjiemieji, kuri sovys biznesa idejis eistynuot suokuši viņ pyrma puora godu, tok jau ir zynomi na tik Latgolā, bet ari cytūs Latvejis nūvodūs, i ari uorzemēs. Raidejumā pīsadola Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys (LIAA) puorstuovnīceibys Rēzeknē vadeituoja Skaidrīte Baltace, uzjiemieja, individualuo komersaņte Jūlija Danilina (IK Healthy Snacks), zeimyna GRIKSI izveiduotuoja nu Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta, i uzjiemiejs Oskars Maculevičs, kopejis grauzdātovys KUUP COFFEE saiminīks nu Rēzeknis nūvoda Leņdžu pogosta i Rēzeknis kulturvītys “Rancāna pogolms” leidzautors.  

Ir īsasuocs jauns vuiceibu gods. Tys taipat kai pārņ īsazeimoj ar mierktīceigu školu i vysys izgleiteibys sistemys puorīšonu tik iz vaļsts volūdu voi vīnuotū školu. Puorīšona vuiceibom tik latvīšu volūdā suocēs pārnejā godā, kod vaļsts volūdā piļneibā puorguoja bārnuduorzi i 1., 4. i 7. klasis. Nu ituo gods 1. septembra vuiceibys tik vaļsts volūdā aizsuokuši 2., 5. i 8. klašu školāni, bet nu 2025. gods 1. septembra – ari 3., 6. i 9. klasis. Kaidi sacynuojumi piec īprīškejuo gods obejuos leluokajuos Latgolys piļsātuos Rēzeknē i Daugovpilī, kur, kai zynoms, vysā daudznacionals dzeivuotuoju sastuovs, par tū sarunā ar Rēzeknis Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoja vītineicu Lindu Gevaļu, Rēzeknis pyrmaškolys izgleiteibys īstuodis “Namiņš” vadeituoju Ilgu Karpovu, Daugovpiļs Vaļstspiļsātys vydsškolys direktoru Ilmāru Zučiku i Daugovpiļs izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Marinu Isupovu.

Nu 3. septembra da 8. oktobra vysā Latvejā nūteik Nacionalūs bruņuotūs spāku organizātuos vysu aptvarūšuos vaļsts aizsardzeibys vuiceibys “Namejs 2024”, kur pīsadola karaveiri i zemissorgi nu vysu Nacionalūs bruņuotūs spāku vīneibu, tūs vydā vaļsts aizsardzeibys dīnasta karaveiri, rezervis karaveiri i sabīdruotūs bruņuotūs spāku karaveiri. Vīna aktivuo vuiceibu faze Latgolā i pīrūbežā ir paguojuse, vēļ vīna prīškā. Raidejumā plotuok par militarajom vuiceibom, par sacynuojumi, kai ari par Krīvejis drona nūkrisšonu Rēzeknis nūvodā itūs vuiceibu laikā. Sarunā pīsadola: Sauszemis spāku Mehanizātuos kuojinīku brigadis komanders pulkveds Oskars Kudlis Zemissardzis 3. Latgolys brigadis 32. Kuojinīku Bataļjona viersinīks majors Vilnis Ludboržs, 32. Kuojinīku Bataļjona zemissardze Jete Kļaviņa.

Četrpadsmit godus atpakaļ novadpētnieks entuziasts Māris Rumaks izveidoja un prezentēja tā saukto Latgales karogu. Karogs samērā ātri kļuva populārs vietējās sabiedrības vidū, to sāka lietot arī novadu pašvaldības svētkos un izkarot pie ēkām. Oficiāli gan tas netika apstiprināts, kā iemesls tam tika norādīts neatbilstošs ģerbonis uz zilibaltā fona. Kā savulaik skaidroja Valsts Heraldikas komisija, šo sudraba grifu ar kroni uz sarkana fona 16. gadsimtā lietoja Pārdaugavas hercogiste, kurā ietilpa arī Latgale, taču šobrīd tam nav nekādas saistības ar vēsturisko novadu. Vēl 2017.gadā Pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums Latgales plānošanas reģiona padomei virzīt uz oficiālu apstiprināšanu karogu bez šī ģerboņa. Un pērn, 2023.gada aprīlī ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu, valsts prezidents Egils Levits tumši zilo karogu ar baltu svītru pa vidu, bez sākotnēji lietotā ģerboņa apstiprināja par Latgales vēsturiskās zemes karogu. Lai arī ir pagājis jau pusotrs gads, joprojām

Sagaidūt jaunū vuiceibu godu, šudiņ iz Latgolu i pīrūbežu kai regionu pasavērsim ar Harvarda Universitatis 4. kursa studenta Ričarda Umbraško acim. Ričards ir beidzs Reigys Vaļsts 1. gimnazeju, izaudzs goļvyspiļsātā, tok juo seņču pādi dziļai sakņojās Ludzys nūvodā jeb pošā Latvejis-Krīvejis pīrūbežā. Ari pats Ričards, studejūt vacuokajā i vīnā nu prestižuokūs universitašu ASV, ir dagrīzs viereibys sovom saknem. „Baba Ernestīne, mamys mama ir nu Ņukšu. Tī es asu braucs kotru vosoru bierneibā. Dzeivuojīs tī. I mes ar mamu dzeivojam Reigā. Tok mama vēļ arviņ uztur kontaktus i ari sovu latgaliskū ideņtitati.” Jis iz pīrūbežu verās kai iz eipašu regionu, pietej saleidzynojūšū literaturu, imperejis i piecpadūmu rūbežus, i naseņ juo vieršonūs iz Latgolu kai pīrūbeža regionu varēja skaiteit ari interneta žurnalā Satori. „Kod beju mozuoks, es atguodoju, ka mama gribēja, kab es runoju latgaliski, tok es koč kai styurgaļveigi izavaireju nu tuo. I mož niu tei Latgolys pietnīceiba ci interese par Latgolu ir kai atbiļd

Tyvojūtīs rudiņam, atsasuok kulturys pasuokumi leluokajuos kulturys vītuos, tymā storpā Latgolys viestnīceibā GORS. Itymuos dīnuos ar Latvejis Nacionaluo simfoniskuo orkestra Vasarneicu koncertim jeb muzikys festivālu saimem i draugim "LNSO vasarneica" jau pīktū reizi Rēzeknē atsauok leluokī īkštelpu pasuokumi regionalajā koncertzalā. Simboliski atzeimejūt "Baltejis ceļa" 35. godadīnu, festivalu atkluos Lītuvys Vaļsts simfoniskais orkestris. Bet programā ari itūreiz paradzāti vairuoki koncerti, tymā storpā īsaistūt Latgolys apvīnuotū kori, Japānys folkloru, aktīri Andri Keišu i džezu. Par jaunū kulturys sezonu GORĀ i Latgolā kūpumā, par tū, kaidus izaicynuojumus niu kai finansiāli, tai saturiski pīdzeivoj vīna nu leluokajom kulturys nūtikšonu vītom Latgolā, sarunā ar Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoju Diānu Zirniņu. „Kas tod veidoj kritiskū dūmuošonu, tikai i vīneigi kulturys nūrisis, kas līk cylvākam dūmuot i just, i saprast, i byut daudzpuseigam. Skaidrs, ka tuos ir kulturys nūrisis. Radūšuo dūmuo

Tikkū kai Parīzē aizvadeitys Olimpiskuos spēlis, kur storp 29 Latvejis olimpīšim beja ari vīglatlēte Gunta Vaičule. Koč i olimpiskajuos spēlēs 400 metru skriejīnī Gunta nasasnīdze pusfinalu, juos uzruodeitais rezultats ir ūtrais lobuokais sportistis karjerā, kas ļuove jai sovā disciplinā olimpiadē īsarynduot 26. vītā. „Pyrmuos dīnys, atsagrīžūt sātā, mes taidā sovā vidī saucam pat par piecolimpiskū sindromu, varātu pat saceit – piecolimpiskū depreseju,” piec vaira nakai diveju nedeļu byušonys Parīzis Olimpiskajuos spēlēs, soka poša vīglatlēte Gunta Vaičule. Jai itei ir jau ūtruo olimpiskū spieļu pīredze. Pyrmuo beja pyrma ostonim godim Riodežaneiro. „Tei ir grandioza atškireiba saleidzynojūt itū olimpiadi i, par pīmāru, olimpiadi Riodežaineiro”. Koč i Latvejis sportisti itūreiz palyka bez medaļu, jau byut storp 29 olimpīšim ir īvārojams sasnīgums. „Tys ir ari myusu uzdavums i dorbs – stuosteit sabīdreibai par tū, kū tys nūzeimej. Par tū, ka, par pīmāru pajemūt munu disciplinu, munu sporta veidu, munu rezulta

Nu 2. juļa dorbu atlaistuos Rēzeknis dūmis vītā suoce Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys Pagaidu administraceja. Pyrmais mieness administratoru dorbā – kaidys atzinis, kaidi sacynuojumi, nūvāruojumi. Kaidys pagaidu administracejis sev ir pastatejuse golvonuos piļsātā primari rysynojamuos problemys, i kaida ir vareiba tuos rysynuot. Rekreacejis centra projekts i tuo vierzeiba, kulturys noma rekonstrukcejis projekts, industrialuo zona i investoru dasaisteišona, pansionatā Tīseibsorga nūskaidruotuos problemys i vareiba tuos rysynuot, kai ari cyti itūšaļt svareigi vaicuojumi vīnā nu Latvejis vaļstspiļsātu šudiņ sarunā ar Rēzeknis pošvaļdeibys Pagaidu administracejis vadeituoju Gunu Puci i puorejim administracejis puorstuovim Ivetu Mietuli i Jāni Belkovski.

Par Daugovpili, par Latvejis ūtruos leluokuos piļsātys jaunīšim, par demokratejis procesim, pylsūniskū aktivitati i īsaisti saruna ar biedreibu „New East”. Bīdreiba „New East” Daugavpilī dybynuota 2016. godā i sevi pīsoka kai navaļstisku organizaceju sabīdreibys leidzdaleibai i pozitivom puormaiņom. „New East” izveiduotuojs Jorens Dobkevičs (Joren Dobkiewicz) i juo komanda itymā piļsātā ir vīni storp pādejā laikā radzamuokajim vysaidu projektu i procesu aktivizātuojim na viņ Daugavpilī, bet ari storptautiskajā vidē. Ite jī struodoj ar medprateibys programom, navaļstiskim kulturys pasuokumim i veidoj platformu kūpīnys īsaisteišonai i atteisteibai. „Kai myusim nazkod vīns piļsātys dūmis deputats privatā sarunā saceja – jius asat Eiropys vierteibu propagandisti, - tys beja tik smīkleigi, i tik lobs komentars par myusu dorbu. Nui, mes ite asam Eiropys vierteibu propagandātuoji. I mes turpynuosim tū dareit i ceineitīs par dažaidu Daugovpili i dažaidom vierteibom,” soka Jorens Dobkevičs (Joren Dobkiewicz).