Latgolys Stude

Pyrma nedelis Rēzeknē ievēlēja jaunu mēru – Juoni Tutinu (nu partejis “Kopā Latvijai”), kurs pyrma tam beja vītinīks, tod piļdeja prīšksādātuoja aizdavumus, niu oficiali ir atbiļdeigs par Rēzeknis dūmis dorbu. Jauna mēra Rēzeknē vajadzēja īvēlēt piec tuo, kai Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministrys atstuodynuoja nu omota īprīškejū Rēzeknis mēru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”), deļtam ka jam nav izsnāgta pīlaide dorbam ar vaļsts nūslāpumu. Kaidys ir Rēzeknis golvonuos prioritatis i izaicynuojumi – suocūt nu pošvaļdeibys finaņšu i atteisteibys projektu da socialūs vaicuojumu, saruna ar jaunīvālātū Rēzeknis dūmis prīšksādātuoju Juoni Tutinu (“Kopā Latvijai”).

Par ceļu medicinā i bārnu apruypi, par regiona slimineicu resursim, izaicynuojumim i īspiejom saruna ar Rēzeknis slimineicys pediatru algologu Mareku Marčuku, kurs tikū sajēme „Goda bolvu medicinā 2025” kai goda uorsts-specialists. Sarunu voda Beatrise Borise.

Sātys, objekta ci prīškmata vierteiba palīk par kulturys pīminekli tamā šaļtī, kod mes kai sabīdreiba jimūs redzim viesturyskū i muokslinīcyskū vierteibu. Par kulturys montuojuma nūzeimi Latgolā, par vaļsts, regiona i vītejuos nūzeimis jeb pošvaļdeibu puorraudzeibā asūšajim kulturys pīmineklim, par finansiejumu i izaicynuojumim jūs saglobuošonā saruna ar Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis vadeituoju Ināru Bulu i Daugovpiļs golvonū arhitekti Baibu Vērpi.  

Itūgod Rēzekne ir Latvejis Jaunīšu golvyspiļsāta 2026. Niu ir paguojuši treis mieneši, izdareiti pyrmī dorbi i pasaruodejušys ari sovstarpejis dūmstarpeibys. Kai tys ītekmej praktiskū dorbu, saruna ar Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdis jaunuotnis lītu specialisti Eleonoru Ivanovu, Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Jaunīšu dūmis prīšksādātuoju Armandu Klapinu i Rēzeknis Jaunuotnis lītu konsultativuos komisejis lūcekli Mārtiņu Mikažānu.      

Atguojs pavasars, lads Daugovā ir aizguojs. Pyrma treju godu Jākubpilī, nūstyprynojūt aizsorgdambi, izadeve nu plyudu pasorguot vysu piļsātu. Niu Jākubpilī izbyuvāts jauns aizsorgdambis, bet lada sastrāgumi Daugovā kotru pavasari taipat roda draudus – dreiza lada sasableiviešona upis leikumūs var izraiseit iudiņa leimiņa pasaceļšonu. Taipat ari Augšdaugovys i Leivuona nūvodi, Daugovpiļs vaļstspiļsāta i cytys pošvaļdeibys ir sasaskuorušys ar polu iudinim, kod pļovys i zamuokuos sātys suoc applyust, rodūt vaicuojumus par gataveibu īdzeivuotuoju evakuacejai. Par civiluos aizsardzeibys situaceju pošvaļdeibuos pi Daugovys diskutej Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), Daugovpiļs vaļstspiļsātyss pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoja vītinīks Igors Prelatovs (Sarauj Latgale), Leivuona nūvoda dūmis prīšksādātuojs Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija) i Jākubpiļs nūvoda dūmis prīšksādātuojs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).  

Sabīdryskuo transporta daīmameiba regionūs atsaškir, rodūt navīnleidzeibu regionalajā mobilitatē. Cikom ar sabīdryskū transportu nu leluokūs Kūrzemis i Vydzemis piļsātu var tikt da Reigai ari vāluos vokora stuņdēs, tikom Latgolā pādejī reisi iz golvyspiļsātu īt tik leidz 18.00 vokorā. Ari storp divejom leluokajom Latgolys piļsātom Rēzekni i Daugovpili piec septeņu vokorā ar sabīdrysku transportu navar izbraukuot.  Sabīdryskuo transporta nasakuortuoteiba regionā atbylstūši īdzeivuotuoju vajadzeibom ilguse vairuokus godus. Par izmaiņom pasažeru plyusmā, vālajim reisim, pīprasejumu i izdeveigumu pādejuo gods laikā, saruna ar AS „Rēzeknes autobusu parks” vaļdis prīšksādātuoju Svetlanu Smuli, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys, plānuošonys i sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoja vītineicu sabīdryskuo transporta vaicuojumūs Ivetu Dubrovsku, Vaļsts SIA „Autotransporta direkcija” Sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoju Tomasu Beikuli, Satiksmis ministrejis parlamentarū sekretaru Kristapu Zaļuo

Malnova jau vaira nakai 100 godu ir svareiga lauksaimisteibys izgleiteibys vīta Latgolā. Malnovys koledžai nūsaukums ir mainejīs – nu Vaļsts Latgolys Lauksaimisteibys vydsškolys, tod Malnovys Lauksaimisteibys tehnikuma iz tagadejū Malnovys koledžu, tok namaineigi da myusu dīnu izgleiteibys īstuode ir saglobuojuse sovu popularitati, pīsaistūt jaunīšus nu vysys Latvejis. Par izgleiteibys kvalitati pīrūbežā i lauku vidis konkurētspieju ar lelpiļsātom, par tradicejom, inovacejom, i kai Malnovā veidoj izgleiteibys vidi jaunīšim, saruna ar Latvejis Biozynuotņu i tehnologeju universitatis Malnovys koledžys direktori, ekonomikys zinuotņu doktori Sandru Ežmali.

Itūnedeļ Latvejis Sabīdryskais medejs oficiali atkluoja Latgolys redakceju Daugovpilī, tok dorbs jau nūtyka ari da šam. Par sabīdryskuo medeja nūzeimi regionā i par volūdys vaicuojumim sabīdreibys uzrunuošonā, par komercmedeju i pošvaļdeibu informacejis veiduošonu i par medeju telpu kai Daugovpilī, tai Latgolā kūpumā diskutej Latvejis Sabīdryskuo medeja vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs Ieva Aile, Baļtejis pietnīciskuos žurnalistikys centra „Re:Baltica” redaktore Sanita Jemberga, laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Liene Virza i Daugovpiļs dūmis Komunikacejis, turysma i administrativuo atbolsta departamenta vadeituoja Ilga Samarina.

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys 2026. gods budžetā ījāmumi planavuoti vaira nakai 56 milj. 380 tyukstūšys eiro, tok izdavumi – vaira nakai 72 milj. 800 tyukstūšys eiro. Samazynuots finansiejums kulturys jūmā, kaiduos sferuos vēļ teik taupeits i kur naudys īdalaleits vairuok. Rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par jaunū Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys budžetu, par pošvaļdeibys lāmumim amatermuokslys kolektivu vadeituoju atolguojuma vaicuojumā i cytom nūvoda aktualitatem diskutej Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Guntars Skudra (JV/Par/Latgales partija/JKP), Rēzeknis nūvoda dūmis deputate Jelena Stepule (LPV), Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogosta īdzeivuotuoja i aktiva redzīņa paudieja socialajūs medejūs Ina Tuče i Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta īdzeivuotuoja, organizacejis „Maziča” puorstuove Diāna Saksone.

Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda janvarī tyka īcalts par Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi. Saruna ar komanderi par Latgolys regiona drūšeibys izaicynuojumim, par Zemissardzis lūmu patriotisma styprynuošonā i planim iz prīšku. Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda dīnastu Nacionalajūs bruņuotajūs spākūs suocs pyrma vaira nakai 30 godu, dīniejs vairuokuos strukturuos i omotūs, nu 2023. goda bejs štaba viersinīks NATO Sauszemis spāku pavieļnīceibys štabā Turcejā. „Asu jauns brigadis komanders, bet vacs karaveirs.” Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štabs ir dislocāts Rēzeknē, bet atbiļdeibys teritoreja aptver vysu Latgolu, i ari Aizkrauklis i Jākubpiļs nūvodu. „Myusu vaļsti aizsorgoj karaveiri, zemissorgi, zemissorgu atbaļsteituoji i vysi Latgolys piļsūni, kam nav vysleidza, kas nūteik Latgolā i Latvejā,” izsver Suveizda.

Šudiņ (06.02.2026.) Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba sasauce SIA “Austrumlatvejis koncertzāle” daleibnīku uorkuortys sapuļci, kur tyka īvālāta jauna vaļdis lūcekle – “Gora” Muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine. Kod pārnejuo goda 30. decembrī nu “Gora” vadeišonys tyka atstateita Diāna Zirniņa, juos vītā par vaļdis lūcekli īcēle Ivetu Ciprusi. Piec mieneša otkon ir nūtykuse “Gora” vaļdis maiņa. Kaida byus Latgolys viestnīceibys “Gors” nuokūtne, kai mienesi peic atstateišonys nu omota tū viertej bejušuo ilggadejuo (12 godu) Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa. Saruna ar Diānu Zirniņu par juos pīredzi kulturpolitikā, kulturys pīduovuojumu, sadarbeibu ar lokalajim politikim i jūs ītekmi iz kulturys pīduovuojumu, kai ari par Latgolys kulturys fenomenu.

Jau vairuokys nedelis Latgolā ir leli soltumi. Metereologi soka – tei ir normala zīma, tok ekonomikys ministrys Viktors Valainis (ZZS) ir rūsynuojs sasaukt Vaļsts energetiskuos krīzis centra uorkuortys sēdi, kab dabuotu efektivus rysynuojumus īdzeivuotuoju atbolstam. Kai pošvaļdeibom vajadzātu paleidzēt īdzeivuotuojim – napīmāruot struopis procentus ci pīlaist atlyktūs moksuojumus, kai i cytus aktualūs vaicuojumus syltumenergejis jūmā Latgolā skaidroj treju pošvaļdeibu syltumražuotuoju puorstuovi – SIA „Daugovpiļs syltumteikli” vaļdis lūcekle Olesja Duškeviča (Oļesja Dušķevica), SIA „Rēzeknis syltumteikli” vaļdis lūceklis Guntars Gogulis i SIA „Ludzys nūvoda sabīdriskī pakolpuojumi” vaļdis lūceklis Juris Vorkalis.

Kaida niu ir sabīdreiba, kurai paleidzeibu snādz Nūdarbynuoteibys Vaļsts agentura, kai pa itim godim ir mainejīs bezdarbnīku profils, kai ari par politiskim i socialekonomiskim vaicuojumim Latgolā saruna ar ilggadejū Nūdarbynuoteibys Vaļsts agenturys Rēzeknis filialis vadeituoju Ināru Ducsalieti, kura itymā omotā nūstruoduojuse 21 godu.

Itamā nedeļā paīt 35 godi, kai Latvejis tauta Reigā izveiduoja barikadis, paradzūt PSRS lojalistu ceņtīņus puorjimt plašsazinis leidzekļus i vaļsts augstuokuos varys īstuodis, kai ari īspiejamū raudzeišonu guozt vaļsts varu. Tūlaik Reigā, kab nūturātu barikadis, beja sabraukuši naatkareibys ceineituoji nu vysys Latvejis, ari nu Latgolys. Kai barikažu daleibnīki nu Latgolys verās iz procesim myusu dīnuos, deļkam Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā Daugovpilī aizviņ vēļ nav itim nūtykumim veļteitys pīminis vītys, kai ituos viesturyskuos nūtikšonys atspīgeļuotys školu programuos i cik daudz školāni zyna par Atmūdys perioda nūtykumim, par tū itūreiz saruna ar barikažu daleibnīku, zemnīku i muzykantu nu Rēzeknis nūvoda Andri Eriņu, sabīdriskuos organizacejis „1991. gods barikažu daleibnīku Latgolys bīdreiba” vaļdis prīšksādatuoju Stanislavu Gavaru i Daugovpiļs Zynuotņu vydsškolys socialūs zynuotņu i viesturis školuotuoju Indru Vaikuli.

“Gora” vaicuojumu vajag vērtīs drūšeibys kontekstā – tai itūnedeļ LTV raidejumā “Šodienas jautājums” nūruodeja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet vakar piec sasatikšonys ar kulturys ministri Agnesi Lāci (Progresīvie) jau saceja, ka koncertzali vajag puorjimt vaļstei. Latgolys viestnīceiba “Gors” Rēzeknē nav viņ regionalys nūzeimis koncertzale Latgolā, bet ir svareigs latvyskuos i latgaliskuos identitatis centrys vysys vaļsts mārūgā, deļtuo vajag sataiseit taida puorvaļdeibys modeļa, kas vysu lobuok tū nūdrūšynoj i turpynoj atteisteit. Pi vysa vajag jimt vārā Latgolys regiona i vaļsts austrumu pīrūbeža specifika i ari nūteikūšais pasaulī, “deļtuo Latgolys viestnīceibys “Gors” nūzeime nav viņ repertuara izalaseišonā voi finanšu ruodeituojūs. Iz jū juosaver kai nacionaluos identitatis, tai nacionaluos drūšeibys i vaļsts kulturpolitikys kontekstā ilgtermeņā,” nūruodeja Rinkēvičs, tyvuokajā laikā plānuodams ar Ministru prezidenti i vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministru puorrunuot vajadzei