Informações:
Sinopse
"Kolnasta" lepojs ar Latgolys kulturvidi, sastuoj par reiona vierteibu i tradiceju saglobuoonu i atteisteibu. Vaicojom latgalisk Latgol i uorpus tuos rbeu.pazeistam interesantys i dvesmojys personeibys, kas tai voi cytai ir saisteitys ar Latgolu i latgalisk, saklausom vdks, skaitom latgalu literaturu, atkluojam voldys boguoteibu, pazeistam viesturi i kp ar klauseituojim suocam ceu latgalu rokstu vold.
Episódios
-
Itai lobuok - SOVPUS
16/11/2024Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordu sovpus.
-
Viesture latgalīša acim – ceļš iz 1918. gods 18. novembri
16/11/2024Latvejis dzimšonys dīnys nedelis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par ceļu iz Latvejis naatkareibu, kas tyka pasludynuota 1918. gods 18. novembrī, vystik tei nabeja pyrmuo raize, kod tys tyka dareits. Kaida beja latgalīšu pīsadaleišona i lūma itymūs svareigajūs nūtykumūs? “Ir juosakreit cīši daudzim faktorim, lai taids konstitucionals akts kai naatkareibys pasludynuošona dabuotu faktisku nūzeimi i vaļsts palyktu naatkareiga. Taipat nūtyka ari ar Latveju.”
-
SUPRĀTKYS DRYCĀNŪS
09/11/2024Kab pasarunuotu par dzeivi i volūdu Rēzeknis nūvoda Drycānūs i jūs apleicīnē, raidejuma „Kolnasāta” rodūšuo komanda draudzis sātā beja saaicynuojuse vītejūs ļauds iz suprātku aba vakariešonu. Kasdīna i latgaliskais iteinis laužu acim. Vīteji zynuoja stuosteit par vītvuordim, apleicīnē lītuotim sovpateigim latgalīšu vuordim i izteicīnim. Suprātkuos pīsadola: aktivuo drycānīte Diāna Saksone, viesturneica i školuotuoja Silvija Laizāne, jaunuotnis lītu specialiste i rodūšuos sātys „Leiceiši” saimineica Ingūna Semule, zemnīks i pasnīdziejs Rēzeknis Tehnologeju akademejā Andris Pelšs, ilggadejais kulturys darbinīks, muzikis i zemnīks Andris Eriņš, socialuo apryupis centra darbineica, folklorys kūpys „Bolta vīšņa” dalineica Genovefa Jonāne, pensionare i rūkdarbneica Bronislava Piļka.
-
Pyrmatskaņuojumu pīdzeivuo Fraņčam Trasunam veļteituo “Folk paseja”
26/10/2024Oktobra vydā Reigā izskaniejs i 14. novembrī Rēzeknē atskaņuojumu pīdzeivuos jaundorbs “Folk pasija”, kas stuosta par latgalīšu goreidznīka i vaļstveira Fraņča Trasuna davumu. Ar komponisti Lauru Jēkabsoni, kura, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu leidzeiga formata dorbu, radejuse pyrmū paseju jeb lyugšonu latgalīšu volūdā, i postfolkloras grupys “Rikši” vadeituoju Ēriku Zepu runuosim par tū, ar kū eipašs itys koncertizvadums, kaids ir juo viestejums i kaidys literata, vaļstsveira i goreidznīka Fraņča Trasuna škautnis jis atkluoj.
-
Tūp Hip-hop i latgalīšu dzejis koncertizruode “Putāns. Toreiz un Tagad”
26/10/2024Jau 2. novembrī Rēzeknē, Latgolys kulturviesturis muzejā, plānuota dzejnīka Seimaņa Putāna gruomotys “Kūpuotī roksti” i vinila platis “Caur bolsim as eju” attaiseišona, taipat ari byus īspieja satikt projekta "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšū komandu. Gruomotā pi dzejūļu byus atrūnami kvadratkodi, ar kurūs paleidzeibu skaiteituojs varēs nūsaklauseit dzīsmis, kurys radeja komponists Nikita Grapp i muokslinīki Ūga, ansis, Gustavo, Jānis Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapsa, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, DJ Straume i cyti. Bet 9. novembrī Rēzeknē gaidoma ari koncertizruode, kurā 20. godu symta latgalīšu dzejnīka Seimaņa Putāna dumpeigais gors tiks īdzeivynuots myuslaiku hip-hopa apdarē. Deļtuo šudiņ pi myusu gostūs ir īroksta i koncertizruodis "Putāns. Toreiz un Tagad" rodūšuo vadeituoja Ūga i par pasuokuma režisiešonu i dzejis dekmaliešonys variacejom atbiļdeigais akters i komikis Juoņs Skuteļs
-
Francim Trasunam 160
19/10/2024Šūnedeļ svietejam izcyla valstsveira, politika, gareidznīka, literata, kulturys i sabīdriskuo darbinīka Franča Trasuna 160. dzimšonys dīnu. Fraņcs Trasuns ir izcyla viesturiska personeoba, vīns nu pyrmajim izgleituotīm latgalīšim, kura lūma Latgolys apvīnuošonā i Latvejis valsts izveidē ir nanūviertejama. Taišni jis vadeja viesturiskū Latgolys kongresu Rēzeknē 1917. goda 26.–27. aprelī (piec v. st.). Fr. Trasuns aktivi īsastuoja par Latgolys apsavīnuošonu ar puorejim latvīšu apdzeivuotajim nūvodim. Vieļuok īvālāts Satversmis sapulcē, pīsadalies Latvejis konstitucejis izveidē, beja Saeimys deputats. Fraņcs Trasuns arī beja vīnu nu naudaudzajim latgalīšim, kas jāma daleibu Latvejis Republikys proklameišonā 1918. goda 18. novembrī. Vystik juo dzeivē ir bejuse pylna pretrunom i tragiskim nūtykumim, nu kurim smoguokais – izsliegšona nu katuoļu bazneicys. Juo reabilitaceja Vatikanā tyka panuokta viņ 20.gs. 90. godu golā. Par tū kaids tod Fraņcs Trasuns beja kai personeiba, par juo vītu i nūzeimi Latvejis i Latgol
-
Edeite Laime - mums vysim juoguodoj par latgalīšu rokstu volūdu
12/10/2024Ar latgaliskūs projektu vierzeituoju, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoju i niu ari volūdnīceibys studenti Edeiti Laimi runuosim par raksteišonu latgaliski i rokstu volūdys kūpšonys tendencem, izaicynuojumim i īspiejom, kod gribīs suokt pošam raksteit latgaliski. Latgalīšu diktata raksteituojim, teksta izalaseišonu i diktata vajadzeibu.
-
Itai lobuok - VIŅ, TIK
05/10/2024Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par vuordim 'viņ' i 'tik' i tū, kurā reizē kuru lobuok lītuot. „Nivīnys lopys, tik zīda kuots." „Tik viņ i beja."
-
Viesture latgalīša acim – par skandalozū karaveiru Herbertu Upīti
05/10/2024Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosteis par kaidu skandalozu Latvejis armejis karaveiru Herbertu Upīti. Čyguonim ir teicīņs: kab tu lapnys palyktu! Itys ir vīns nu švakuokūs nūvieliejumu jūs kulturā. Par lepneibu daīt samoksuot. Tai izguoja ari Herbertam Upītim.
-
Andris Repelis: školuotuoji var veikt milzu breinumus skūlānu dzeivē
05/10/2024Školuotuoju dīnu svietejūt saruna ar myzykys pedagogu, inovatīvu vuiceišonys metodu autoru i vīnu nu retajim profundo basa bolss Latvejī īpašnīku Andri Repeli.
-
Itai lobuok — voskons, bryuns, kapovs, sorkons, violets, liļovs.
28/09/2024Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par kruosom latgaliski - voskons, bryuns, kapovs, sorkons, violets, liļovs.
-
Režisore Inese Mičule – ir svareigi palikt uzticeigam pošam sev
28/09/2024Pi myusu gostūs režisore Inese Mičule, kurys īstudiejumi beidzamajūs godūs sajāmuši augstus nūviertiejumus. Vysa vydā 2018. godā sajimta Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” par koncertizruodi rokstim i skaņai “Latgolys gradzyns”, sovpus itūgod tai pīsavīnuoja vēļ vīns “Boņuks” par dzīšmuspēli “Trasuns. Fabulas”. Niu Inese struodoj pi jauna projekta – koncertizvaduma “DOT un DOTIES”, kurā vargaņu festivala “ORGANismi” laikā Latgolys viestnīceibā “Gors” sasatiks varganiste Iveta Apkalna i baleta doncuotuoja Jūlija Brauere. “Tymā tiks runuots par muokslineicys sīvītis ceļu, procesu, izaugšonu i byušonu. Sarežgeitajā profesejā, kai ir byut latvītei, latgalītei pasaulī. Pasauļs, kurs ir skorbs i prosa nu sīvītis. Jis cīši daudz prosa nu muokslineicys, i par tū tys stuosts. Stuostā teik izmontuoti Ivetys Apkalnys dīnysgruomotys fragmenti. Iveta ari spēlēs iz skotivis, tai ka tys byus taids cīši personiskys stuosts.” Inese izsver, ka myusdīnu sabīdreibā nav vīglai dzeivuot, kam tei ir saleidzynojūši prasei
-
Vuordineica - VUŽGYNUOT
21/09/2024Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs i viesturis doktorants, muzikis Arņs Slobožanins “Vuordineicā” stuosta par vuordu vužgynuot.
-
Silvestrs Solovjevs - godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, puordzeivuojumi
21/09/2024Itūreiz pi myusu gostūs dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” debitants latgaliskajā literaturā i uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Pyrma deveņu goda Silvestrs cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, kai ari prīca par vareibu pīdzeivuot lītys i nūtikšonys. Silvestrs padzilinuoti interesejās par smogū muzyku i ir podkasta "Metālkāsts LV" vīns nu autoru i izveiduoju. “Tei raksteisona maņ ir saleidzynojūši jauna pīredze. Godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, vysaidi īškeji puordzeivuojumi. Reali koč kū iz uoru suoču laist i raudzeit ītērp rodūši viņ iz pārnejuos vosorys golu, pat rudiņa suokumā. Paguoja vasals gods i beja sajiuta, ka daži nu dzejūļu nav poši švakuokī i grybātūs jūs palaist tuoluok cylkākūs. Pasaruodeja taida īspieja kai Rogovkys dzejis slams latgaliski i ruodejuos ka juoizmontoj. Pyrma tam nivīnam jūs nabeju ruodejs.” Literarūs tekstus Silvestrs roksta latvīšu literarajā volūdā i daleibai dzejis slamā daguoja jūs puorlikt latgaliski
-
Literaturzynuotnīks Valentins Lukaševičs – cylvākim tryukst pošu radeitu emoceju
14/09/2024Turpynojūt svieteit Latvejis dzejis dīnys šudiņ raidejuma producente Guna Zvīdre ar literaturzynuotnīku i literatu Valentīnu Lukaševiču runuos par aktualū latgaliskajūs tekstūs i raksteituo vuorda svoru laika garšys saglobuošonai. Kas kūpeigs literaturai i laika mašynai? Voi i kai literatura puorsavītoj, mainuos? Kas ir literats i kod jis par taidu suoc byut? “Vysa muoksla roda tū, ka mes jū patierejam. Tys ir cīši labi, ka ir dzeja, bet tryukst pošu radeitu emoceju. Tys kū nūzeimej? Ka es pats vaira namuoku prīcuotīs, bāduotīs, bet tikai tod, ka es nūsaklausu šmuku dzīsmu manī rūnās prīks. Voi tod, ka es pasaveru telefonā koč kū jautru, manī rūnās jautreiba. Saīt tai, ka es naasu saiminīks sovom emocejom, es juos narodu i ir vajadzeigs uorejais kairynuojums.” Dzeja, muzyka, televizeja – jī manī roda prīku, bādys, jautreibu.”